Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Eiropa

Polijā atklātas no meteorītu dzelzs pirms vairāk nekā 2600 gadiem izgatavotas rotas

Poļu un franču zinātnieku komanda, izpētot Silēzijas vojevodistes Čestohovas pilsētas muzejā Dienvidpolijā glabātus divu Viduseiropas agrā dzelzs laikmeta kapulauku (Čestohova-Rakova un Čestohova-Mirova) izrakumu materiālus, atklājusi vairākas no meteorītu dzelzs izgatavotas rotaslietas. Raksts par atklājumu publicēts izdevumā “Journal of Archaeological Science: Reports.”

Lasīt tālāk...

Ar MS palīdzību gūts ieskats vienā no Herkulānas neatvērtajiem papirusiem

Vienīgā Eiropas aktīvā vulkāna – Vezuva – mūsu ēras 79.gada izvirdumā spēji apraktās romiešu pilsētas – Pompejas un Herkulāna – tika iekonservētas laikā. Ar visu, kas tajās tobrīd atradās – iedzīvotājiem, kuri nepaspēja aizbēgt, mājokļiem ar to iedzīvi, tirgotavām ar to precēm, tempļiem... Vulkānisko pelnu un lavas pārklāto pilsētu atrakšana sākās XVIII gadsimtā. Par vienu no vērtīgākajiem Herkulānas atradumiem zinātnieki uzskata tā saukto Papirusu villu, kurā 1752.gadā tika uzieta ļoti plaša papirusu ruļļu bibliotēka. Izrakumi Papirusu villā turpinājās līdz 1765.gadam un tad atkal tika atsākti 1980.gados. Vēl joprojām nav izpētīti ap 3000 kvadrātmetri villas teritorijas. Pieļauj, ka šī ārkārtīgi greznā, ar kultūras un mākslas priekšmetiem pārpilnā savrupmāja piederējusi Jūlija Cēzara patēvam, senatoram Pizonam Cesonīnam. Pavisam Papirusu villā tika atrasti vairāk nekā 1800 pārogļojošies vīstokļi. 

Lasīt tālāk...

Jauns pētījums apstiprina vēlā paleolīta kanibālu dzīres Dienvidpolijas alā

Jauns, žurnālā “Nature Scientific Reports” publicēts pētījums apstiprina citu autoru iepriekš izteiktos uzskatus par kanibālisma pēdām uz Mazickas alā atrastām vēlā paleolīta cilvēku atliekām Polijā.

Lasīt tālāk...

Vai mīts par Ragnarjoku radies VI-VII gadsimta vulkāniskās ziemas laikā?

Ragnarjoks (no īslandiešu “dievu liktenis”) ir senziemeļnieku mītoloģijas galvenais eshatoloģiskais notikums – dievu un visas pasaules bojāeja pēc dievu pēdējās kaujas ar htoniskajiem briesmoņiem. Ragnarjoku ievada vai ar to vienlaikus notiek Trīsgadu vai milžu ziema (Fimbulvetr), kad briesmoņi norij Sauli un Mēnesi. “Dievu dziesmās” iekļautajā “Zintnieces pareģojumā” no Edas stāstīts, ka “Saule kļūst melna,” zvaigznes krīt no debesīm, notiek zemestrīce, dreb pasaules koks Igdrasils, zeme nogrimst jūrā. Ragnarjoks tomēr nav galīga iznīcība – tai seko atjaunošanās un jauna cilvēces atdzimšana.

Lasīt tālāk...

Senākie cilvēki Eiropā ieradušies jau pirms gandrīz 2 miljoniem gadu

Jauns, žurnālā “Nature” publicēts pētījums atvirza senāko cilvēku - arhantropu ierašanos Eiropā uz 1,95 miljonu gadu senu pagātni. Pētījumā analizētas Rumānijā atrastas dzīvnieku kaulu atliekas ar griezumu pēdām. Līdz šim senākās liecības par arhantropu klātbūtni Eiropā bija ar 1,8 miljonu gadu vecumu datēti skeletu atradumi Dmanisā, Gruzijā.

Lasīt tālāk...

Polijā atklāj bērna – "vampīra" kapu

Polijā atrasts kārtējais "vampīra" kaps. Šoreiz tas ir bērna apbedījums, kas uziets Helmas pilsētā (Chełm) Dienvidaustrumpolijā, netālu no robežas ar Ukrainu.

Lasīt tālāk...

Dāņu students atrod vērtīgu vīkingu laikmeta sudrablietu depozītu

Orhūsas universitātes arheoloģijas students, 22 gadus vecais Gustavs Brunsgārds, pārstaigājot ar metālu detektoru lauku pie Elstedas netālu no Kopenhāgenas, atrada 7 vīkingu laikmeta sudraba aproces (attēlā), kas sniedz jaunas ziņas par skandināvu starptautiskajiem sakariem.

Lasīt tālāk...

Vīkingu sabiedrības caur vardarbības prizmu: Norvēģijas un Dānijas salīdzinājums

Izdevuma “Journal of Anthropological Archaeology” 2024.gada septembra numurā publicēts raksts par pētījumu, kurā, ar starpdisciplinārām metodēm, salīdzinot vīkingu laikmeta Norvēģiju un Dāniju, tiek pārbaudīta zinātniskajā literatūrā iepriekš izteikta un patiesībā jebkuram domājošam cilvēkam loģiski izsecināma atziņa, ka, pieaugot varas centru autoritātei, sabiedrībā tiek ierobežota vardarbība. Kā vardarbības indikatori tiek izmantoti dati par skeleta traumām apbedījumos un ieroču daudzums sabiedrībā. Savukārt, sociālās diferenciācijas jeb sabiedrības hierarhisko kāpņu stāvuma noteikšanai tiek salīdzināti ieraksti rūnakmeņos, tajos meklējot dažādus statusu apliecinošus apzīmējumus, un monumentālās būves, kuru izveidošana nav iespējama bez atbilstošas, plašākā mērogā rīcībspējīgas varas darbaspēka organizēšanai. Lai gan pētījuma rezultāti attiecībā uz varas konsolidācijas un koncentrēšanas saistību ar vardarbības ierobežošanu sabiedrībā nebija pārsteidzoši un sākotnējais pieņēmums tika apstiprināts, tā gaitā noskaidrotais paplašina mūsu zināšanas par vīkingu laikmeta skandināvu sabiedrībām, bet izmantotās metodiskās pieejas varētu būt noderīgas arī Latvijas un Austrumbaltijas dzelzs laikmeta un agro viduslaiku izpētē.

Lasīt tālāk...

Jauni kuģu kapu atklājumi Norvēģijā

Apbedījumi kuģos bija dzelzs laikmeta un agro viduslaiku ģermāņiem, jo īpaši Vīkingu laikmeta skandināviem raksturīga tradīcija, kas uzskatāmi raksturo jūrasbraukšanas lielo nozīmi viņu sabiedrībā un kultūrā. Kuģu kapos, kuros mirušais tika guldīts bagātām kapa piedevām pildītā lielā jūras kuģī, tika apblabātas tikai sabiedrības virsslāņa ievērojamākās un bagātākās personas – tādas kā konungi un jarli. Vidusslānim piederīgos apbedīja mazākās laivās vai arī līdzenajos kapos, virs kuriem tika novietoti kuģa formā izlikti akmeņi. Līdztekus pastāvēja arī citi apbedījuma veidi, kuros simboliski ievietoja tikai dažas kuģu kniedes vai arī vispār netika izmantota kuģa simbolika.

Pēdējos pāris gados Norvēģijā atrasti vismaz četri jauni kuģu apbedījumi – viens no tiem Lekas salā Vidusnorvēģijas piekrastē, otrs – pie Jarlsbergas muižas, trešais pie Jellestades (Gjellestad) ciemata (abi pēdējie DA piekrastē), bet ceturtais – Karmojas salā DR piekrastē.

Lasīt tālāk...

Baltijas pagāni upurēja gan ērzeļus, gan ķēves un zirgus bēru rituāliem veda arī no Skandināvijas

Jaunā, žurnālā “Science Advances” publicētā, poļu un britu zinātnieku kopīgi veiktā pētījumā atklāts, ka rietumbaltu pagāni, kas apdzīvoja mūsdienu Lietuvas, Polijas un tagad krievu okupēto Karaļauču teritoriju, apbedīšanas rituālos upurēja gan ērzeļus, gan ķēves, turklāt daļa no zirgiem tikusi atvesta pāri jūrai no Skandināvijas.

Lasīt tālāk...