Polijā atklāj bērna – "vampīra" kapu

Polijā atrasts kārtējais "vampīra" kaps. Šoreiz tas ir bērna apbedījums, kas uziets Helmas pilsētā (Chełm) Dienvidaustrumpolijā, netālu no robežas ar Ukrainu.

Lasīt tālāk...

Dāņu students atrod vērtīgu vīkingu laikmeta sudrablietu depozītu

Orhūsas universitātes arheoloģijas students, 22 gadus vecais Gustavs Brunsgārds, pārstaigājot ar metālu detektoru lauku pie Elstedas netālu no Kopenhāgenas, atrada 7 vīkingu laikmeta sudraba aproces (attēlā), kas sniedz jaunas ziņas par skandināvu starptautiskajiem sakariem.

Lasīt tālāk...

Vīkingu sabiedrības caur vardarbības prizmu: Norvēģijas un Dānijas salīdzinājums

Izdevuma “Journal of Anthropological Archaeology” 2024.gada septembra numurā publicēts raksts par pētījumu, kurā, ar starpdisciplinārām metodēm, salīdzinot vīkingu laikmeta Norvēģiju un Dāniju, tiek pārbaudīta zinātniskajā literatūrā iepriekš izteikta un patiesībā jebkuram domājošam cilvēkam loģiski izsecināma atziņa, ka, pieaugot varas centru autoritātei, sabiedrībā tiek ierobežota vardarbība. Kā vardarbības indikatori tiek izmantoti dati par skeleta traumām apbedījumos un ieroču daudzums sabiedrībā. Savukārt, sociālās diferenciācijas jeb sabiedrības hierarhisko kāpņu stāvuma noteikšanai tiek salīdzināti ieraksti rūnakmeņos, tajos meklējot dažādus statusu apliecinošus apzīmējumus, un monumentālās būves, kuru izveidošana nav iespējama bez atbilstošas, plašākā mērogā rīcībspējīgas varas darbaspēka organizēšanai. Lai gan pētījuma rezultāti attiecībā uz varas konsolidācijas un koncentrēšanas saistību ar vardarbības ierobežošanu sabiedrībā nebija pārsteidzoši un sākotnējais pieņēmums tika apstiprināts, tā gaitā noskaidrotais paplašina mūsu zināšanas par vīkingu laikmeta skandināvu sabiedrībām, bet izmantotās metodiskās pieejas varētu būt noderīgas arī Latvijas un Austrumbaltijas dzelzs laikmeta un agro viduslaiku izpētē.

Lasīt tālāk...

Jauni kuģu kapu atklājumi Norvēģijā

Apbedījumi kuģos bija dzelzs laikmeta un agro viduslaiku ģermāņiem, jo īpaši Vīkingu laikmeta skandināviem raksturīga tradīcija, kas uzskatāmi raksturo jūrasbraukšanas lielo nozīmi viņu sabiedrībā un kultūrā. Kuģu kapos, kuros mirušais tika guldīts bagātām kapa piedevām pildītā lielā jūras kuģī, tika apblabātas tikai sabiedrības virsslāņa ievērojamākās un bagātākās personas – tādas kā konungi un jarli. Vidusslānim piederīgos apbedīja mazākās laivās vai arī līdzenajos kapos, virs kuriem tika novietoti kuģa formā izlikti akmeņi. Līdztekus pastāvēja arī citi apbedījuma veidi, kuros simboliski ievietoja tikai dažas kuģu kniedes vai arī vispār netika izmantota kuģa simbolika.

Pēdējos pāris gados Norvēģijā atrasti vismaz četri jauni kuģu apbedījumi – viens no tiem Lekas salā Vidusnorvēģijas piekrastē, otrs – pie Jarlsbergas muižas, trešais pie Jellestades (Gjellestad) ciemata (abi pēdējie DA piekrastē), bet ceturtais – Karmojas salā DR piekrastē.

Lasīt tālāk...

Baltijas pagāni upurēja gan ērzeļus, gan ķēves un zirgus bēru rituāliem veda arī no Skandināvijas

Jaunā, žurnālā “Science Advances” publicētā, poļu un britu zinātnieku kopīgi veiktā pētījumā atklāts, ka rietumbaltu pagāni, kas apdzīvoja mūsdienu Lietuvas, Polijas un tagad krievu okupēto Karaļauču teritoriju, apbedīšanas rituālos upurēja gan ērzeļus, gan ķēves, turklāt daļa no zirgiem tikusi atvesta pāri jūrai no Skandināvijas.

Lasīt tālāk...

Polijas vidienē atklāts svētezers liek pārskatīt līdzšinējos pieņēmumus par ķeltu izplatību Ziemeļaustrumeiropā

Poļu arheologi atklājuši ķeltu svētezeru, kas ir ne tikai pirmais šāda veida piemineklis Polijas teritorijā, bet arī liks pārskatīt līdzšinējos zinātnieku pieņēmumus par ķeltu izplatību mūsdienu Polijā un Ziemeļaustrumeiropā.

Lasīt tālāk...

Uziets Eiropas paleolīta “pēdējā” alu lauvas attēls

Izpētot Itālijā, Romanellas grotā pirms 80 gadiem atrastu akmens gabalu, starptautiska zinātnieku komanda uz tā atklāja iepriekš nepamanītus iegrebumus, kas izrādījās alu lauvas attēls.

Lasīt tālāk...

Kam pieder galva? Jauna versija par Birkas 959.kapu

Tas, ko mēs zinām par Vīkingu laikmeta (793.-1066.g.) senziemeļnieku sabiedriski politisko iekārtu, sadzīves paražām, reliģiju un rituāliem lielākoties nāk no XIII un XIV gadsimtā pierakstītajām sāgām un sastādītajām hronikām. Taču tās mums nepastāsta visu, ko vēlamies uzzināt. Tāpēc trūkstošās vēstures stāsta vietas – tāpat kā pētot Latvijas senāko vēsturi līdz vācu krustnešu un tirgoņu iebrukumam – jāaizpilda ar ziņām, kuras iegūstam arheoloģiski izpētot un atbilstoši attiecīgā brīža kopējai zināšanu bāzei skaidrojot senās dzīvesvietas, svētvietas, nocietinājumus, apbedījumus, tajos uzietos atradumus...

Lasīt tālāk...

Lietuvas dižkunigaišu pils muzejā Viļņā pēc restaurācijas izstādītas nesen atrastās XIV gs. nocietinājumu stiprinājumu konstrukcijas

Lietuvas dižkunigaišu pils muzeja pastāvīgā vēstures ekspozīcija Viļņā papildināta ar jauniem vērtīgiem eksponātiem – viduslaiku pils nocietinājumu grāvja stiprinājumu plankām.

Lasīt tālāk...

Polijas ziemeļos atklāts unikāls XII gs. apbedījums ar diviem dzintara gredzeniem

Polijas ziemeļos, Pomerānijas vojevodistes Hoijņices (Chojnice) rajonā, netālu no Ostrovites (Ostrowite) ciemata, Ostrovites ezera krastā novietotā senvietu kompleksā arheologi atklājuši kapa piedevām bagātīgu, ar XII gadsimtu datētu vīrieša apbedījumu. Piedevu vidū īpašu interesi izraisa divi dzintara gredzeni. Vēl kapā atrada bronzas bļodu un dzelzs nazi ādas makstī ar bronzas stiprinājumiem.

Lasīt tālāk...