Netālu no “Grifa karavīra” kapa atklāj vēl divas bagātīgas bronzas laikmeta kapenes

Tholos VI un VII kapenes skatā no putna lidojuma. Cincinati universitātes publicitātes attēls.

Grieķijas dienvidrietumos, pie Pīlas pilsētas Cincinatas universitātes arheologu komanda atklājusi divas jaunas, iepriekš nezināmas 3500 gadus vecas bronzas laikmeta  kapenes.

Lasīt tālāk...

Gruzijā atklātas bronzas laikmeta valdnieka kapenes ar diviem ratiem inventārā

Nozīmīgu atklājumu, Gruzijas austrumu daļā, netālu no Lagodekas pilsētas, atrokot un izpētot senākajā bronzas laikmetā pirms 4000 gadiem uzbērtu kapukalnu, izdarījuši Gruzijas Valsts muzeja arheologi.

Ziņojumu par kurgānā atrastajiem dārgumiem, ratiem un cilvēku mirstīgajām atliekām Šveices pilsētā Bāzelē nesen notikušā starptautiskā, Senajiem Tuvajiem Austrumiem veltītā arheologu kongresā nolasīja Gruzijas Valsts muzeja Arheoloģijas centra vadītājs Zurabs Makharadze. 

Lasīt tālāk...

Spānijā atrasti 7000 gadus veci unikāli alu gleznojumi ar medību ainām

Spānijas austrumos atklāti pārsteidzoši labi saglabājušies, 7000 gadus veci alu gleznojumi. Šie satriecošie mākslas darbi, kuri attēlo medību ainas, ar loku un bultām bruņotiem cilvēkiem medījot lielus dzīvniekus, sniedz neparastu seno aizvēstures dienu dzīves atspīdumu. 

Lasīt tālāk...

Hipotēze: Stounhendžas megalītus transportēja ar taukiem ieziestām ragavām

Stounhendžas kromlehs. Attēlā redzams ārējā lielo smilšakmens bloku trilītu loka fragments un daži no mazākajiem zilajiem akmeņiem, kuri izvietoti iekšējā stāvakmeņu aplī.

Stounhendžas celtnieki lielus akmeņus uz celtniecības vietu vilka ragavās, kuras pirms tam iesmērēja ar cūku taukiem, teikts 15.jūlijā britu arheoloģijas žurnālā “Antiquity” publicētajā pētījumā. 

Lasīt tālāk...

Zviedrijā atklāts rets, labi saglabājies laivas kaps

Zviedru arheologi, izdarot pārbaudes izrakumus kādas jaunbūves vietā Vecajā Upsalā, 74 km uz ziemeļiem no Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas, bija pārsteigti, atklājot nevis vienu, bet pat divus laivu kapus, no kuriem viens bija netraucēts un tajā bija apbedīts cilvēks kopā ar zirgu un suni.

Lasīt tālāk...

Austrumprūsijā atrasts unikāls V-VI gs. seglu loka apkalums

2014.gada 27.februārī Karalauču (Kaļiņingradas) apgabala Vēstures un mākslas muzejā notika unikāla arheoloģiskā atraduma prezentācija - muzejnieki pirmo reizi plašāku sabiedrību iepazīstināja ar savā krājumā nonākušu priekšmetu - V un VI gs. mijas seglu loka sudraba apkalumu, uz kura, iespējams, attēlots mītiskās pasaules trīsdaļīgais iekārtojums.

Lasīt tālāk...

Atradumi Melnā akmens svētnīcā Forumā liecina: Roma apdzīvota līdz pat 150 gadus senāk nekā iepriekš domāts

"Mūžīgā septiņu pakalnu pilsēta," kas jau tagad ierindojas starp nepārtraukti ilgstošāk apdzīvotajām vietām Eiropā, savus pirmsākumus rod, iespējams, pat pusotru gadsimtu senāk nekā līdz šim uzskatīts. Par to liecina neseno arheoloģisko pētījumu laikā Romas Forumā iegūto senlietu un atsegto struktūru datējums.

Veicot izrakumus Melnā akmens (latīņu - Lapis Niger) svētvietā, kas atrodas Forumā, līdzās 203.g. uzceltajai imperatora Septīmija Sevēra triumfa arkai un blakus uz VIII gs.pmē. attiecinātajam Vulkanālijam (Vulkānam veltīta svētnīca), kuri kopā veido vienīgo saglabājušos Komīcija, senākās, starp Palatīna un Kapitolija pakalniem novietotās tautas sapulču vietas, daļu, itāļu arheologi atraka senu no tufa, vulkāniskā akmens, būvētas sienas fragmentu un tam blakus - keramikas lauskas un graudus.

Lasīt tālāk...

Karaīmi – tautība, sekta vai modus vivendi?

Reti kam ārpus etnogrāfu un vēsturnieku aprindām būs pazīstams karaīmu vārds. Tomēr šī, šodien nelielā, etniski un reliģiski savdabīgā kopiena, tās izcelšanās apstākļi joprojām gan rosina zinātnieku un publicistu polemiku, gan glabā atslēgas svarīgu Austrumeiropas vēstures un etnoloģijas problēmu risināšanai.

Lasīt tālāk...

Noteikta precīzāka Stounhendžas zilo akmeņu izcelsmes vieta

Vissarežģītākās megalītu laikmeta būves ir kromlehi. Pats iespaidīgākais no tiem ir Stounhendža, kas atrodas Solsberijas līdzenumā, Viltšīras grāfistē, Anglijas dienvidos. Līdztekus daudzām teorijām par akmens apļa izmantošanas patiesajiem mērķiem arheologi ilgu laiku bija diskutējuši arī par to, kādā veidā tas būvēts, ņemot vērā, ka daļa no Stounhendžas celtniecībā izmantotajiem klints bluķiem - tā sauktie zilie akmeņi - uz Solsberijas līdzenumu nogādāti, pārvarot 222 kilometru lielu attālumu, no Preslija (Preseli) kalniem Velsas rietumos.

Jauns, žurnālā Archeology Science šī gada februāra mēneša numurā publicēts pētījums norāda precīzāku šo akmeņu izcelsmes vietu, pievedot kādu soli tuvāk pasaulslavenā megalītu kompleksa noslēpuma atrisinājumam. Saskaņā ar šo pētījumu, 55% akmeņu nākuši no iežu atseguma, kas atrodas 3 km tālāk uz ziemeļiem no klintīm, kuras par Stounhendžas zilo akmeņu (bluestones) izcelsmes vietu 1923.gadā atzina britu ģeologs Herberts Henrijs Tomass. 

Lasīt tālāk...

Iznika ezera dibenā atrod senas bizantiešu bazilikas drupas

Nogrimusī Atlantīda atrasta Iznika ezera dibenā Bursas provincē Turcijā! Tas, protams, ir joks... Toties ziņa par šī ezera dzelmē atrastajām, nogrimušas agrīnā perioda bizantiešu bazilikas drupām ir patiesa. 

Lasīt tālāk...