Golems. Dzīvības izcelšanās
Dzīvības izcelšanās uz Zemes nav noskaidrota.
Visas evolūcijas teorijas runā par jau esošas dzīvības attīstību. Bet kā radās pati pirmā dzīvība?
Abiogēnā dzīvības izcelšanās teorija – dzīvība radās matērijas pašorganizēšanās ceļā. Radītājs nav vajadzīgs. Tā bija domājis jau Aristotelis.
Aristotelis: „Tādi ir fakti – dzīvais var rasties ne tikai no dzīvniekiem, bet arī no augsnes trūdiem. Daži augi attīstās no sēklām, citi turpretī, no trūdošas zemes.”
Viduslaikos cilvēki domāja tāpat – augļu mušiņas rodas no banānu mizām, tārpi – no izkārnījumiem, bet peles no netīras veļas.
Laika Ceļotājs. G.Henkoks par senajiem skolotājiem no citām pasaulēm
Pastāv dažādas alternatīvās vēstures versijas. Piemēram, saskaņā ar hipotēzi par senajiem astronautiem senās civilizācijas Zemes dažādos reģionos radās pēc dievu-astronautu apmeklējuma, kas noticis pirms daudziem tūkstošiem gadu. Savukārt britu žurnālists un vairāku alternatīvās vēstures grāmatu (no kurām slavenākā ir “Dievu pirkstu nospiedumi”) autors G.Henkoks uzskata, ka mūsu materiālā pasaule ir Citpasaules (Garu pasaules) radīta.
Vai tiks mainīts standarta kosmoloģiskais modelis, atsakoties no tumšās matērijas un enerģijas?
Pašlaik pieņemtais standarta kosmoloģiskais modelis balstās uz pieņēmumu, ka Visumā dominē tumšā enerģija un aukstā tumšā matērija (5% parastā matērija, 26,8% tumšā matērija un 68,2% tumšā enerģija), kas veido Visuma megastruktūras un kuru iedarbība izraisa novēroto laiktelpas izplešanos. Tomēr, tā kā nedz vienu, nedz otru līdz šim nav izdevies instrumentāli konstatēt (un tādēļ arī apzīmējums “tumšā” matērija/enerģija), virkne zinātnieku pieļauj, ka Visuma izplešanos tomēr izraisa kādas citas cēlonības fizikālie procesi vai, ka tā nemaz nenotiek vai vismaz nenotiek tādā apmērā, kādā pieņemts. 2024.gadā, piemēram, Otavas universitātes fizikas profesors Radžendra Gupta publicēja pētījumu, kurā Visuma izplešanos piedāvāja skaidrot ar dabas pamatspēku (stiprais un vājais kodolspēks, elektromagnētisms un gravitācija) pavājināšanos laika gaitā, bet sarkano nobīdi nevis kā pierādījumu, ka tālie kosmiskie objekti arvien ātrāk attālinās viens no otra - Habla likums, bet ar to, ka gaisma, ceļojot ļoti lielus attālumus, zaudē enerģiju.
