Tutanhamons: faraons, kuru atrada pēc 3000 gadiem

Teju pagājuši 100 gadi, kā tika atklāta viena no plašāk zināmajām faraona kapenēm. Šī valdnieka pīšļi saglabājušies izcilā kondīcijā un nu ir pienācis laiks atklāt kā izskatījās apbedīšanas vieta, kad to uzbūvēja vairāk kā pirms trijiem tūkstošiem gadu.

Faraons Tutanhamons dzimis apmēram 1342.g.pmē. Senajā Ēģiptē. Tutanhamons pārstāv Senās Ēģiptes valdnieku XVIII dinastiju un dzīvojis laikā, ko Ēģiptes vēsturē pazīst kā Jauno valsti. Viņš par faraonu kļuva deviņu gadu vecumā un paspēja valdīt vien aptuveni desmit gadus, līdz mira neskaidros apstākļos.

Senie ēģiptieši savus faraonus pielīdzināja dieviem, tāpēc pēc nāves tie tika ļoti rūpīgi mumificēti un apglabāti atsevišķās krāšņās kapenēs līdzās dažādiem dārgumiem, lai apglabātais valdnieks pēcnāves dzīvē nebūtu nabags.

Lasīt tālāk...

Elvita Ruka. Nepārspētais Cukura lidojums uz Japānu

Paša rokām uzbūvēt lidmašīnu, sudraba putnu nosaukt par “Trīs zvaigznēm,” izņemt pasaules preses karti, paspiest roku ģenerālim Balodim, samīļot savējos un doties uz “uzlēcošās saules zemi” Japānu – izdomāt tādu lidojošu avantūru varbūt varētu vēl kāds latvietis, taču tik pārdrošu un triumfālu solo lidojumu veikt ir izdevies vienam vienīgam – tas ir aviators ar pasaules slavu Herberts Cukurs. Tobrīd viņš ir dzīva leģenda, kura vārdu asiņainā politika vēl nav skārusi.

Lasīt tālāk...

Vai senie feniķieši atklāja Ameriku? Filipa Bīla otrā ekspedīcija ar kuģi “Feniķija”

Vienpadsmit gadus pēc sava pirmā eksperimentālā brauciena apkārt Āfrikai ar kuģi “Feniķija,” britu ceļotājs Filips Bīls metās jaunā piedzīvojumā. Šoreiz viņš ar šo pašu kuģi devās braucienā pāri Atlantijas okeānam. Piecu mēnešu laikā mērojot 6000 jūdzes, pierādīja, ka vismaz tehniski feniķieši ilgi pirms Kolumba varēja sasniegt Ameriku.

Lasīt tālāk...

Vai Krētu pirmie atklāja paleolīta jūrasbraucēji pirms 130 000 gadu?

Kurā laikmetā meklējami jūrasbraukšanas aizsākumi? Zinātnieki šobrīd domā, ka pirmie, kas ar pašdarinātiem peldlīdzekļiem devās atklātā jūrā, aiz apvāršņa apzināti atstājot krasta līniju, bija senākie Austrālijas apdzīvotāji aborigēni, kuri dienvidu kontinentā ieradās pirms 50 līdz 60 tūkstošiem gadu. Savukārt senākā saglabājusies laiva - vienkocis - ir atrasta Nīderlandē, kūdras slānī pie Peses ciemata. Tās izgatavošanas laiks, izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanu, noteikts starp 8040. un 7510.g.pmē.

Lasīt tālāk...

Mohendžodara - aizvēstures Hirošima?

Vairāki t.s. alternatīvie pētnieki - Deivids Hetčers Čaildress, Deivids Devenports, u.c., - par Indas ielejas bronzas laikmeta civilizācijas centru Mohendžodaras (sk.:"Mohendžodaro - Indas ielejas civilizācijas pērle", aliens.lv, 01.05.2013.) un Hārapas bojāejas cēloni uzskata aizvēsturiskas kodolkatastrofas izraisītu ugunsgrēku. Indijā dzimušais itāļu rakstnieks Deivids Devenports apgalvo: "Mohendžodara, viena no vecākajām pilsētām pasaulē, iznīcināta atomsprādzienā."

Lasīt tālāk...

Uldis Siliņš. Arvīds Blūmentāls a.k.a. Krokodīļu Harijs: Austrālijas slavenākais latvietis

XX gs. mazā latviešu nācija ir devusi pasaulei divus slavenus dēkaiņus un neikdienišķus medniekus – 1907.gadā dzimušo Aleksandru (Sašu) Ziemeli un pēc 2.PK 1925.gadā dzimušo Arvīdu Blūmentālu. Saša Ziemelis kļuva pazīstams, ar 7 pēdas garu šķēpu Argentīnas džungļos medījot kaguarus, Arvīds Blūmentāls, savukārt, bija Austrālijas slavenākais krokodilu mednieks, kura ierocis bija, galvenokārt, divas paša rokas. Viņš bija vienīgais mednieks pasaulē, kas medīja mazāka auguma rāpuļus (2 metrus garus) kailām rokām(!). Abu dēkaiņu dzīvē var saskatīt zināmas paralēles. Viņi abi atstāj mājas 17 gadu vecumā. Ziemelis nav tikai jaguāru mednieks, viņš piedalās arī kā aktieris 1937.gadā 15 epizodu filmā. Seriāls vēlāk tiek iekļauts 1946.gada skatu filmā ar nosaukumu “Džungļu terors” (Jungle terror), strādā kā lektors dabas pētnieku klubos, un vada pētniecības ekspedīcijas uz Dienvidameriku. Par viņa dzīvi lasāms biografijā “Tīģeris” (The Tiger).

Lasīt tālāk...

Piecas pašizolējušās ciltis ar dīvainām tradīcijām

Mūžamežos, tuksnešos, nomaļās okeānu salās dzīvo vairāk nekā simts cilšu, kuras atsakās kontaktēties ar modernās civilizācijas un vietējās varas pārstāvjiem. Iemesls: iepriekšējie kontakti bieži vien ir beigušies bēdīgi, ar nāvējošām saslimšanām, verdzību, slaktiņiem.

Lasīt tālāk...

Dievu vēstnesis Ērihs fon Dēnikens

Ērihs Antons Pauls fon Dēnikens ir slavens, arī Latvijā labi pazīstams, šveiciešu rakstnieks, kurš, sākot jau ar savu pirmo, 1968.gadā iznākušo grāmatu „Atmiņas par nākotni/Dievu rati” (Erinnerungen an die Zukunft/Chariots of the Gods?) mēģina pierādīt tēzi par ārpuszemes civilizāciju ietekmi uz agrīno cilvēku kultūru. Dēnikens ir viens no nozīmīgākajiem paleokontakta un seno astronautu hipotēzes popularizētajiem pasaulē (Dēnikena ietekmi atzīst, piemēram, filmas "Prometejs" režisors Ridlijs Skots), taču darbos iekļauto nepierādīto apgalvojumu un kļūdu dēļ zinātnieku vidū ieguvis pseidovēsturnieka un šarlatāna slavu.

Lasīt tālāk...

Bafina salā atklāj otro vīkingu apmetni Amerikā

Kopš 1960.gada, kad Ņūfaundlendā atklāja pirmo vīkingu apmetni Amerikā, arheologi un amatierpētnieki cītīgi pārmeklēja Kanādas ziemeļaustrumu piekrasti, cenšoties atrast vēl kādas seno ziemeļnieku kolonistu pēdas. Tomēr tikai tagad, pēc 50 gadiem ir sasniegti rezultāti - arheoloģe Patrīcija Sazerlenda (Patricia Sutherland) oktobra sākumā paziņojusi, ka iegūti pārliecinoši pierādījumi par vēl viena vīkingu priekšposteņa pastāvēšanu Amerikā.

Lasīt tālāk...

Feniķieši atklāj jūrasceļu apkārt Āfrikai

Pirmie rietumnieki, kas apbrauca apkārt Āfrikai bija XV gs. otrās puses portugāļu jūrasbraucēji, kuri meklēja īsāko un drošāko ceļu uz eksotisko un tolaik neiedomājami dārgo garšvielu zemi Indiju. Tomēr iespējams, ka ceļojumu apkārt Melnajam kontinentam jau 2000 gadu pirms viņiem bija veikuši feniķieši - sava laika dižākie kuģotāji.

Lasīt tālāk...