Krists Magone. Latvijas industriālajam mantojumam pa pēdām: pastaiga pa bijušo Ērgļu dzelzceļu. I daļa

Latvijā Lieldienas atnākušas ar saulainu un netipiski siltu laiku, aicinot visus nemierīgos garus celties ceļam. Tā nu arī mēs – es, Kristiāns un Adrians, esam nodomājuši doties nelielā pastaigā pa nu jau bijušo Ērgļu dzelzceļa līniju. Plānojam iet no saullēkta līdz saullēktam, kas pēc virspusējiem aprēķiniem nozīmē pietiekoši cienīgu pārgājienu, vairāk nekā piecdesmit kilometru garumā. Sākam Rīgā pie Krustpils ielas dzelzceļa pārbrauktuves un, zināmas veiksmes gadījumā nonākam, aptuveni līnijas pusceļā, jeb pie bijušās Suntažu dzelzceļa stacijas. Bet nu par visu pēc kārtas.

Lasīt tālāk...

Teides vulkāns Tenerifē: dabas spēka un skaistuma simbols

Tenerifes sala ir viena no Kanāriju salu arhipelāga pērlēm, kas lepojas ar savu iespaidīgo ainavu un daudzveidīgo dabu. Viena no visvairāk apmeklētajām un ievērojamākajām vietām šajā salā ir Teides vulkāns - Spānijas augstākais punkts un viens no aktīvākajiem vulkāniem pasaulē. Teides vulkāns ir ne tikai dabas brīnums, bet arī leģendu un mitoloģiju avots, kas piesaista tūristus un pētniekus no visas pasaules.

Lasīt tālāk...

Normunds Krafts. Elbruss no ziemeļiem 2008

„Cilvēks var visu, ko viņš grib. Un normāls, vesels cilvēks grib tikai to, ko viņš var.” /Reinholds Mesners/

27.augusts, trešdiena

Ar tiešo AirBaltic reisu Rīga-Soči ielidojam Ādlerā. Soči ir ļoti izstiepta pilsēta Melnās jūras krastā un sastāv no vairākām atsevišķām apdzīvotām vietām, kas tagad saplūdušas kopā. Ādlera atrodas vistālāk dienvidos, pavisam tuvu Abhāzijas robežai. Dodamies uz vilcienu staciju un veiksmīgi nopērkam biļetes kupejā par 28 Ls katram. Pirms dažām dienām ir sācies bruņots konflikts vai, skaidrāk runājot, karš starp Krieviju un Gruziju. Strīdus ābols: Dienvidosetija un Abhāzija, kuras de jure ir Gruzijas sastāvā, bet de facto - Krievijas. Stacijā vērojam vilcienu sastāvus ar militāro tehniku, kas dodas dienvidu virzienā uz Abhāziju. Tanki, bruņu mašīnas, „krusa” – modernās „katjušas” ar daudzajiem stobriem, kravas mašīnas un zaldāti, zaldāti. To Krievijai nekad nav trūcis. Jūtam līdzi gruzīniem. 16:00 vilciens sāk kustēt uz Pjaķigorsku.

Lasīt tālāk...

Vilnis Strods. Ar ričuku pa hisballahiem

2010.gada novembrī 2 nedēļas ar līdzpaņemtiem divriteņiem divatā izbraucām Libānu un daļu Sīrijas. Kopumā tika nomīti ap 900 km, kas gan nopietniem riteņbraucējiem neliksies daudz. Izbaudīta arābu viesmīlība, redzētas leģendārās Tīras, Sidonas, Bālbekas un Damaskas pilsētas. Pabūts pat leģendārajā Kānā, kur Kristus veicis savu pirmo brīnumu - ūdeni pārvērtis vīnā. Sīrijā aplūkota Tuvajos Austrumos pati lielākā Krakdeševaljes krustnešu pils. Īpaši sīki esmu aprakstījis saskari ar hisbollahiešiem, par kuriem latviski tā pamazāk laikam var izlasīt. Galu galā iespaidu tika gūts gana, un patiesi nevarēju iedomāties, ka tikai pusgadu vēlāk līdz ar tā saucamo Arābu pavasari sāksies asiņainais Sīrijas Pilsoņu karš, kas nav beidzies vēl šodien.

Lasīt tālāk...

Māris Bērziņš. No Bangladešas ceļojuma piezīmēm

Ievada vietā

Bangladeša jeb Bangladešas Tautas Republika ir valsts Dienvidāzijā, kura robežojas ar Indiju un mazliet ar Mjanmu. Sākotnēji to pārvaldīja briti, vēlāk pārņēma Pakistāna, bet savu neatkarību, kura prasīju ap miljonu upuru, tā ieguva 1971.gadā. Tā paša gada augustā Ņujorkā Džordžs Harisons ar draugiem Bobu Dilanu, Ēriku Kleptonu un citiem sarīkoja divus Bangladešai veltītus labdarības koncertus.

Lasīt tālāk...

Sigits Duduris. Uganda - 2018

Ilgu laiku tā kā baidījos no Āfrikas...

...pēc dabas esmu ceļotājs un ļoti gribas iejukt svešā pilsētā, runāties ar nepazīstamiem cilvēkiem, ostīt neizjustu gaisu un baudīt... Āziju baudīt - jā! Dienvidameriku - jā! Eiropu - protams! Bet Āfriku... riktīgu, melno mammu Āfriku... tā kā raustījos... ... baidījos... tomēr kaitējos... jo stāsti par to kā ceļotāji iemīl šo kontinentu, nepameta manu prātu...

Līdz vienu dienu Dzintris Kolāts (tas pazīstamais džeks no Kuivižiem) Tviterī raksta, ka vāc grupu uz Ugandu.

Kur nu vēl precīzāku signālu saņemt no Melnā Dieva...
Nu tad klausies...

Lasīt tālāk...

Igo Midrijānis. Nepazīstamā Izraēla

Ainiņas no 21dienu ceļojuma ar velo

Lasīt tālāk...

Vilnis Strods. Ararata ēnā

"Kur armēnis bijis, tur žīdam vairs nav ko darīt," - tā mana nelaiķa vecmāmiņa Mirdza.
"Ūūū... dikti jau nu viltīgi viņi ir," - saka kaimiņu Gruzijas iemītnieks Iraklijs.

- Vai sieviete vīrieti var padarīt par miljonāru?
- Mierīgi! Ja vien viņš pirms tam ir bijis miljardieris! - atbild Armēņu radio (šeit un tālāk katras dienas ievadā).

Ararata, Noasa šķirsta, urartu senpilsētu, konjaka un armēņu radio dzimtene. Kā parasti, tas jāredz pašam.

Lasīt tālāk...

Māris Bērziņš. Nosauļoto cilvēku zemē

Etiopijas nosaukumu – "nosauļoto cilvēku zeme" – pirmo reizi minējuši grieķi astotajā gadu simtenī pirms mūsu ēras. Savukārt tās eiropeiskais nosaukums Abesīnija radies no semītiskā habašat ksabašat, kas apzīmē biedriskumu. Turklāt Etiopija ir vienīgā valsts Āfrikas kontinentā, kas nav bijusi pakļauta eiropiešu kolonizācijai. Mūsu ēras ceturtajā gadsimtā Etiopija kļuva par otru kristīgo valsti pasaulē pēc Armēnijas.

Lasīt tālāk...

Igo Midrijānis. Septiņas dienas Tibetā

Tikai septiņas dienas Tibetā - un jau uzdrošinos apgāzt daudzu priekšstatus par šo zemi?! Kaut nedaudz pabāzis degunu tikai ķīniski ,,attīstītajā’’ tās daļā! Tik un tā! Bet… protams, ir arī cita Tibeta: telpā, laikā, no cita skatpunkta.

Lasīt tālāk...