Kanibālisms, kanibāli
Cannibalisme (franču val.), kas nāk no spāņu valodas - "cilvēkēšana."
Cannibale (franču val.), no spāņu val. vārda canibal - "cilvēkēdājs."
"Kanibāli zaļo tēju gatavo no veģetāriešiem."
Vēsture. Kanibālisms bijis raksturīgs jau neandertāliešiem.
Tāpat uzvedušies arī to pēcteči - kromaņjonieši, par kuru kanibālismu liecina, piemēram, Madlēnas kultūras laika atradumi Gofas alā Anglijā.
Knosas pils izrakumos tika uzietas 372 jaunu cilvēku kaulu atliekas, jaunie ļaudis bija bijuši vecumā no 10-15 gadiem. Kaulu stāvoklis liecināja, ka tos ēduši. Iespējams, tolaik jauniešus bijusi spiesti atdot kaut kādam cilvēkēdājam, kas dzīvojis pilī un laika gaitā šie notikumi transformējās leģendā par Mīnotauru.
1845.gadā vadīja polārekspedīciju, kas beidzās traģiski - pat ar kanibālismu.
Bataktobu (Batak Toba) cilts Indonēzijā, Sumatras salā piekopa kanibālismu pirms 100 gadiem.
Kanibālismu piekopa aplenktajā Ļeņingradā II Pasaules kara laikā.
Mūsdienās. Mūsdienu antropologiem ir aizdomas, ka kanibālismu vēl slepus piekopj Jaungvinejas salā dzīvojošie korovaji. Katrā ziņā šādas lietas joprojām notiek.
Smieklīgi, ka mūsdienās parādījies tāds tirliņu pulciņš, kas sludina, ka dažādie iezemieši nekad kanibālismu nav piekopuši un viņus apmelo "briesmīgie" kolonizatori.
Raksti.
Arheoologi atrod pierādījumus kanibālismam pirmajā pastāvīgajā angļu apmetnē Amerikā.
Neandertālieši dzīvoja nelielās grupās un bija kanibāli.
Britu senči gatavoja traukus no galvaskausiem.
