Noteikts jauns un precīzāks datējums piramīdveida koraļļu kapenēm Mikronēzijā

Mikronēzijas vistālāk uz austrumiem Klusajā okeānā izvirzītajā sauszemes punktā, nelielajā, teritorijas platībā apmēram Pārdaugavai pielīdzināmajā, vulkāniskās cilmes Kosras salā, paceļas senas piramīdveida kapenes. To celtniecībā izmantots tāds neparasts būvmateriāls, kā koraļļi, kuri, kā zināms, ir zemūdens kolonijās dzīvojoši zarndobumaiņi polipi. Šo dzīvnieku pārkaļķotie ārējie skeleti daudzviet pasaules jūrās izveidojuši lielākus un mazākus zemūdens rifus un to veidotas salas - atolus. Jaunā pētījumā tagad noskaidrots, ka šīs kapenes ir apmēram 700 gadus vecas, tātad būvētas nevis XVII gs., kā domāja iepriekš, bet XIV gs. sākumā - neilgi pēc tam, kad, domājams, tapušas pazīstamās Nanmadolas megalītiskās celtnes, kas atrodas Ponpejas salā, apmēram 750 km uz ZR-R no Kosras.

Lasīt tālāk...

Lieldienu salas iedzīvotāju gēni daļēji apstiprina Tūra Heijerdāla hipotēzi par Amerikas pirmskolumba iedzīvotāju saikni ar Polinēziju

Slavenā norvēģu etnogrāfa, antropologa un ceļotāja Tūra Heijerdāla izvirzītā hipotēze par pasaules nomaļākās vietas iedzīvotājiem - Klusajā okeānā apmēram 3500 km no Čīles krastiem gulošās vientuļās vulkāniskās cilmes Lieldienu salas iezemiešiem - kā no Peru pāri okeānam atbraukušiem, pirmskolumba laikmetā Amerikā ieradušos nezināmas cilmes gaišādainu un sarkanmatainu cilvēku un vēlāk, otrajā vilnī, ieradušos indiāņu pēctečiem ilgstoši tika uzlūkota kā nepamatota fantāzija. Skeptiķi, runājot par tā saukto pseidoarheoloģiju, Heijerdālu minēja kā vienu no uzskatāmākajiem piemēriem, izliekoties neredzam tās viņa teorijas daļas, kurām pamatā bija arheoloģiski atklājumi, nenoliedzami fakti un uzkrītošas līdzības. Tagad snobiskajiem kritiķiem savu izteikumu toņkārtas atkal nāksies pieklusināt - kārtējais akadēmiskā izdevumā publicētais Lieldienu salas iezemiešu gēnu pētījums pierāda, ka vismaz daļēji Heijerdālam bijusi taisnība.

Lasīt tālāk...

Indonēzijas Borneo salā atrasts pasaulē senākais dzīvnieka figūras gleznojums

40 000 gadus senais, govij līdzīgā dzīvnieka gleznojums uz Lubangdžerijisalehas alas sienas Austrumkalimantānas provincē Indonēzijā, ir vecākais, līdz šim atklātais dzīvnieka attēlojums pasaulē, teikts 2018.gada 7.novembrī žurnālā Nature publicētajā pētījumā. 

Lasīt tālāk...

Pētījums: galvenais proteīnu avots Lieldienu salas iedzīvotāju uzturā bijušas žurkas

Klusā okeāna DA aptuveni 3500 kilometru attālumā no Dienvidamerikas valsts Čīles krastiem atrodas pasaulē vientuļākā cilvēku apdzīvotā vieta - Lieldienu sala. Līdz tuvākajai apdzīvotajai salai Pitkērnai ir "nieka" 1900 kilometri.

Lieldienu salā, ko salinieki paši sauc par Rapanuju, pirmie iedzīvotāji, domājams, polinēzieši, ieradās apmēram 1200.gadā vai pat agrāk. Visai drīz pēc cilvēku ierašanās salā sāka attīstīties monumentāla arhitektūra un tēlniecība. Vairāk nekā 1000 "staigājošas" gigantiskās moaju statujas, kas reiz slējušas uz akmens platformām - ahu, liecina par Lieldienu salas kultūras uzplaukuma laiku un reizē brīdina par laika zoba nepielūdzamo iedarbību.

Lasīt tālāk...

Aizvēsturiska māksla un rotaslietas Indonēzijā liecina par pēdējā leduslaikmetā tur dzīvojošo cilvēku simbolisko domāšanu

Sulavesas salā atrastie pēdējā leduslaikmeta mākslas darbi un rotaslietas liecina, ka Vollesijā dzīvojošie cilvēki atradās uz daudz augstākas kulturālās attīstības pakāpes, nekā tika uzskatīts līdz šim, teikts pētījumā, kas publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu krājumā.

Pētījumu, sadarbojoties ar Indonēzijas zinātniekiem, veica Grifita universitātes Austrālijas Cilvēka evolūcijas pētniecības centra komanda profesora Ādama Bruma (Adam Brumm) un Dr.Mišeles Lenglijas (Michelle Langley) vadībā.  

Lasīt tālāk...

Pirmie austrālieši drīzāk bija pārceļotāji nekā nejauši krastā izmesti jūrasbraucēji

Atbilstoši līdz šim valdošajam uzskatam, pirmā aborigēnu grupa, kas pirms aptuveni 50 000 gadiem ieradās Austrālijā un lika pamatus kontinenta vēlākajai iezemiešu populācijai, kas eiropiešu ierašanās laikā 1788.gadā sasniedza 1,2 miljonus, nebija lielāka par 150 cilvēkiem. Jauns, žurnālā "Proceedings of the Royal Society B1" 24.aprīlī publicēts Austrālijas paleodemogrāfijas pētījums apstiprina DNS izpētē nesen iegūtos secinājumus, ka šīs sākotnējās dibinātāju grupas indivīdu skaits tomēr bija krietni lielāks, - kā minimums 1000 cilvēku. Tas, savukārt, nozīmē, ka pirmie austrālieši kontinentā nokļuvuši nevis nejauši, piemēram, vētrai aizpūšot jūrā laivas, bet drīzāk ieradušies kā mērķtiecīgi pārceļotāji.

Lasīt tālāk...