Ziemeļamerikas indiāņi klinšu mākslā attēlojuši šamaņu garīgos ceļojumus citpasaulē

Britu alternatīvās vēstures pētnieku pārstāvis Grems Henkoks savā grāmatā „Pārdabiskais,” aplūkojot paleolīta mākslu Rietumeiropā un Āfrikā, izvirza, manuprāt, nozīmīgu jautājumu, kāpēc senie mākslinieki pirms desmitiem tūkstošiem gadus attēloja dīvainas būtnes, kuras dabā neeksistē un nekad nav eksistējušas. Uz šo jautājumu Henkoks mēģina atbildēt, plašāk izvēršot Deivida Luisa-Viljama „neirofizioloģisko teoriju.”

Būtībā Luisa-Viljama teorija postulē, ka senie akmens laikmeta mākslinieki gleznojumos un zīmējumos uz alu un klinšu sienām attēlojuši savu mistisko pieredzi, kura iegūta mainītā apziņas stāvoklī ceļojot savas psihes dzīlēs. Pēc Grema Henkoka pārliecības turpretī, alu un klinšu mākslas iedvesmas avoti ir meklējami ne tikai cilvēka iekšējā pasaulē, bet arī mums nezināmās šīs pasaules laiktelpas dimensijās vai paralēlos visumos. Es gan nedomāju, ka simbolisms un šamanisma elementi alu laikmeta mākslā pierāda citpasaules jeb garu pasaules realitāti. Taču tie pierāda pašu priekšstatu par garu pasaules eksistenci aizvēsturisko cilvēku apziņā.

Tomēr 2012.gadā jaunu elpu teorijai par alu un klinšu mākslas šamanisko saturu deva kādas poļu maģistrantes pētījums par Ziemeļamerikas antropomorfo klinšu mākslu.  

Lasīt tālāk...

Vai pirmie amerikāņi Jauno pasauli sasniedza jau pirms 130 000 gadiem?

Kad pirmie cilvēki ieradās Amerikā? Visbiežāk uz šo jautājumu tiek atbildēts – pirms apmēram 15 000 līdz 20 000 gadu, ienākot no Sibīrijas pa zemes tiltu, kas ledus laikmetā bija izveidojies tagadējā Beringa šauruma vietā. Taču tagad šim uzskatam, vismaz runājot par laika skalu, ir mests izaicinājums – žurnālā “Nature” publicēts pētījums, kura autori, izpētījuši Ziemeļamerikā uzietus mastodonta kaulus, apgalvo, ka pirmie amerikāņi kontinentā parādījušies jau pirms 130 000 gadu. Vai tas tiešām tā varētu būt? Kādi ir pierādījumi un cik pārliecinoši šķiet argumenti?

Lasīt tālāk...

Lielākais arhaisko mednieku-vācēju paleoindiāņu uzbērtais uzkalns Ziemeļamerikā tapis 1-3 mēnešu laikā

Povetipointas zemes uzbērumu - vaļņu un uzkalnu - komplekss pie Misisipi ir viens no lielākajiem t.s. maundu (uzkalnu) cēlāju kultūras pieminekļiem Ziemeļamerikā. Par tā nozīmi liecina š.g. janvārī Luizinānas štata iesniegtais pieteikums iekļaut Povetipointu līdzās Stounhendžai un Tadžmahala mauzolejam UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Lasīt tālāk...