Spānijas piekrastē izskalotais 'jūras pūķa' līķis identificēts kā haizivs
- Detaļas
- Publicēts 19 Septembris 2017
- Autors Aliens.lv
- 15558 skatījumi
Pūķis, Nesa ezera briesmonis vai zivs mutants - šādus minējumus izteica Andalūzijas piekrastes ciemata Villarikosas iedzīvotāji, kuri 2013.gada 15.augustā tuvējās pludmales smiltīs uzgāja savāda izskata radījuma atliekas. Vislielāko izbrīnu viņiem izraisīja atsevišķi atrastā ķermeņa daļa, kuru izcēla ragiem līdzīgi veidojumi.
"Kāda sieviete atrada vienu daļu un mēs palīdzējām uziet pārējo," - levante.ideal.es žurnālistei pastāstīja Spānijas Civilās aizsardzības dienesta koordinatore Marija Sančesa. "Mums nebija ne miņas, kas tas varētu būt. Ķermenis bija gandrīz sadalījies un atliekas stipri smirdēja."
Skatīt Kriptozooloģija lielākā kartē
Jūras dzīvnieku aizsardzības programmas (Promar) speciālists Francisko Toledano, savukārt, teica, ka viņa kolēģi cenšas noteikt 4 metrus garā dzīvnieka izcelsmi, taču pagaidām var pateikt tikai to, ka tas pieder kādai "zivju sugai." Viņš arī norādīja, ka identifikācija jāveic pēc fotogrāfijām, jo pūstošās atliekas, vadoties no sanitāriem apsvērumiem, Civilās aizsardzības dienests apracis. Almeria24h.com, rakstot par atradumu, norādīja, ka daži eksperti izteikuši pieņēmumu, ka tā varētu būt bijusi lapsu haizivs (Alopias vulpinus), kamēr daudzās citās interneta vietnēs, kas arī ziņoja par šo atradumu, viena no biežāk pieminētajām versijām norādīja uz milzu airzivi (Regalecus glesne) jeb tā saukto siļķu karali - pasaulē garāko kaulzivi, kas dzīvo galvenokārt tropiskajās jūrās, peldot līdz 1000 metru dziļumam un garumā sasniedzot pat 17 metrus.
Nbcnews.com Villarikosas atradumu lūdza komentēt diviem jūras biologiem. Haizivju pētnieks no Maiami universitātes Deivids Šifmens nebija pārliecināts, sakot, ka ķermenis tikpat labi varētu piederēt lapsu haizivij, cik siļķu karalim. Šīs milzīgās zivs novērojumi, tiek uzskatīts, ir viens no jūrasčūsku stāstu iedvesmas avotiem. Siļķu karalis pamatā dzīvo 100 un vairāk metru dziļumā, tāpēc virspusē to izdodas novērot ļoti reti. Uzskata, ka jūras augšējos slāņos zivs uzpeld, kad ir slima. Tikai 2008.gadā zinātniekiem Meksikas līcī 111 metru dziļumā pirmo reizi izdevās nofilmēt airzivi tās dabiskajā dzīvotnē.
VIDEO: milzu airzivs dabiskajā dzīvotnē:
Cits ihtiologs, Dīns Grabss no Floridas valsts universitātes, turpretī nešaubījās par to, kas redzams attēlos. "Tas pavisam noteikti ir haizivs skelets. Dažas muguras daļas mani nedaudz samulsināja, taču tās ir astes spuru pamatnes, bet "ragi" ir skapulokorakoīdi (skeleta veidojumi), kas atbalsta krūšu spuras," Grabss skaidro.
Līdzīgi, grūti atpazīstami jūras dzīvnieku līķi pēdējās sadalīšanās stadijās vai arī to skeleti (sk. "Ķīnas piekrastē izskalotais 'jūras pūķa' skelets, iespējams, pieder retai haizivij", aliens.lv, 05.04.2013.) ik pa laikam tiek atrasti dažādās pasaules piekrastes vietās un gandrīz vienmēr izraisa minējumus par to piederību līdz šim nezināmiem dzīvniekiem vai arī tā sauktajām dzīvajām fosīlijām - līdz mūsdienām izdzīvojušiem dinozauriem vai aizvēsturiskiem reptīļiem. Viens uzskatāms piemērs, kas pierāda cik ļoti neatpazīstams kļūst daļēji sadalījies dzīvnieks, ir gadījums ar tā saukto Čīles "piku."
2003.gadā Mermosas (Los Mermosa) pludmalē okeāns izskaloja kādas vizuāli neidentificējamas dzīvnieka paliekas, kuras prese nodēvēja par "piku." Daži jūras biologi izteica pieņēmumu, ka 12 metrus garais un aptuveni 13 tonnas smagais radījums varētu būt bijis milzu astoņkājis, taču DNS analīzes pierādīja, ka bezveidīgā masa ir kašalota jeb spermvaļa atliekas.
Avoti:
levante.ideal.es
almeria24h.com
Pirmo reizi publicēts 31.08.2013.