Pētījums: aškenāzu žīdi pa mātes līniju cēlušies no Itālijas

Publiski uzdots jautājums - vai kāda persona pieder jeb nepieder žīdu tautībai - daudzviet Rietumeiropā un nu jau arī Latvijā nereti var tikt iztulkots labākajā gadījumā kā netaktiska, politnekorekta uzvedība, bet sliktākajā - kā pretžīdiskas vai pat nacistiskas nostājas izpausme. Tomēr pavisam citādāk ir Izraēlā - katram, kas saskaņā ar kneseta 1950.gadā pieņemtā "Atgriešanās likuma" piedāvātajām iespējām vēlas iegūt šīs valsts pilsonību un ar to saistītās daudzās privilēģijas, ir jāpierāda sava žīdiskā izcelsme. Savukārt to Izraēlas valsts izprot atbilstoši ortodoksālo un konservatīvo judaistu traktējumam (resp. - vadoties pēc torā, talmūdā un rabīnu sniegtajos talmūda komentāros rodamajiem reliģiskajiem likumiem), kas "Atgriešanās likuma" 4B. punktā izteikts šādi: "Šī likuma ietvaros, "žīds" nozīmē personu, kas vai nu piedzimusi žīdu mātei (Jewish mother) vai pārgājusi judaismā un, kas nav piederīga nevienai citai reliģijai." Tajos gadījumos, kad pilsonības piešķiršanas lūgumu iesniegusī persona kvalificējas kā Izraēlas pilsonis, taču valsts un ortodoksālo rabīnu skatījumā nav žīds (žīda bērns un mazbērns (t.i. - ja māte nav žīdiete), žīda sieva (nežīdiete), žīda bērna un mazbērna sieva), tai jārēķinās, ka saņems krietni mazāku daļu no valsts piedāvātās sociālās drošības paketes nekā īstie (Izraēlas redzējumā) žīdi.

Lasīt tālāk...

DNS analīzes atklāj mīnojiešu un mikēniešu kopīgo izcelsmi

Ilgu laiku mīnojiešu un mikēniešu izcelsme bija mīkla, taču nesen, 2017.gada 2.augustā žurnālā “Nature” publicēts pētījums atklāj, ka abas Eiropas senākās civilizācijas radījušās tautas bija ģenētiski līdzīgas un cēlušās no senākajiem neolīta zemkopjiem, kas dzīvoja Anatolijas pussalā un Grieķijā.

Vēl līdz pat šim laikam zinātnieki strīdējās par to, vai mūsdienu grieķi ir cēlušies no mikēniešiem vai arī tie ir izzuduši, neatstājot pēdas. Pētījums ir devis atbildi arī uz šo jautājumu.  

Lasīt tālāk...

Skotijā atrasta pasaulē senākā kalendārā observatorija

Birmingemas universitātes zinātnieku komanda, izpētot uz lauka, netālu no Kreitas (Crathes) pils Aberdīnšīrā, Skotijā uzietu senu bedru rindu, atklāja, kā paši uzskata, pasaulē senāko zināmo, vidē izbūvēto kalendāru.

Vorena lauka senvietu, pārlūkojot uzņemtās aerofotogrāfijas, Skotijas pieminekļu valdes speciālisti pamanīja jau 2004.gadā. Veicot vietas apsekošanu dabā, tika atklātās bedres, kas, atbilstoši datējumam, ierīkotas mezolīta laikmetā, pirms apmēram 10 000 gadiem.

Analizējot atrakto bedru novietojumu, arheologi nonāca pie slēdziena, ka šīs, mednieku-vācēju ierīkotās konstrukcijas bijušas paredzētas, lai sekotu gan viena lunārā cikla Mēness fāzēm, gan Saules gada mēnešiem. Tāpat, pēc pētnieku pārliecības, tās izmantotas, lai noteiktu ziemas saulgriežu laiku, kas ļāva Mēness kalendāru saskaņot ar Saules gadu. Raksts par gandrīz 10 gadus ilgušajiem pētījumu rezultātiem š.g. 15.jūlijā publicēts žurnālā Internet Archaeology. 

Lasīt tālāk...

Paleolīta zobārsti izņēma kariesa bojātos audus un plombēja ar asfaltu

Vēl tikai pirms dažiem gadiem senākās liecības par invazīvo zobārstniecību – mehānisku, terapeitiska nolūka izmaiņu veikšanu dzīva cilvēka zobu audos – bija attiecināmas uz agro neolītu. 2006.g. žurnāls "Nature" publicēja rakstu par mūsdienu Pakistānā atrodošās Megāras apmetnes senāko iedzīvotāju (7500.–5500.g.pmē.) kapulauka izpētē iegūtiem mutes veselības datiem. Tie liecināja, ka pirmshārapas laika Indas ielejas iedzīvotāju vidū, kuri vieni no pirmajiem reģionā sāka nodarboties ar lauksaimniecību, bija izplatīts ne tikai kariess, bet pastāvēja arī salīdzinoši attīstītas metodes tā radīto komplikāciju sāpju mazināšanai. Kariesa bojāto zobu audu izņemšanai Megārā izmantoja loka urbjus un citus instrumentus. Vienam no attiecīgajā kapulaukā identificētajiem 11 indivīdiem ar dentālas manipulācijas pēdām bija urbti trīs zobi, bet kādam citam megārietim viens zobs ticis ārstēts atkārtoti.

Lasīt tālāk...

Dienvidfrancijā atklāta akmens plāksne ar 38 000 gadu senu sumbra attēlu

Atkārtoti izpētot Blančardas grotu, vienu no vēsturiski nozīmīgākajām Oriņjakas kultūras cilvēku, Eiropas senāko modernā tipa Homo sapiens iedzīvotāju, dzīvesvietām, arheologi Francijā uzgājuši, iespējams vecāko, šobrīd zināmo petroglifu pieminekli. Raksts par atklājumu publicēts žurnālā Quaternary International.

Lasīt tālāk...

Turcijā atrasti sengrieķu "elles vārti"

Itāļu arheologi, kas vairākus gadus veic izrakumus senajā grieķu-romiešu pilsētā Hierapolē, mūsdienu Turcijas dienvidrietumos, paziņojuši, ka tiem beidzot izdevies atrast īsto vietu, kur pie nāvīgiem izgarojumiem pildītas alas antīkajā laikmetā atradušies slavenie "elles vārti" - veļu valstības dievam Aīdam veltīts templis, Plutonions.

Lasīt tālāk...

Polisas krīze: brīvā tirgus un globalizācijas pirmais uznāciens

Polisa, grieķu pilsētvalsts un kopdzīves forma – brīvu, autarķisku, ciešu sadzīvisko un liktens vienotību apzinošos, senču dievu kultu un asins saišu saistītu, nemitīgā visas dzīves jomas caurstrāvojošā sacensībā-agonā dzīvojošu indivīdu sociāli kulturālā kopība, ir viens no mūsdienu eiropejiskās identitātes stūrakmeņiem. Pašpārvalde, neatkarība, pilsoniskā līdzdalība valsts pārvaldē, tiešā demokrātija – visi šie un citi, ar tiem saistītie, mūsu ikdienā par pašsaprotamiem uzskatītie jēdzieni lielā mērā sakņojas Senās Grieķijas vēsturē.

Lasīt tālāk...

Megalītiskās Spānijas kristāla ieroči

Vairākums aizvēsturisko akmens priekšmetu, rīki un ieroči, ir izgatavoti no tādiem triecienizturīgiem un plaši pieejamiem iežiem kā granīts, bazalts, diorīts... Tāpat ļoti plašu pielietojumu guvis trauslākais, taču cietais, asais un prasmīgai apstrādei pakļāvīgais krams. Retāk izmantoti mazāk pieejami materiāli, piemēram, vulkāniskais stikls, obsidiāns. Taču pavisam reti ir sastopami priekšmeti, kas darināti no tik trausla un apstrādē nepraktiska, sarežģīta, taču vizuāli pievilcīga un jau kopš senseniem laikiem dažādām simboliskām nozīmēm apveltīta materiāla kā kalnu kristāls. Kā secināts izdevumā “Quaternary International” nesen publicētā rakstā, Senās Eiropas vēlajā neolītā un vara laikmetā, t.i. periodā pirms metāla rīku ieviešanās un tās sākumā, kalnu kristāla apstrādes tehnoloģijas visaugstāko attīstību bija sasniegušas mūsdienu Andalūzijā, Spānijas dienvidrietumu daļā.

Lasīt tālāk...

Jauni secinājumi par pagājušajā gadā netālu no Pīlas atrastajām bronzas laikmeta grieķu karavīra kapenēm

Pirms vairāk nekā gada, 2015.gada maijā, arheologu pāra Džeka Deiva un Šaronas Stokeres vadītā komanda, izdarot izrakumus netālu no Nestora pils drupām, Pīla, Grieķijas dienvidrietumu piekrastē, atraka neparastas, neizlaupītas bronzas laikmeta karavīra kapenes, kuras sniedz jaunu izpratni par Mikēnu civilizāciju tās veidošanās sākumā pirms 3500 gadiem (Sk.: “Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes”, aliens.lv, 21.12.2015.). Grieķijas Kultūras ministrija atrastās kapenes nosauca par lielāko atklājumu arheoloģijā, kas kontinentālajā Grieķijā izdarīts pēdējo 65 gadu laikā. Kapenēs, kopā ar apmēram 30 gadus veca vīrieša skeletu, arheologi atrada ap 2000 mirušā ķermenim apkārt izvietotu priekšmetu, piemēram, četrus zelta zīmoggredzenus, sudraba kausus, no dārgakmeņiem veidotu kaklarotu, zobenu ar ziloņkaula spalu u.c.

Tā kā starp bronzas laikmeta karavīra kājām tika atrasts guļam šķīvis ar iegravētu mītiskā dzīvnieka, grifa, attēlu, tad arī kapenes arheologi nosauca par “Grifa karavīra kapu.”

Nesen, 6.oktobrī, Deivs un Stokere nāca klajā ar jaunākajiem bronzas laikmeta karavīra kapeņu izpētes rezultātiem, kas izgaismo visai tumšu un neskaidru periodu senās Grieķijas vēsturē pirms 3500 gadiem.  

Lasīt tālāk...

Izrakumos Stambulā atklāj plašu VII gs. bizantiešu zāļu ražotni ar antidepresantu līniju

Veicot izrakumus antīkās pilsētas, Batonejas, teritorijā, turku arheologi atraduši plašu agro viduslaiku zāļu ražotni ar lielu daudzumu antidepresantu un sirdszāļu ekstraktiem pildītu pudeļu.

Lasīt tālāk...