Homērs (~800.g.pmē.)
Leģendārs sengrieķu dzejnieks, pie tam akls, kam piedēvē "Iliādas" un "Odisejas" sacerēšanu, kas ir dižākie antīkās literatūras sacerējumi.
Dzīvesgājums. Viņa dzīves un darbības laikus dažādi nosauca jau senatnē - sākot no Trojas kara laikiem (XII gs.pmē. sākums) līdz pat VII gs.pmē. sākuma.
Nav zināma arī slavenā dzejnieka dzimšanas un darbības vieta. 7 grieķu pilsētas strīdējušās par to, kurā no tām dzimis Homērs.
Saglabājušās vairākas senas Homēra biogrāfijas, kuru autorību piedēvē Hērodotam, Plūtarham u.c., un tās lielā mērā ir savstarpēji pretrunīgas.
Darbi. Teika stāsta, ka Homērs savācis teiku dziesmas un pārstrādājis tās "Iliādā" un "Odisejā."
„Iliāda.” Eposa nosaukums nāk no Trojas pilsētas cita vārda – Īlija. Eposu nodeva no paaudzes uz paaudzi vismaz 500 gadus, līdz Homērs to pierakstīja ap 800.g.pmē. Ir saglabājušies 643 eposa rokraksti, kas ir otrais labākais rezultāts pēc JD. Vecākās kopijas ir no 400.g.pmē. Pirmais pilnīgais Homēra teksts, kas ir mūsu rīcībā šodien, datēts ar XIII gs. „Iliāda,” tāpat kā „Odiseja,” apraksta grieķu karu ar trojiešiem.
„Odiseja.” Eposu nodeva no paaudzes uz paaudzi vismaz 500 gadus, līdz Homērs to pierakstīja ap 800.g.pmē. „Odiseja,” tāpat kā „Iliāda,” apraksta grieķu karu ar trojiešiem.
„Arinespeja.” Poēma, kas veltīta brīnumdarim Aristejam.
„Himna Apolonam.”
"Varžu un peļu karš." Batrahomiomahla. Batrahomiomahija??? Episks dzejojums, kura autorību arī piedēvē Homēram.
Senatnē viņam pierakstīja vēl arī citus sacerējumus - t.s. "Kikliskās himnas," "Homēriskās himnas," "Margits," u.c.
Hipotēzes.
1. Ceļojums pa Vidusjūru. Zinātnieku atbalstītā hipotēze.
2. Ceļojums pa Atlantiju. Šo hipotēzi aizstāv Robērs Filips. Lotosa ēdāju zeme un ciklopu zeme esot Kanāriju salas, ķēniņš Eols dzīvojis Madeirā, plēsīgie lestringoni bijuši Lisabonā, Kirka būrusies Bel Ilas salā pie Britānijas karastiem, kimmeriešu zeme bijusi Kemperas pussala, bet Saules sala – Vessana Bretaņas tālākajā galā. Sirēnas dziedājušas Il de Sēnas salā, nimfa Kalipso dzīvoja Gērnsi salā Normandijas salu arhipelāgā. Tālāk, dodoties uz ziemeļiem, Odisejs izkāpis krastā tagadējās Oslo apkaimē, kur plaukusi bronzas laikmeta civilizācija, atlantu radīta.
3. Ceļojums gar Āzijas krastiem. Bonnas universitātes profesors Hūberts Daunihts uzskata, ka Odiseja ceļojums bijis sengrieķu ekspedīcija uz Āziju. Daudzi no piedzīvojumiem norisinājušies Dzeltenajā upē un Japāņu jūrā. Profesors veltījis 10 gadus sīkiem pētījumiem, kuru rezultāti apkopoti četros iespaidīgos sējumos. Tur viņš pamato, ka sengrieķu dievi bija indoāriešu ķēniņi no mūsdienu Siņczjanas apgabala, kur bija to senākā impērija. Daunihts norāda uz daudzajām līdzībām starp „Odiseju” un ķīniešu teiksmu „Par kalniem un jūrām.” Noslēpumainais grieķu personāžs Aristejs kuģojis pa dzelteno upi un bijis Kjusju salā (te dzīvoja Kalipso), Korejā (cilvēkēdāju lestringonu zeme) un Honsju salā (Eola sala). Vēlāk ticis līdz Amūrai (Stiksa) un vispēdīgi nonāca Aptumsuma apgabalā (Aīda vai Hadesa), kur leģendārās dievu Huanti dinastijas karotāji izdzina savus ienaidniekus antidievus, iespējams, titānus un gigantus.
Nospiedums civilizācijā. Eiropas filoloģijas pirmsākumi ir Senajā Grieķijā, un tā sākās tieši ar Homēra darbu komentēšanu.
"Homēra apoteoze." Ž.O.D.Engra glezna. 1827.g.
Saloniku Eistatijs sagatavojis Homēra darbu tekstu komentārus.
Saites.
Sengrieķu literāti.
