Galves ezerā pie Traķiem atrastās akmens galvas joprojām mulsina arheologus

Traķu Vēstures muzejā glabājas pilsētiņu ieskaujošā Galves ezerā [1] atrastie eksponāti – divas akmens galvas, kas gan nevienā ekspozīcijā nav apskatāmas.

Lasīt tālāk...

Somijā uziets vairāk nekā 4000 gadu sens, no koka izgatavots čūskveida zizlis

Veicot izrakumus Jārvensuvas-1 neolīta apmetnē Somijas dienvidrietumos, Turku universitātes arheologiem 2020.gada vasarā izdevās atrast čūskas veidā izgrebtu koka priekšmetu, kas pēc vienas no versijām varētu būt bijis kāda šamaņa zizlis. Raksts par atklājumu tagad publicēts žurnālā “Antiquity”.

Lasīt tālāk...

Sens monolīts liecina par cilvēku klātbūtni pirms 9500 gadiem Vidusjūrā nogrimušā arhipelāgā

Veicot Vidusjūras dibena augstas izšķirtspējas kartografēšanu, itāļu pētnieki Sicīlijas jūras šaurumā, kas atdala Sicīliju no Āfrikas krastiem, 40 metru dziļumā atraduši milzīgu, cilvēku apstrādātu akmens monolītu.

Lasīt tālāk...

Zombiju apbedījumi senajā Grieķijā?

Vai racionāli un loģiski domājošie sengrieķi dzīvoja bailēs no mirušajiem? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, Pitsburgas universitātes arheoloģe Dr.Kerija Vīvere (Carrie Sulosky Weaver) savā 11.jūnijā tīmekļa žurnālā "Popular Archeology" publicētājā rakstā "Walking Dead and Vengeful Spirits" apskata un analizē arheoloģiskas un vēsturiskas liecības par sengrieķu ticību tā sauktajiem "atriebīgajiem miroņiem," kuri, atrazdamies uz robežas starp dzīvību un nāvi, naktīs mēdza augšāmcelties no saviem kapiem, lai biedētu un nodarītu ļaunu dzīvajiem.

Lasīt tālāk...

Zemūdens arheologi: Antikitēras vraks, iespējams, slēpj vēl citus atklājumus

Slavenais, pie Antikitēras salas Vidusjūrā atklātais romiešu kuģa vraks, no kura 1900.gadu sākumā izcēla pasaulē senāko astronomiskiem aprēķiniem paredzēto mehānisko mašīnu, iespējams, slēpj vēl citus pārsteigumus. Grieķu-amerikāņu zemūdens arheologu komanda, kas šobrīd veic vraka atkārtotu izpēti paziņojusi, ka kuģis vai nu bijis divreiz garāks nekā iepriekš domāts vai arī dzelmē līdzās atrodas divi jeb vairāki kuģi.

Lasīt tālāk...

Sēnabesas krīta milzim jauns datējums – zīmējums, iespējams, izveidots X gadsimtā

Viena no ainavā pamanāmākajām un ikoniskākajām Dienvidanglijas senatnes pieminekļu kopām ir tā dēvētie krīta zīmējumi – uz lēzanajām, ar zāli apaugušajām krīta nogulumiežu veidoto pakalnu nogāzēm, izrokot tajās tranšejas un piepildot tās ar krītu, izveidoti lieli, no attāluma saskatāmi cilvēku, dzīvnieku vai simbolisku objektu attēli - zemeszīmes. Pavisam Anglijā esot ap 50 šādu zīmējumu, no kuriem vecākais ir 110 metrus garais Afingtonas baltais zirgs, kas tapis vēl bronzas laikmetā pirms aptuveni 3000 gadiem.

Lasīt tālāk...

Francijā atrastas iespaidīgas Halštates perioda ķeltu augstmaņa kapenes

Francijas Valsts preventīvās arheoloģijas institūta (INRAP) arheologu komanda, veicot industriālā parka izbūvē negaidīti atklātās senvietas aizsardzības izpēti Šampaņas-Ardēnu reģiona nelielās Lavā (Lavau) pilsētas nomalē, atklājusi aptuveni 2500 gadus vecas, ar senākā dzelzs laikmeta (Halštates perioda) beigām datētas ķeltu "prinča" kapenes.

40 metrus diametrā lielā kapukalna centrā atklātajā 14m² plašajā apbedījuma kamerā arheologi līdz šim atraduši vairākus īpašus prestiža priekšmetus - mirušajam kapā līdzi dotus etrusku vai sengrieķu amatnieku un mākslinieku darinājumus.

Institūta prezidents Dominiks Garsija, apmeklējot atradumu vietu, pastāstīja žurnālistiem, ka jaunatklātajā kapā, spriežot pēc tā izmēra un vērtīgajiem priekšmetiem, neapšaubāmi apbedīts kāds no vietējo valdnieku dzimtas pārstāvjiem un tas ir viens no lielākajiem līdz šim atklātajiem Halštates perioda apbedījumiem Eiropā. 

Lasīt tālāk...

Rūrika pilskalna izrakumos Novgorodā uzieta Ziemeļkrievijā senākā skaitāmā birka

Pēterpils arheologi paziņojuši par 2020.gadā Novgorodas ekspedīcijas nozīmīgāko atklājumu – par Rūrika pilskalnu sauktajā Novgorodas senpilsētas vietā atrasta ar IX gs. beigām datēta skaitāmā birka. “Noteiktais datējums ļauj uzskatīt, ka esam uzgājuši senāko šāda veida priekšmetu Ziemeļkrievijā,” preses relīzē informē ekspedīcijas vadītāja Natālija Hvoščinska.

Lasīt tālāk...

Lietuvā Asvejas ezerā atrastas XVI gs. karavīra paliekas

Ar zemūdens arheoloģijas metodēm pētot senā Dubiņģu tilta vietu Asvejas ezerā, lietuviešu pētnieki, negaidot, atraduši labi saglabājušās viduslaiku karavīra paliekas.

Lasīt tālāk...

Rietumromas impērijas bojā eja

Oficiālais Rietumromas sagrāves datums, kas parasti tiek minēts kā zināms lūzuma punkts – antīkās vergturu sabiedrības likvidācija un pāreja uz agro viduslaiku sabiedrības organizāciju – ir 476.gads, kad ģermāņu skīru ciltij piederīgais imperatora gvardes komandieris Odoakrs gāza no troņa pēdējo Rietumu Romas valdnieku – pusaugu zēnu, kas likteņa ironijas pēc nesa mītiskā Romas dibinātāja Romula vārdu. Ieguvis varu, Odoakrs vairs nemēģināja iesēsties imperatora krēslā, kā to pirms viņa bija darījuši citi barbaru vadoņi – nē, pēc tā viņš netīkoja, gluži otrādi, nodibinājis Itālijā savu – Odoakra valsti – trofejās iegūtās imperatora regālijas viņš nosūtīja uz Konstantinopoli. 

Lasīt tālāk...