Vecākā Eda
Elder Edda, Edda Saemundi mulliscii.
Vārds edda nozīmē „ciltsmāte.” Saukta arī par Dziesmu Edu.
Senīslandiešu mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums.
Raksturojums. Senskandināvu mītu krājums, kas sastādīts ap 1100.g. Tā sastādīšanu piedēvē īslandiešu augstmanim Sēmundam. Tajā aprakstīta kosmiska kataklizma, kad satumsa Saule, zvaigznes nokrita no debesu juma, bet Zemi apņēma ūdens.
Rokrakstā izveidots XIII gs. 2.pusē no dziesmām, kas sacerētas IX-XII gs. un saglabājušās tautas atmiņā.
Pirmo reizi izdota XVII gs.
Iztulkojis latviski Uldis Bērziņš - "Eddas dziesmas," Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2015.
Īsa bibliogrāfija. Darbi par "Vecās Edas" tematiku ir ārkārtīgi daudz un to uzskaite grāmatā aizņemtu simtiem lapaspušu. Tas ir tādēļ, ka šim darbam ir cieša saskare tādām plašām nozarēm kā seno ģermāņu (skandināvu) mitoloģija, etimoloģija u.c., pie tam robežas ir izplūdušas.
Pilnīgākā "Vecās Edas" bibliogrāfija sniegta šeit:
Halldόr Hermannsson. Bibliography of the Eddas. Ithaca. N. Y., 1920 (= Islandica, 13).
Jόhan Hannesson. Bibliography of the Eddas A supplement to Bibliography of the Eddas by Halldόr Hermannsson. Ithaca N. Y.f 1955 (= Islandica, 37).
Daži no svarīgākajiem darbiem, kas skar "Vecākās Edas" visparējos jautājumus un vispārinājumus:
Edwin Jessen. Über die Eddalieder. Zeitschrift fur deutsche Philologie, 3, 1871, 1-64.
Sophus Вugge. Studier over de nordiske Gude- og Heltesagns Oprindelse, 1. Christiania, 1881-1889.
Karl Müllenhoff. Deutsche Altertumskunde, 5. Berlin, 1883-1891.
Björn Magnússon Ólsen. Hvar eru Eddukvæðin til orðin? Timarit hins íslenzka bόkmenntafélags, 15, 1894, 1-133.
William Paton Ker. Epic and romance. Essays on medieval literature. London, 1897 (2nd edition, 1908).
Eugen Mоgk. Geschichte der norwegisch-isländischen Literatur. 2. Auflage, Strassburt, 1904 (= Grundriss der germanischen Philologie herausgegeben von H. Paul, 2. Auflage, 2).
Andreas Heusler. Lied und Epos in germanischer Sagendichtung. Dortmund, 1905 (2. Ausgabe, 1955; русский перевод в книге: Андреас Хойслер. Германский героический эпос и сказание о нибелунгах. М., 1960).
Andreas Heusler. Heimat und Alter der eddischen Gedichte. Archiv für das Studium der neueren Sprachen und Literaturen, 116, 1906, 249-281.
Barent Sijmons. Einleitung zu den Liedern der Edda. Die Lieder der Edda herausgegeben von B. Sijmons und H. Gering, 1, Halle, 1906, 1-375.
Gustav Neckel. Beiträge zur Eddaforschung. Dortmund, 1908.
Finnur Jόnsson. Den oldnorske og oldislandske Litteraturs Historie. 2. Udgave. 1, København, 1920.
Erik Noreen. Eddastudier. Språkvetenekapliga sälbkapets i Uppsala förhandlingar, 1919-1921, 1-44 (= Uppsala universitets årsskrift, 1921, 5).
Frederik Paasche. Norges og Islands litteratur indtil utgangen av middelalderan. Kristiania, 1924 (= F. Bull og F. Paasche. Norsk litteraturhistorie, 1) (Ny utgave ved Anne Holtsmark, Oslo, 1957).
Erik Noreen. Den norsk-isländska poesien. Stockholm, 1926.
Hugo Gering. Kommentar zu den Liedern der Edda, 1-2. Halle, 1927-1931 (= Die Lieder der Edda herausgegeben von B. Sijmons und H. Gering, 3).
Birger Nerman. The Poetic Edda in the light of archaeology. The Viking Society for Northern Research, Coventry, 1931.
Bertha S. Phillpotts. Edda and saga. London, 1931.
Jan de Vries. Über die Datierung der Eddalieder. Germanisch-romanische Monatsschrift. 22, 1934. 253-263.
Wolfgang Mohr. Entstehungsgeschichte und Heimat der jüngeren Eddalieder südgermanischen Stoffes. Zeitschrift für deutsches Altertum, 75, 1938-1939, 217-280.
Wolfgang Mohr. Wortschatz und Motive der jüngeren Eddalieder mit südgermanischem Stoff. Zeitschrift für deutsches Altertum, 76, 1939-1940, 147-217.
Hans Kuhn. Westgermanisches in der altnordischen Verskunst. Beiträge zur Geschichte der deutschen Sprache und Literatur, 63, 1939, 178-236.
Andreas Heusler. Die altgermanische Dichtung. 2. Ausgabe, Potsdam, 1941.
Jan de Vries. Altnordische Literaturgeschichte, 1-2. Berlin und Leipzig. 1941-1942 (= Grundriss der germanischen Philologie begründet von H. Paul, 15-16).
Fritz Askeberg. Norden och kontinenten i gammal tid. Uppsala, 1944.
Hans Kuhn. Heldensage vor und ausserhalb der Dichtung. "Edda, Skalden, Saga". Festschrift... F. Genzmer, Heidelberg 1952, 262-278.
Jόn Helgason. Norges og Islands digtning. Nordisk Kultur, 7, B, Stockholm, Oslo, København, 1952.
Didrik Arup Seip. Om et norsk skriftlig grunnlag for Eddadiktningen eller deler av den. Mål og minne, 1957, 81-207.
Raksti.
Saruna par Vecāko Eddu. Telos.lv.
Dati. 05.02.2022. 1.lpp. 4.vieta. Ielikta bilde.
Saites.
Jaunākā Eda.
Īslandieši.
