Aliens

Gruzijas cilvēks

Homo georgicus (Lordkipanidze et al., 2007.g.). Nosaukums pēc atraduma vietas par godu Gruzijai.
Sinonīmi - "Dmanisas cilvēks." Dažreiz tos sauc par "erektusiem" vai "habilisiem," bet tie ir kļūdaini nosaukumi.
Senākās un primitīvākās ārpus Āfrikas uzietās Homo sugas humanoīdu atlliekas, kas atklātas pie Dmanisas ciema Gruzijā.

Atrašanas vieta. Gruzijā, Dmanisas viduslaiku ciema apkaimē, 85 km uz DR no Tbilisas - 2 stundu braucienā no tās un 20 km uz ziemeļiem no Gruzijas-Armēnijas robežas..

Atklāšana un izpēte. Dmanisa agrāk bija rosīga viduslaiku pilsēta, jo toreiz atradās persiešu un bizantiešu tirdzniecības ceļu krustpunktā. No tiem laikiem palikuši vien kapu uzkalniņi un Dmanisas cietokšņa drupas - tas savulaik atradies uz Lielā zīda ceļa.
Cietokšņa drupas piesaistīja arheologu uzmanību un 1930.gados tajās sākās izrakumi.
1983.gadā arheologs Absalons Vekua no Gruzijas Zinātņu akadēmijas no kādas graudu uzglabāšanas bedres izraka sen izmiruša degunradža atliekas. Zinātnieki ieinteresējās un izrakumos nākamajā gadā uzgāja primitīvus akmens darbarīkus.
Visbeidzot 1991.gadā, lauka sezonas pēdējā dienā gruzīnu zinātnieki uzgāja zobenzobu tīģera atliekas, bet zem tām - sencilvēka atliekas! Tas bija stāvstājas cilvēka apakšžoklis. Balstoties uz tīģera atliekām, tika noteikts sencilvēka vecums - tas bija 1,6 miljoni gadu! Tādejādi tās bija senākās cilvēka atliekas, kas uzietas ārpus Āfrikas.
Izrakumu vadītāji Dāvids Lordkiparidze un Leo Gabunija (abi no Gruzijas ZA) paziņoja par šo atradumu paleoantropologu konferencē Vācijā 1991.gada beigās. Ziņojums tika uzņemts ar neslēptu skepsi. Akadēmiskā publika nespēja pieņemt domu, ka cilvēks ārpus Āfrikas nokļuvis jau pirms 1 miljona gadu. Tāpat tika izteiktas šaubas, ka šis apakšžoklis (saturēja visus zobus!) nav tik vecs. 
Rietumu kolēģu noraidošā attieksme nekavēja gruzīnu zinātniekus turpināt rūpīgu izpētes darbu. Viņu neatlaidība tika apbalvota un 1999.gadā burtiski tikai dažus metrus no 8 gadus senā atraduma pētnieki uzgāja uzreiz divu cilvēku galvaskausus. Atskaiti par šo atradumu publicēja 2000.gadā žurnālā "Science." Rakstā tika apgalvots, ka pie Dmanisas ciema atrastajiem sencilvēkiem ir cieša radniecība ar Āfrikas stāvstājas cilvēkiem, piemēram, stipri līdzīgs virsacs valnītis. 
Punktu šajā zinātniskajā strīdā pielika ģeologi - tie noteica atradumus ietverošo vulkānisko iežu vecumu un tas bija 1,85 miljoni gadu. Papildu veiktā paleomagnētiskā analīze apkārtējos nogulumiežos noteica 1,77 miljonu gadu - laiks, kad vietām mainījās Zemes poli (magnētiskie?). Tādejādi Āfrikas cilvēku migrācija uz Eirāziju pirms 1,7-1,8 miljoniem gadu bija pierādīta! 
2002.gada jūlijā D.Lordkiparidze paziņoja par 3.galvaskausa atrašanu - šis jau bija komplektā ar apakšžokli.
2002.gadā uzgāja vēl vienu - 4.galvaskausu.
Uzieti galvaskausi, žokļa kauli, ekstremitāšu kauli un lāpstiņa. Laikā pēc 1991.gada ir atrasti 5 tādi galvaskausi. Tos datē kā 1,86 miljonus gadu vecus un žoklis esot piederīgs stāvstājas cilvēka pēctecim.
Apkaimē uzietas ļoti daudzu dzīvnieku atliekas - zobenzobu tīģeru, pantēru, lāču, hienu, vilku u.c. Pētniece Marta Tepēna no Minesotas universitātes uz dažu zīdītāju kauliem atradusi zobu pēdas, kas varētu nozīmēt, ka sencilvēki no Dmanisas nesmādēja gaļu. Tāpat zobu pēdas uzietas arī uz sencilvēku kauliem, tātad paši kalpoja par barības avotu plēsoņām.

Apraksts.
Smadzeņu tilpums. Smadzenes maziņas. Par 40% mazāks (mēdz rakstīt, ka 2 reizes mazāks) smadzeņu tilpums nekā Homo erectus, un arī augumā tie bijuši ievērojami sīkāki. Būtņu kājas bijušas līdzīgas mūsējām, bet rokas gan bijušas mazattīstītas, nepiemērotas smalku darbarīku turēšanai. 1.galvaskausam - 770 kubcm, 2.galvaskausam - 650 kubcm, 3.galvaskausam - 600 kubcm. 
3.galvaskausa izpēte parādīja, ka pirmo afrikāņu migrantu smadzeņu apjoms bija lielāks par prasmīgo cilvēku smadzeņu apjomu.
Augums. Tas nav pārsniedzis 1,5 m. Pēc kaulu uzbūves var spriest, ka mazie Gruzijas cilvēciņi bijuši labi skrējēji.
Uzacu izvirzījums nav tik biezs kā klasiskajiem Homo erectus, bet zobi vairāk līdzinās tieši šai sugai. 3.atrastā galvaskausa forma ir stipri līdzīga stāvstājas cilvēka galvaskausa formai, bet smalkie uzacu loki un galvaskausa aizmugurējās daļas aprises vairāk atgādināka prasmīgā cilvēka galvaskausu.

Atklāšana un izpēte. Noteiktais vecums - 1,85 milj. gadu, tādejādi īsto vietu cilvēka ciltskokā sākumā bija grūti atrast. Par šiem atradumiem 1990.gados publicēja diezgan daudz rakstu ar dažādiem viedokļiem. Daži zinātnieki uzskatīja, ka Dmanisas pārstāvji, iespējams, vēl nav Homo, tie varētu būt kāda australopitēku daļa. Citi izteica domu, ka šie hominīni varētu būt radniecīgi prasmīgajam cilvēkam Homo habilis. Bija arī citi viedokļi.
2001.gadā Dmanisas tuvumā atrada 3 labi saglabājušos galvaskausus un vairākus skeleta kaulus, kuru vecums noteikts kā 1,86 milj. gadu.
2001.gada atradumi aprakstīti 2002.gadā, kad arī tika dots nosaukums - Gruzijas cilvēks (Homo georgicus). 2007.gadā uzgāja zinātnieku grupa Gruzijā Dmanisas tuvumā. Skeletus pētījis Gruzijas valsts muzeja ģenerāldirektors Dāvids Lordkipanidze. Atrastie indivīdi, pēc D.Lordkipanidzes domām piederējuši Homo sugai, taču bijuši ļoti primitīvi. Tie varētu būt priekšteči visai Homo erectus populācijai, un tie radušies Eirāzijā.
Līdz mūsdienām zināmi 5 galvaskausi un vairāki skeleta kauli. Viens no Gruzijas zinātniekiem, prof.D.Lordkipanidze, Gruzijas Nacionālā vēstures muzeja direktors, 2007.gadā bija atbraucis arī uz Rīgu. Reval Hotel Latvija viņš nolasīja lekciju un atklāja nelielu fotoizstādi, veltītu šiem atradumiem.
Agrajā pleistocēnā Homo pārstāvji migrējuši no Āfrikas uz Eirāziju. Dmanisas cilvēki ir senākie Homo erectus pārstāvji Kaukāza dienvidos, kas apstiprina domu par migrācijām no Āfrikas austrumu virzienā. Neskatoties uz nelielām smadzenēm (600-780 cm2) un primitīviem darba rīkiem, šie cilvēki uzdrošinājās migrēt uz ļoti tālām vietām.
Agrāk zināmie atradumi bija uzieti jaunākos slāņos (strata B), bet pēdējo gadu izrakumi parādīja, ka senākos slāņos (strata A), 85 m attālumā no pirmās izrakumu vietas, arī ir darba rīki kopā ar dzīvnieku kauliem. Ar argona analīzi noteikts šo priekšmetu vecums – 1,85-1,78 milj. gadu. Tā kā darba rīki atrasti senākā slāņa apakšējā horizontā, tad to vecums ir tuvāk 1,85 milj. gadu.
Jaunajā izrakumu teritorijas daļā M5 atrasti 122 darba rīki, lielākā daļa – senākajos slāņos – slānī A, kura biezums ir 1,5 m. Starp atrastajiem rīkiem ir cērtes, nukleji, atskaldot iegūti asmeņi, bet retušētu darba rīku nav. Pēc materiāla un vairākām apstrādes pazīmēm A un B slāņu rīki atšķiras.
Autori domā, ka 80 tūkstošu gadu laikā šī vieta tika apmeklēta vairakkārt. Viņi uzskata, ka, spriežot pēc datējuma, senākie cilvēki Dmanisā parādījās vienā laikā ar Āfrikas Homo erectus, bet iespējams, pat agrāk. Āfrikas atradumu vecums ir 1,78 milj. gadu un mazāk, izņemot Kobiforas atradumu KNM-ER 2598. Atradumi Dmanisā noteikti ir senāki par Ķīnas, Javas un Flores salas atradumiem, nemaz nerunājot par Rietumeiropu. Autori izsaka pieņēmumu, ka senākie Homo pārstāvji varēja no Āfrikas migrēt uz Kaukāzu pirms 1,85 milj. gadu. Šeit viņi turpināja attīstīties un sasniedza Homo ergaster līmeni, bet Āfrikā tajā laikā eksistēja Homo habilis. Dažas Homo ergaster grupas atgriezās uz Āfriku, tāpēc tās tur vēlāk bija sastopamas, kopā ar Homo habilis populācijām.

Vecums.1,86 milj. gadu.

Sistemātika. Gruzijas cilvēki varētu būt vieni no pirmajiem Āfriku pametušajiem cilvēku priekštečiem. Suga vēl nav noteikta. Daļa viņu pazīmju attiecas uz Homo erectus, bet cita daļa uz senākām cilvēku priekšteču sugām. Mūsdienās klasē kā vidējo etapu evolūcijā starp Homo habilis un Homo erectus. Iespējams, tā ir pārejas forma starp Homo habilis un Homo ergaster, kā tas atbilst teorijai par izplatīšanos no Āfrikas austrumu virzienā.
Vairāki zinātnieki Gruzijas cilvēku uzskata par pārejas formu no australopitēkiem uz Homo habilis.

Saimniecība. Darbarīki ir nedaudz progresīvāki nekā habilis formai.

Secinājumi. Līdz Gruzijas cilvēku atrašanai valdīja uzskats, ka cilvēki izceļoja no Āfrikas gandrīz pirms miljons gadiem. Pēc šīs koncepcijas Gruzijā cilvēku vēl nevarēja būt. Tā bija senākā un primitīvākā Homo suga ārpus Āfrikas. Vairāki zinātnieki uzskatīja to par pārejas formu starp H.habilis un H.ergaster.
Gruzīnu arheologs pieļauj, ka mazās pirmatnējās cilvēkveidīgās būtnes radušās Āfrikā. Pagaidām nezināmu apstākļu dēļ tās pārvietojušās uz ziemeļiem un sasniegušas Kaukāzu. Tur tās evolucionējušas par Homo erectus un kas migrējušas atpakaļ uz dienvidiem, izzudušas vai devušās citā migrācijā. Iespējams, jau Āfrikā noticis nākamais attīstības posms, kurā radās Homo sapiens – mūsdienās dzīvojošais cilvēks.

Atradumi. Viens Dmanisas cilvēka galvaskauss izstādīts Londonas Dabas vēstures muzejā.

Nu ir izvirzījies jautājums – vai Homo cēlies Āfrikā vai Āzijā?  

Interesanti! Gruzijas cilvēku savās teorijās izmanto ļoti dažādi zinātnieki. Piemēram, D.Lībermans uzskata, ka Homo georgicus varēja būt tā suga, no kuras salu izolācijā izveidojās Flores salas mazie cilvēciņi – Homo floresiensis.
Savukārt franču paleontoloģe Marija Antuanete de Lumlē-Vudjēra (Marie Antoinette de Lumley-Woodyear), pamatojot savus uzskatus ar Heidelbergas un Gruzijas cilvēku atradumiem, izvirzīja savu hipotēzi par cilvēku evolūciju. Tieši šīs sugas, viņasprāt, bija pirmie eiropieši. Viens no viņas pirmajiem, šai tēmai veltītajiem darbiem iznāca jau 1973.gadā. Balstoties uz pēdējiem pētījumiem, M.A. de Lumlē-Vudjēra domā, ka Gruzijas cilvēki migrējuši uz rietumiem un „pa ceļam" no Kaukāza uz Rietumeiropu kļuva par Heidelbergas cilvēkiem, un tālāk – par anteneandertāliešiem, no kuriem ceļas ne tikai neandertālieši, bet arī kromaņjonieši – un šajā procesā nemaz nav obligāti minēt Āfriku (kaut viņa nenoliedz, ka Homo georgicus senči varēja nākt no Āfrikas, jo tieši Āfrika bija cilvēka pirmdzimtene).

Raksti.
Neandertālieši un anteneandertālieši – cits skats uz cilvēka evolūciju.
Iegūts jauns, precizēts Gruzijas arhantropu Homo georgicus datējums.

Sites.
Cilvēka evolūcija.
Gruzija.