_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Civilizācijas un kultūras
Uzņēmējs ziedo Sāmsalas senākās vēstures izpētei 750,000 eiro
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 20 Janvāris 2026 00:00
- Autors Redaktors
- 181 skatījumi
Sāmsalas (Sāremā) vēstures izpētes fonds “Osiliana” saņēmis igauņu uzņēmēja Kristjana Rahu ziedojumu 750,000 eiro apmērā. Ziedojums paredzēts fonda pētnieciskās darbības nodrošinājumam nākamajiem pieciem gadiem.
Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 15 Janvāris 2026 00:00
- Autors Redaktors
- 252 skatījumi
Starptautiska zinātnieku komanda, apkopojot vēstures un arheoloģijas avotus kā arī līdzšinējo pētījumu publikācijas, veikusi līdz šim plašāko un prezīcāko Romas impērijas ceļu digitalizāciju, darba rezultātā izveidojot brīvi pieejamu un digitālas kartes formātā ērti pārskatāmu GIS datu bāzi Itiner-e. Identificēto un ar dažādām precizitātes pakāpēm lokalizēto romiešu ceļu kopējais garums tagad pieaudzis no 188,555 km kopējā garuma līdz 299,171 km.
Pirmsdinastiskā perioda klinšu māksla Ēģiptē – atslēga faraona varas un ideoloģijas izcelsmes izpratnei
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 04 Novembris 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 1138 skatījumi
Divi nesen publicēti neatkarīgi pētījumi par Ēģiptes aizvēsturisko klinšu mākslu varētu sniegt jaunu skatījumu uz faraonu varas izcelšanos un tās propagandu, izmantojot mākslinieciskus līdzekļus.
Spānijā atklāta 2500 gadus veca saulgriežu svētnīca
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 07 Oktobris 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 1280 skatījumi
Spānijas dienvidos, Haenas (Jaén) provincē, netālu no Andalūzijas pilsētas Žodaras (Jódar), par Fontanaru sauktā vietā, arheologi no Haenas universitātes Ibērijas arheoloģijas pētniecības institūta ir atklājuši 2500 gadus vecu senvietu, kas liecina par seno ibēriešu augstajām astronomijas zināšanām.
Plaukstoša un blīvi apbūvēta: arheologi seno ēģiptiešu pilsētā Imetā atrod “torņu mājas” un ceremoniālu ēku
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 19 Augusts 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 2367 skatījumi
Mančestras universitātes arheologu komanda, Ēģiptē,strādājot, Nīlas deltas austrumu daļā, arheoloģiskajā vietā Nebešā, atklājusi vairākas līdz šim nezināmas senās Imetas pilsētas arhitektūras struktūras.
Senžīdu iziešana no Ēģiptes, iespējams, notikusi vairākus simtus gadu senāk nekā tradicionāli uzskatīts
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 03 Augusts 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 1894 skatījumi
Vai žīdu tautas vēstures un reliģijas mīta centrālais tēls Mozus bija reāla persona? Vai izraēliešu senču iziešana jeb bēgšana no Ēģiptes jelkad patiešām ir notikusi? Ja notikusi, tad kāpēc, kā un kad? Daļa pētnieku uzskata, ka bibliskā iziešana, ko tradicionāli visbiežāk attiecina uz faraona Ramzesa II vai viņa pēcteča Merneptaha valdīšanas gadiem (ap 1250.–1230.g.pmē.) ir Bābeles gūsta laika (VI gs.pmē.) levītu politisku motīvu ietekmē izdomāts stāsts, bet daļa – ka šim stāstam, lai arī lielākoties izdomātam un sakompilētam no dažādiem Tuvajos Austrumos un Divupē izplatītiem mītiskiem sižetiem, tomēr ir zināms vēsturisks pamats.
Harbinas “pūķu cilvēka” galvaskauss, izrādās, pieder deņisovietim
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 26 Jūnijs 2025 00:00
- Autors Aliens.lv
- 2824 skatījumi
2010.gadā, pateicoties ar DNS sekvenēšanu veiktam atklājumam, mēs uzzinājam, ka līdzās neandertāliešiem pastāvējusi vēl viena Homo sapiens tuvu radniecīga, jau vidējā paleolītā izmirusi cilvēku grupa – deņisovieši. Nosaukums atvasināts no atraduma vietas – Deņisova alas Altaja kalnos Krievijā.
Jauns pierādījums aizmirstās Abīdas dinastijas pastāvēšanai: atklātas līdz šim neidentificēta II Starpdinastiskā perioda faraona kapenes
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 03 Jūnijs 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 3010 skatījumi
Šī gada janvārī Pensilvānijas universitātes Penna muzeja un Ēģiptes arheologi, sadarbojoties ar Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministriju, senajā nekropolē pie Anubisa kalna Abīdā, Ēģiptē, 7 m dziļumā zem smiltīm atklāja masīvas kaļķakmens kapenes ar vairākām telpām un grezni dekorētu ieeju. Tomēr tas, kam bija paredzētas šīs greznās kapenes, joprojām paliek noslēpums. Kā teikts Pensilvānijas universitātes Penna muzeja 27.martā izplatītajā preses relīzē, kapeņu izlaupītāji bija sabojājuši uz ķieģeļiem pie ieejas uzgleznotos hieroglifus, padarot valdnieka vārdu neizlasāmu.
Arheologi Peru atklāj iepriekš nezināmu Karalas kultūrai piederīgu piramīdu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 30 Aprīlis 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 3657 skatījumi
2024.gada nogalē arheoloģe Dr.Ruta Šedija un viņas vadītā komanda Čupacigārā – aptuveni kilometru no Karalas – atklāja jaunu piramīdveida celtni. Plašāka informācija par šo atklājumu parādījās tikai 2025.gada februārī, kad tika publicēti pirmie pētnieku ziņojumi. Atklājums sniedz jaunus datus par Karalas civilizāciju – senāko zināmo civilizāciju Amerikā – un ļauj pārskatīt tās pilsētplānošanas un tirdzniecības tīkla mērogu. Raksts iepazīstina ar jaunatklātās piramīdas arhitektūru, tās kultūras nozīmi un vietu plašākajā Karalas metropoles sistēmā.
Datorsimulācija apstiprina, ka bronzas laikmeta ziemeļnieku kuģi varēja droši šķērsot atklātu jūru
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 22 Aprīlis 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 1931 skatījumi
Līdzīgi kā Vidusjūrā, arī Baltijas un Ziemeļjūrā regulāra kuģošana aizsākās bronzas laikmetā, kad ap 1750.g.pmē. mūsdienu Dānijas, Dienvidzviedrijas un Dienvidnorvēģijas piekrastes teritorijās izveidojās Skandināvijas bronzas laikmeta kultūra, kuru raksturoja jauna ideoloģija, vietējās metalurģijas pastāvēšana, sabiedrības noslāņošanās, varas elišu un varas centru veidošanās un tāltirdzniecība bronzas izejvielu, dārgmetālu un dažādu statusa preču iegūšanai un apmaiņai. Nozīmīga loma tirdzniecībā bija gan zemes, gan jūras ceļiem.
