Civilizācijas un kultūras
Lietuvas dižkunigaišu pils muzejā Viļņā pēc restaurācijas izstādītas nesen atrastās XIV gs. nocietinājumu stiprinājumu konstrukcijas
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 03 Maijs 2022 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 2848
Lietuvas dižkunigaišu pils muzeja pastāvīgā vēstures ekspozīcija Viļņā papildināta ar jauniem vērtīgiem eksponātiem – viduslaiku pils nocietinājumu grāvja stiprinājumu plankām.
Polijas ziemeļos atklāts unikāls XII gs. apbedījums ar diviem dzintara gredzeniem
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 07 Aprīlis 2022 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 2459
Polijas ziemeļos, Pomerānijas vojevodistes Hoijņices (Chojnice) rajonā, netālu no Ostrovites (Ostrowite) ciemata, Ostrovites ezera krastā novietotā senvietu kompleksā arheologi atklājuši kapa piedevām bagātīgu, ar XII gadsimtu datētu vīrieša apbedījumu. Piedevu vidū īpašu interesi izraisa divi dzintara gredzeni. Vēl kapā atrada bronzas bļodu un dzelzs nazi ādas makstī ar bronzas stiprinājumiem.
Galves ezerā pie Traķiem atrastās akmens galvas joprojām mulsina arheologus
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 31 Marts 2022 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 2501
Traķu Vēstures muzejā glabājas pilsētiņu ieskaujošā Galves ezerā [1] atrastie eksponāti – divas akmens galvas, kas gan nevienā ekspozīcijā nav apskatāmas.
Somijā uziets vairāk nekā 4000 gadu sens, no koka izgatavots čūskveida zizlis
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 08 Februāris 2022 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 2508
Veicot izrakumus Jārvensuvas-1 neolīta apmetnē Somijas dienvidrietumos, Turku universitātes arheologiem 2020.gada vasarā izdevās atrast čūskas veidā izgrebtu koka priekšmetu, kas pēc vienas no versijām varētu būt bijis kāda šamaņa zizlis. Raksts par atklājumu tagad publicēts žurnālā “Antiquity”.
Sens monolīts liecina par cilvēku klātbūtni pirms 9500 gadiem Vidusjūrā nogrimušā arhipelāgā
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 02 Decembris 2021 00:00
- Autors Andris Kraševskis
- Skatīts: 6388
Veicot Vidusjūras dibena augstas izšķirtspējas kartografēšanu, itāļu pētnieki Sicīlijas jūras šaurumā, kas atdala Sicīliju no Āfrikas krastiem, 40 metru dziļumā atraduši milzīgu, cilvēku apstrādātu akmens monolītu.
Zombiju apbedījumi senajā Grieķijā?
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 23 Oktobris 2021 00:00
- Autors Andris Kraševskis
- Skatīts: 5375
Vai racionāli un loģiski domājošie sengrieķi dzīvoja bailēs no mirušajiem? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, Pitsburgas universitātes arheoloģe Dr.Kerija Vīvere (Carrie Sulosky Weaver) savā 11.jūnijā tīmekļa žurnālā "Popular Archeology" publicētājā rakstā "Walking Dead and Vengeful Spirits" apskata un analizē arheoloģiskas un vēsturiskas liecības par sengrieķu ticību tā sauktajiem "atriebīgajiem miroņiem," kuri, atrazdamies uz robežas starp dzīvību un nāvi, naktīs mēdza augšāmcelties no saviem kapiem, lai biedētu un nodarītu ļaunu dzīvajiem.
Zemūdens arheologi: Antikitēras vraks, iespējams, slēpj vēl citus atklājumus
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 27 Septembris 2021 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 5673
Slavenais, pie Antikitēras salas Vidusjūrā atklātais romiešu kuģa vraks, no kura 1900.gadu sākumā izcēla pasaulē senāko astronomiskiem aprēķiniem paredzēto mehānisko mašīnu, iespējams, slēpj vēl citus pārsteigumus. Grieķu-amerikāņu zemūdens arheologu komanda, kas šobrīd veic vraka atkārtotu izpēti paziņojusi, ka kuģis vai nu bijis divreiz garāks nekā iepriekš domāts vai arī dzelmē līdzās atrodas divi jeb vairāki kuģi.
Sēnabesas krīta milzim jauns datējums – zīmējums, iespējams, izveidots X gadsimtā
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 23 Augusts 2021 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 3438
Viena no ainavā pamanāmākajām un ikoniskākajām Dienvidanglijas senatnes pieminekļu kopām ir tā dēvētie krīta zīmējumi – uz lēzanajām, ar zāli apaugušajām krīta nogulumiežu veidoto pakalnu nogāzēm, izrokot tajās tranšejas un piepildot tās ar krītu, izveidoti lieli, no attāluma saskatāmi cilvēku, dzīvnieku vai simbolisku objektu attēli - zemeszīmes. Pavisam Anglijā esot ap 50 šādu zīmējumu, no kuriem vecākais ir 110 metrus garais Afingtonas baltais zirgs, kas tapis vēl bronzas laikmetā pirms aptuveni 3000 gadiem.
Noteikts jauns un precīzāks datējums piramīdveida koraļļu kapenēm Mikronēzijā
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 25 Jūlijs 2021 00:00
- Autors Andris Kraševskis
- Skatīts: 7083
Mikronēzijas vistālāk uz austrumiem Klusajā okeānā izvirzītajā sauszemes punktā, nelielajā, teritorijas platībā apmēram Pārdaugavai pielīdzināmajā, vulkāniskās cilmes Kosras salā, paceļas senas piramīdveida kapenes. To celtniecībā izmantots tāds neparasts būvmateriāls, kā koraļļi, kuri, kā zināms, ir zemūdens kolonijās dzīvojoši zarndobumaiņi polipi. Šo dzīvnieku pārkaļķotie ārējie skeleti daudzviet pasaules jūrās izveidojuši lielākus un mazākus zemūdens rifus un to veidotas salas - atolus. Jaunā pētījumā tagad noskaidrots, ka šīs kapenes ir apmēram 700 gadus vecas, tātad būvētas nevis XVII gs., kā domāja iepriekš, bet XIV gs. sākumā - neilgi pēc tam, kad, domājams, tapušas pazīstamās Nanmadolas megalītiskās celtnes, kas atrodas Ponpejas salā, apmēram 750 km uz ZR-R no Kosras.
Pētījums: Otrā starplaika aizmirstās dinastijas faraons Senebkajs gājis bojā kaujas laukā
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 08 Jūlijs 2021 00:00
- Autors Andris Kraševskis
- Skatīts: 4967
Ar tiesu medicīnas metodēm izpētot 2014.gad sākumā Abīdā atklātās, iepriekš nezināmā Otrā starplaika (XVII-XVI gs.pmē.) dinastijas faraona Senebkaja mirstīgās atliekas, Pensilvānijas (ASV) universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka viņš ir vēsturē senākais šobrīd zināmais Ēģiptes valdnieks, kura dzīves gaitas beigušās kaujas laukā. Vienlaikus pētījums uzdevis vairākus jaunus jautājumus: gan par Senās Ēģiptes vēstures Otro starplaiku - nestabilitātes un sadrumstalotības periodu starp Vidējo un Jauno valsti, gan par aizmirsto, iespējams, kareivīgo Abīdas faraonu dinastiju, kura šajā laikā valdījusi Ēģiptes vidienē.
