Vai mīts par Ragnarjoku radies VII gadsimta vulkāniskās ziemas laikā?

Ragnarjoks (no īslandiešu “dievu liktenis”) ir senziemeļnieku mītoloģijas galvenais eshatoloģiskais notikums – dievu un visas pasaules bojāeja pēc dievu pēdējās kaujas ar htoniskajiem briesmoņiem. Ragnarjoku ievada vai ar to vienlaikus notiek Trīsgadu vai milžu ziema (Fimbulvetr), kad briesmoņi norij Sauli un Mēnesi. “Dievu dziesmās” iekļautajā “Zintnieces pareģojumā” no Edas stāstīts, ka “Saule kļūst melna,” zvaigznes krīt no debesīm, notiek zemestrīce, dreb pasaules koks Igdrasils, zeme nogrimst jūrā. Ragnarjoks tomēr nav galīga iznīcība – tai seko atjaunošanās un jauna cilvēces atdzimšana.

Lasīt tālāk...

Senākie cilvēki Eiropā ieradušies jau pirms gandrīz 2 miljoniem gadu

Jauns, žurnālā “Nature” publicēts pētījums atvirza senāko cilvēku - arhantropu ierašanos Eiropā uz 1,95 miljonu gadu senu pagātni. Pētījumā analizētas Rumānijā atrastas dzīvnieku kaulu atliekas ar griezumu pēdām. Līdz šim senākās liecības par arhantropu klātbūtni Eiropā bija ar 1,8 miljonu gadu vecumu datēti skeletu atradumi Dmanisā, Gruzijā.

Lasīt tālāk...

Senie ēģiptieši, iespējams, redzēja Piena ceļu kā debesu dievietes Nutas izpausmi

Piena ceļš ir nosaukums, ko astronomi piešķīruši visai mūsu galaktikai — spirālveida galaktikai, kurā ietilpst arī Saules sistēma. Naktī Piena ceļš redzams kā plaša, mirgojoša gaismas un ēnu josla, kas šķērso debesis un veidojas no galaktikas plaknē esošo zvaigžņu gaismas. Piena ceļš pasaulē pazīstams arī ar citiem nosaukumiem, piemēram, “Putnu ceļš” un “Sudraba upe.” Piena ceļu cilvēki ir vērojuši kopš neatminamiem laikiem. Taču tas, kā senie ēģiptieši, kas atstājuši vienus no senākajiem zvaigžņoto debesu aprakstiem, uztvēra Piena ceļu, joprojām ir noslēpums.

Lasīt tālāk...

Ēģiptē atrasta laiva, kas veda pēcnāves dzīvē mirušo faraonu

Francijas Austrumu institūta pētnieki arheoloģiskā vietā Aburoašā, kas atrodas apmēram 8 km uz rietumiem no Ēģiptes galvaspilsētas Kairas, atklāja gandrīz neskartu seno ēģiptiešu faraona pēcnāves ceļojuma laivu.

Lasīt tālāk...

Atklāta Armēnijas senākā kristiešu baznīca

Armēnijas Nacionālās zinātņu akadēmijas un Minsteres universitātes zinātnieki, veicot senās, 176.gadā pirms mūsu ēras dibinātās Armēnijas galvaspilsētas Artašatas izpēti, atklājuši iepriekš nezināmas kristiešu baznīcas paliekas.

Lasīt tālāk...

Polijā atklāj bērna – "vampīra" kapu

Polijā atrasts kārtējais "vampīra" kaps. Šoreiz tas ir bērna apbedījums, kas uziets Helmas pilsētā (Chełm) Dienvidaustrumpolijā, netālu no robežas ar Ukrainu.

Lasīt tālāk...

Dāņu students atrod vērtīgu vīkingu laikmeta sudrablietu depozītu

Orhūsas universitātes arheoloģijas students, 22 gadus vecais Gustavs Brunsgārds, pārstaigājot ar metālu detektoru lauku pie Elstedas netālu no Kopenhāgenas, atrada 7 vīkingu laikmeta sudraba aproces (attēlā), kas sniedz jaunas ziņas par skandināvu starptautiskajiem sakariem.

Lasīt tālāk...

Vīkingu sabiedrības caur vardarbības prizmu: Norvēģijas un Dānijas salīdzinājums

Izdevuma “Journal of Anthropological Archaeology” 2024.gada septembra numurā publicēts raksts par pētījumu, kurā, ar starpdisciplinārām metodēm, salīdzinot vīkingu laikmeta Norvēģiju un Dāniju, tiek pārbaudīta zinātniskajā literatūrā iepriekš izteikta un patiesībā jebkuram domājošam cilvēkam loģiski izsecināma atziņa, ka, pieaugot varas centru autoritātei, sabiedrībā tiek ierobežota vardarbība. Kā vardarbības indikatori tiek izmantoti dati par skeleta traumām apbedījumos un ieroču daudzums sabiedrībā. Savukārt, sociālās diferenciācijas jeb sabiedrības hierarhisko kāpņu stāvuma noteikšanai tiek salīdzināti ieraksti rūnakmeņos, tajos meklējot dažādus statusu apliecinošus apzīmējumus, un monumentālās būves, kuru izveidošana nav iespējama bez atbilstošas, plašākā mērogā rīcībspējīgas varas darbaspēka organizēšanai. Lai gan pētījuma rezultāti attiecībā uz varas konsolidācijas un koncentrēšanas saistību ar vardarbības ierobežošanu sabiedrībā nebija pārsteidzoši un sākotnējais pieņēmums tika apstiprināts, tā gaitā noskaidrotais paplašina mūsu zināšanas par vīkingu laikmeta skandināvu sabiedrībām, bet izmantotās metodiskās pieejas varētu būt noderīgas arī Latvijas un Austrumbaltijas dzelzs laikmeta un agro viduslaiku izpētē.

Lasīt tālāk...

Jauni kuģu kapu atklājumi Norvēģijā

Apbedījumi kuģos bija dzelzs laikmeta un agro viduslaiku ģermāņiem, jo īpaši Vīkingu laikmeta skandināviem raksturīga tradīcija, kas uzskatāmi raksturo jūrasbraukšanas lielo nozīmi viņu sabiedrībā un kultūrā. Kuģu kapos, kuros mirušais tika guldīts bagātām kapa piedevām pildītā lielā jūras kuģī, tika apblabātas tikai sabiedrības virsslāņa ievērojamākās un bagātākās personas – tādas kā konungi un jarli. Vidusslānim piederīgos apbedīja mazākās laivās vai arī līdzenajos kapos, virs kuriem tika novietoti kuģa formā izlikti akmeņi. Līdztekus pastāvēja arī citi apbedījuma veidi, kuros simboliski ievietoja tikai dažas kuģu kniedes vai arī vispār netika izmantota kuģa simbolika.

Pēdējos pāris gados Norvēģijā atrasti vismaz četri jauni kuģu apbedījumi – viens no tiem Lekas salā Vidusnorvēģijas piekrastē, otrs – pie Jarlsbergas muižas, trešais pie Jellestades (Gjellestad) ciemata (abi pēdējie DA piekrastē), bet ceturtais – Karmojas salā DR piekrastē.

Lasīt tālāk...

Senākajai Indonēzijas alu mākslai jauns datējums – 51200 gadi

Pēdējās desmitgades laikā, pateicoties jaunu, precīzāku datēšanas tehnoloģiju attīstībai, vairākkārt pārsniegti pasaules senākās alu mākslas rekordi. Gandrīz visi no tiem saistās Sulavesas un Borneo salā Indonēzijā atklātiem un izpētītiem pieminekļiem.

Lasīt tālāk...