Civilizācijas un kultūras
Jauns pierādījums aizmirstās Abīdas dinastijas pastāvēšanai: atklātas līdz šim neidentificēta II Starpdinastiskā perioda faraona kapenes
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 03 Jūnijs 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 314 skatījumi
Šī gada janvārī Pensilvānijas universitātes Penna muzeja un Ēģiptes arheologi, sadarbojoties ar Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministriju, senajā nekropolē pie Anubisa kalna Abīdā, Ēģiptē, 7 m dziļumā zem smiltīm atklāja masīvas kaļķakmens kapenes ar vairākām telpām un grezni dekorētu ieeju. Tomēr tas, kam bija paredzētas šīs greznās kapenes, joprojām paliek noslēpums. Kā teikts Pensilvānijas universitātes Penna muzeja 27.martā izplatītajā preses relīzē, kapeņu izlaupītāji bija sabojājuši uz ķieģeļiem pie ieejas uzgleznotos hieroglifus, padarot valdnieka vārdu neizlasāmu.
Arheologi Peru atklāj iepriekš nezināmu Karalas kultūrai piederīgu piramīdu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 30 Aprīlis 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 1056 skatījumi
2024.gada nogalē arheoloģe Dr.Ruta Šedija un viņas vadītā komanda Čupacigārā – aptuveni kilometru no Karalas – atklāja jaunu piramīdveida celtni. Plašāka informācija par šo atklājumu parādījās tikai 2025.gada februārī, kad tika publicēti pirmie pētnieku ziņojumi. Atklājums sniedz jaunus datus par Karalas civilizāciju – senāko zināmo civilizāciju Amerikā – un ļauj pārskatīt tās pilsētplānošanas un tirdzniecības tīkla mērogu. Raksts iepazīstina ar jaunatklātās piramīdas arhitektūru, tās kultūras nozīmi un vietu plašākajā Karalas metropoles sistēmā.
Datorsimulācija apstiprina, ka bronzas laikmeta ziemeļnieku kuģi varēja droši šķērsot atklātu jūru
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 22 Aprīlis 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 456 skatījumi
Līdzīgi kā Vidusjūrā, arī Baltijas un Ziemeļjūrā regulāra kuģošana aizsākās bronzas laikmetā, kad ap 1750.g.pmē. mūsdienu Dānijas, Dienvidzviedrijas un Dienvidnorvēģijas piekrastes teritorijās izveidojās Skandināvijas bronzas laikmeta kultūra, kuru raksturoja jauna ideoloģija, vietējās metalurģijas pastāvēšana, sabiedrības noslāņošanās, varas elišu un varas centru veidošanās un tāltirdzniecība bronzas izejvielu, dārgmetālu un dažādu statusa preču iegūšanai un apmaiņai. Nozīmīga loma tirdzniecībā bija gan zemes, gan jūras ceļiem.
Vīnu agrā bronzas laikmeta Trojā dzēra visu kārtu ļaudis
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 01 Aprīlis 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 612 skatījumi
Homēra varoņeposi “Īlija” un “Odiseja,” kā arī Vergīlija “Eneīda” neapšaubāmi ir vieni no galvenajiem antīkās pasaules un vēlāk Rietumeiropas kultūras tekstiem. To centrā gan tieši, gan netieši atrodas Trojas karš, kura norisēs un tā dalībnieku runās un rīcībās atklājas sava laika reliģija, kultūra, sabiedrības iekārta, ideāli, tiecības, alkas, tikumi, netikumi, paradumi...
Polijā atklātas no meteorītu dzelzs pirms vairāk nekā 2600 gadiem izgatavotas rotas
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 20 Marts 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 652 skatījumi
Poļu un franču zinātnieku komanda, izpētot Silēzijas vojevodistes Čestohovas pilsētas muzejā Dienvidpolijā glabātus divu Viduseiropas agrā dzelzs laikmeta kapulauku (Čestohova-Rakova un Čestohova-Mirova) izrakumu materiālus, atklājusi vairākas no meteorītu dzelzs izgatavotas rotaslietas. Raksts par atklājumu publicēts izdevumā “Journal of Archaeological Science: Reports.”
Ar MS palīdzību gūts ieskats vienā no Herkulānas neatvērtajiem papirusiem
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 10 Marts 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 937 skatījumi
Vienīgā Eiropas aktīvā vulkāna – Vezuva – mūsu ēras 79.gada izvirdumā spēji apraktās romiešu pilsētas – Pompejas un Herkulāna – tika iekonservētas laikā. Ar visu, kas tajās tobrīd atradās – iedzīvotājiem, kuri nepaspēja aizbēgt, mājokļiem ar to iedzīvi, tirgotavām ar to precēm, tempļiem... Vulkānisko pelnu un lavas pārklāto pilsētu atrakšana sākās XVIII gadsimtā. Par vienu no vērtīgākajiem Herkulānas atradumiem zinātnieki uzskata tā saukto Papirusu villu, kurā 1752.gadā tika uzieta ļoti plaša papirusu ruļļu bibliotēka. Izrakumi Papirusu villā turpinājās līdz 1765.gadam un tad atkal tika atsākti 1980.gados. Vēl joprojām nav izpētīti ap 3000 kvadrātmetri villas teritorijas. Pieļauj, ka šī ārkārtīgi greznā, ar kultūras un mākslas priekšmetiem pārpilnā savrupmāja piederējusi Jūlija Cēzara patēvam, senatoram Pizonam Cesonīnam. Pavisam Papirusu villā tika atrasti vairāk nekā 1800 pārogļojošies vīstokļi.
Jauns pētījums apstiprina vēlā paleolīta kanibālu dzīres Dienvidpolijas alā
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 01 Marts 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 654 skatījumi
Jauns, žurnālā “Nature Scientific Reports” publicēts pētījums apstiprina citu autoru iepriekš izteiktos uzskatus par kanibālisma pēdām uz Mazickas alā atrastām vēlā paleolīta cilvēku atliekām Polijā.
Senās Ēģiptes zinātne un maģija: Teti Neb Fu mastaba un ārsta amata loma faraonu galmā
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 24 Februāris 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 635 skatījumi
Franču un šveiciešu arheologu komanda, veicot izrakumus Sakāras nekropoles dienvidu daļā, atklājusi senēģiptiešu ārsta un priestera Teti Neb Fu mastabas veida kapenes. Šis atradums, kas datējams ar Senās Ēģiptes Vecās valsts VI dinastijas faraona Pepi II valdīšanas laiku, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem pēdējā laika atklājumiem. Par atradumu 6.janvāra Facebook ierakstā paziņoja Ēģiptes Senlietu un tūrisma ministrija.
Vai mīts par Ragnarjoku radies VI-VII gadsimta vulkāniskās ziemas laikā?
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 10 Februāris 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 985 skatījumi
Ragnarjoks (no īslandiešu “dievu liktenis”) ir senziemeļnieku mītoloģijas galvenais eshatoloģiskais notikums – dievu un visas pasaules bojāeja pēc dievu pēdējās kaujas ar htoniskajiem briesmoņiem. Ragnarjoku ievada vai ar to vienlaikus notiek Trīsgadu vai milžu ziema (Fimbulvetr), kad briesmoņi norij Sauli un Mēnesi. “Dievu dziesmās” iekļautajā “Zintnieces pareģojumā” no Edas stāstīts, ka “Saule kļūst melna,” zvaigznes krīt no debesīm, notiek zemestrīce, dreb pasaules koks Igdrasils, zeme nogrimst jūrā. Ragnarjoks tomēr nav galīga iznīcība – tai seko atjaunošanās un jauna cilvēces atdzimšana.
Senākie cilvēki Eiropā ieradušies jau pirms gandrīz 2 miljoniem gadu
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 30 Janvāris 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 610 skatījumi
Jauns, žurnālā “Nature” publicēts pētījums atvirza senāko cilvēku - arhantropu ierašanos Eiropā uz 1,95 miljonu gadu senu pagātni. Pētījumā analizētas Rumānijā atrastas dzīvnieku kaulu atliekas ar griezumu pēdām. Līdz šim senākās liecības par arhantropu klātbūtni Eiropā bija ar 1,8 miljonu gadu vecumu datēti skeletu atradumi Dmanisā, Gruzijā.
