Civilizācijas un kultūras
Vīnu agrā bronzas laikmeta Trojā dzēra visu kārtu ļaudis
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 01 Aprīlis 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 170 skatījumi
Homēra varoņeposi “Īlija” un “Odiseja,” kā arī Vergīlija “Eneīda” neapšaubāmi ir vieni no galvenajiem antīkās pasaules un vēlāk Rietumeiropas kultūras tekstiem. To centrā gan tieši, gan netieši atrodas Trojas karš, kura norisēs un tā dalībnieku runās un rīcībās atklājas sava laika reliģija, kultūra, sabiedrības iekārta, ideāli, tiecības, alkas, tikumi, netikumi, paradumi...
Polijā atklātas no meteorītu dzelzs pirms vairāk nekā 2600 gadiem izgatavotas rotas
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 20 Marts 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 275 skatījumi
Poļu un franču zinātnieku komanda, izpētot Silēzijas vojevodistes Čestohovas pilsētas muzejā Dienvidpolijā glabātus divu Viduseiropas agrā dzelzs laikmeta kapulauku (Čestohova-Rakova un Čestohova-Mirova) izrakumu materiālus, atklājusi vairākas no meteorītu dzelzs izgatavotas rotaslietas. Raksts par atklājumu publicēts izdevumā “Journal of Archaeological Science: Reports.”
Ar MS palīdzību gūts ieskats vienā no Herkulānas neatvērtajiem papirusiem
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 10 Marts 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 460 skatījumi
Vienīgā Eiropas aktīvā vulkāna – Vezuva – mūsu ēras 79.gada izvirdumā spēji apraktās romiešu pilsētas – Pompejas un Herkulāna – tika iekonservētas laikā. Ar visu, kas tajās tobrīd atradās – iedzīvotājiem, kuri nepaspēja aizbēgt, mājokļiem ar to iedzīvi, tirgotavām ar to precēm, tempļiem... Vulkānisko pelnu un lavas pārklāto pilsētu atrakšana sākās XVIII gadsimtā. Par vienu no vērtīgākajiem Herkulānas atradumiem zinātnieki uzskata tā saukto Papirusu villu, kurā 1752.gadā tika uzieta ļoti plaša papirusu ruļļu bibliotēka. Izrakumi Papirusu villā turpinājās līdz 1765.gadam un tad atkal tika atsākti 1980.gados. Vēl joprojām nav izpētīti ap 3000 kvadrātmetri villas teritorijas. Pieļauj, ka šī ārkārtīgi greznā, ar kultūras un mākslas priekšmetiem pārpilnā savrupmāja piederējusi Jūlija Cēzara patēvam, senatoram Pizonam Cesonīnam. Pavisam Papirusu villā tika atrasti vairāk nekā 1800 pārogļojošies vīstokļi.
Jauns pētījums apstiprina vēlā paleolīta kanibālu dzīres Dienvidpolijas alā
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 01 Marts 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 385 skatījumi
Jauns, žurnālā “Nature Scientific Reports” publicēts pētījums apstiprina citu autoru iepriekš izteiktos uzskatus par kanibālisma pēdām uz Mazickas alā atrastām vēlā paleolīta cilvēku atliekām Polijā.
Senās Ēģiptes zinātne un maģija: Teti Neb Fu mastaba un ārsta amata loma faraonu galmā
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 24 Februāris 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 439 skatījumi
Franču un šveiciešu arheologu komanda, veicot izrakumus Sakāras nekropoles dienvidu daļā, atklājusi senēģiptiešu ārsta un priestera Teti Neb Fu mastabas veida kapenes. Šis atradums, kas datējams ar Senās Ēģiptes Vecās valsts VI dinastijas faraona Pepi II valdīšanas laiku, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem pēdējā laika atklājumiem. Par atradumu 6.janvāra Facebook ierakstā paziņoja Ēģiptes Senlietu un tūrisma ministrija.
Vai mīts par Ragnarjoku radies VI-VII gadsimta vulkāniskās ziemas laikā?
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 10 Februāris 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 682 skatījumi
Ragnarjoks (no īslandiešu “dievu liktenis”) ir senziemeļnieku mītoloģijas galvenais eshatoloģiskais notikums – dievu un visas pasaules bojāeja pēc dievu pēdējās kaujas ar htoniskajiem briesmoņiem. Ragnarjoku ievada vai ar to vienlaikus notiek Trīsgadu vai milžu ziema (Fimbulvetr), kad briesmoņi norij Sauli un Mēnesi. “Dievu dziesmās” iekļautajā “Zintnieces pareģojumā” no Edas stāstīts, ka “Saule kļūst melna,” zvaigznes krīt no debesīm, notiek zemestrīce, dreb pasaules koks Igdrasils, zeme nogrimst jūrā. Ragnarjoks tomēr nav galīga iznīcība – tai seko atjaunošanās un jauna cilvēces atdzimšana.
Senākie cilvēki Eiropā ieradušies jau pirms gandrīz 2 miljoniem gadu
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 30 Janvāris 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 442 skatījumi
Jauns, žurnālā “Nature” publicēts pētījums atvirza senāko cilvēku - arhantropu ierašanos Eiropā uz 1,95 miljonu gadu senu pagātni. Pētījumā analizētas Rumānijā atrastas dzīvnieku kaulu atliekas ar griezumu pēdām. Līdz šim senākās liecības par arhantropu klātbūtni Eiropā bija ar 1,8 miljonu gadu vecumu datēti skeletu atradumi Dmanisā, Gruzijā.
Senie ēģiptieši, iespējams, redzēja Piena ceļu kā debesu dievietes Nutas izpausmi
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 13 Janvāris 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 724 skatījumi
Piena ceļš ir nosaukums, ko astronomi piešķīruši visai mūsu galaktikai — spirālveida galaktikai, kurā ietilpst arī Saules sistēma. Naktī Piena ceļš redzams kā plaša, mirgojoša gaismas un ēnu josla, kas šķērso debesis un veidojas no galaktikas plaknē esošo zvaigžņu gaismas. Piena ceļš pasaulē pazīstams arī ar citiem nosaukumiem, piemēram, “Putnu ceļš” un “Sudraba upe.” Piena ceļu cilvēki ir vērojuši kopš neatminamiem laikiem. Taču tas, kā senie ēģiptieši, kas atstājuši vienus no senākajiem zvaigžņoto debesu aprakstiem, uztvēra Piena ceļu, joprojām ir noslēpums.
Ēģiptē atrasta laiva, kas veda pēcnāves dzīvē mirušo faraonu
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 21 Decembris 2024 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 552 skatījumi
Francijas Austrumu institūta pētnieki arheoloģiskā vietā Aburoašā, kas atrodas apmēram 8 km uz rietumiem no Ēģiptes galvaspilsētas Kairas, atklāja gandrīz neskartu seno ēģiptiešu faraona pēcnāves ceļojuma laivu.
Atklāta Armēnijas senākā kristiešu baznīca
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 12 Novembris 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 742 skatījumi
Armēnijas Nacionālās zinātņu akadēmijas un Minsteres universitātes zinātnieki, veicot senās, 176.gadā pirms mūsu ēras dibinātās Armēnijas galvaspilsētas Artašatas izpēti, atklājuši iepriekš nezināmas kristiešu baznīcas paliekas.
