Aliens

Polijā atklātas no meteorītu dzelzs pirms vairāk nekā 2600 gadiem izgatavotas rotas

Poļu un franču zinātnieku komanda, izpētot Silēzijas vojevodistes Čestohovas (Częstochowa) pilsētas muzejā Dienvidpolijā glabātus divu Viduseiropas agrā dzelzs laikmeta kapulauku (Čestohova-Rakova un Čestohova-Mirova) izrakumu materiālus, atklājusi vairākas no meteorītu dzelzs izgatavotas rotaslietas. Raksts par atklājumu publicēts izdevumā “Journal of Archaeological Science: Reports.”

Līdz šim bija zināms, ka Čestohovas muzeja krājumā atrodas divas Rakovas kapulaukā atrastas, no meteorītu dzelzs izgatavotas aproces, taču tā kā viss XX gadsimtā notikušajos izrakumos iegūtais šī un blakus esošā tā paša perioda Mirovas kapulauka dzelzs senlietu materiāls nebija metalogrāfiski pētīts, zinātnieki nolēma to paveikt. Priekšmetu metālu sastāva analīzei tika izmantota rokas rentgenstaru fluorescences mērīšanas ierīce, skenējošais elektronu mikroskops, enerģiju izkliedējošais spektroskops un rentgenstaru mikrotomogrāfs. Pavisam abos kapulaukos bija iegūtas un jaunajā pētījumā tika instrumentāli analizētas 26 dažādas dzelzs senlietas – kaklariņķi, aproces, potīšu gredzeni, naži, šķēpa gali u.c.

Izpētes rezultātā Rakovas kapulauka dzelzs senlietu vidū tika noteikta vēl viena no meteorītu dzelzs pilnībā vai daļēji izgatavota aproce un viens potītes gredzens. Savukārt Mirovas kapulauka materiālā tika atrasta viena daļēji saglabājusies meteorītu dzelzs piespraude. Katrs priekšmets bija likts atsevišķā kapā. Tādējādi Rakovā ir atrasti 4 no meteorītu dzelzs izgatavoti priekšmeti, kas šo kapulauku līdz ar pazīstamajām Ēģiptes senvietām (sk. “Analīzes apstiprina: pasaulē senākās dzelzs senlietas darinātas no meteorītu metāla”, Aliens.lv, 23.08.2023.) iekļauj pasaulē nozīmīgāko meteorītu dzelzs priekšmetu atradumu vietu vidū.

Čestohovas kapulauki, kuros mirušajiem līdzi dotas meteorītu dzelzs rotas, pieder Lužicas arheoloģiskajai kultūrai un datēti ar Halštates C un C/D periodu (apm. 750-600.g. p.m.ē.). Lužicas kultūra pastāvēja laikā no apm. 1300. gada līdz apm. 500. gadam pirms mūsu ēras un tai piederīgie cilvēki apdzīvoja mūsdienu Polijas lielāko daļu, daļu no Čehijas, Slovākijas, Austrumvācijas un Rietumukrainas. Lužicas kultūrai pārsvarā bija raksturīgi ugunskapi, bet kultūras izplatības austrumu apgabalos tie tika izmantoti pamīšus ar skeletapbedījumiem līdzenajos kapos. Rietumslāvu tautu vēsturnieki lužiciešus uzskata par protoslāviem, kamēr citi, pamatā vācu zinātnieki, tam ne vienmēr piekrīt. Plašāk par protoslāvu problēmu skatā no poļu perspektīvas ŠEIT.

Pēc jaunāko pētījumu atziņām, Lužicas kultūras cilvēki Čestohovas kapulauku izmantošanas laikā dzelzi paši no rūdas neieguva, bet importēja no Alpu reģiona, gan gatavu priekšmetu, gan lietņu veidā. Dzelzs un bronza bija Lužicas kultūras nozīmīgākās importa preces. Pēc aplūkojamā pētījuma autoru domām Rakovas un Mirovas kapulaukos atrastās rotas gatavojuši paši lužiciešu rotkaļi no turpat apkārtnē atrasta nokrituša meteorīta dzelzs.

Kas ir interesanti, pētījuma autori domā, ka meteorītu dzelzs lužiciešiem, kuri jau dzīvoja dzelzs laikmetā un no paaudzes paaudzē arvien plašāk lietoja dzelzs priekšmetus, vairs nav šķitusi kaut kas īpašs ar ļoti augstu vērtību, iepretī, piemēram, senajiem ēģiptiešiem, kuri meteorītu dzelzi uzskatīja par debesu/dievu dāvanu, ko cienīgi izmantot tikai augstdzimuši cilvēki. Pie šāda secinājuma autori nonākuši, izvērtējot atradumu sociālo kontekstu. Meteorītu dzelzs priekšmeti bija likti gan vīriešu, gan sieviešu (ar bērniem) kapos, gan skeletapbedījumos, gan ugunskapos. Resp. – no meteorītu dzelzs izgatavoto priekšmetu novietojums kapos bija šķietami nejaušs un tā kā tajos neatradās nekādi citi vērtīgi, statusu apliecinoši priekšmeti (zelts, sudrabs, importētas preces), tos nevarēja interpretēt kā sabiedrības elites apbedījumus. Kā norāda pētījuma vadošais autors A.Žambons (Jambon), ja bronzas laikmetā dzelzs bija apmēram 10 reizes vērtīgāka par zeltu, tad dzelzs laikmetā tā kļuva lētāka nekā varš.

Interesants ir arī pētnieku atklājums, ka meteorītu dzelzs kapulaukos atrasto priekšmetu izgatavošanā izmantota, to sakaļot kopā ar rūdas dzelzi. Dēļ augstā niķeļa sastāva meteorītu dzelzs pēc pārkausēšanas kļūst ievērojami gaišāka un savienojumā ar tumšāko rūdas dzelzi padara priekšmetu rakstainu. Ja tāds ir bijis rotkaļu nolūks, tad Čestohovas artefakti ir uzskatāmi par šobrīd senākajiem zināmajiem rakstainā dzelzs izstrādājumiem, kas pastāvējuši ilgi pirms damascētā tērauda izgudrošanas.

Avots:
sciencedirect.com