Aliens

Harbinas “pūķu cilvēka” galvaskauss, izrādās, pieder deņisovietim

2010. gadā, pateicoties ar DNS sekvenēšanu veiktam atklājumam, mēs uzzinājam, ka līdzās neandertāliešiem pastāvējusi vēl viena Homo sapiens tuvu radniecīga, jau vidējā paleolītā izmirusi cilvēku grupa – deņisovieši. Nosaukums atvasināts no atraduma vietas – Denisa alas Altaja kalnos Krievijā. 

Kā zinātniekiem izdevies noskaidrot, laikā no apm. 200,000 līdz 30,000 gadiem pirms mūsdienām šie hominīdi apdzīvojuši plašu teritoriju Āzijā no Altaja kalniem ziemeļos līdz Melanēzijai dienvidos. Deņisovieši krustojušies gan ar neandertāliešiem, gan Homo sapiens – viņu DNS nelielā daudzumā (0,2%) atklāts kontinentālās Āzijas iedzīvotāju un Amerikas indiāņu un vairāk (3–5%) melanēziešu un Austrālijas aborigēnu genomos.

Līdz šim tomēr bija ļoti maz zināms par deņisoviešu fizisko uzbūvi un izskatu, jo bija atrastas tikai dažas fragmentāras fosilijas – pieci zobi, divi daļēji saglabājušies apakšžokļi un nelieli citu kaulu fragmenti. Tagad mūsu zināšanas par šiem arhantropiem ir ievērojami paplašinājušās, jo deņisovietis ieguvis seju – divos jaunos, žurnālos “Nature” un “Cell” publicētos pētījumos sniegti pierādījumi, ka tā sauktais “pūķu cilvēka” galvaskauss, kas zinātniskā publikācijā pirmo reizi tika aprakstīts 2021. gadā, patiesībā piederējis deņisovietim.

Pēc vienas versijas “Pūķu cilvēka” galvaskausu Ķīnā netālu no Harbinas 1933. gadā atrada tilta būves strādnieks, kurš to paslēpa pamestā akā. Tikai 2018. gadā, īsi pirms savas nāves, atradējs par galvaskausu pastāstīja savam mazdēlam, kurš to nodeva Hebejas GEO universitātei. Pēc citas galvaskausu atradis pats mazdēls, bet stāstu par vectēvu izdomājis, jo par atradumu nav laicīgi ziņojis, kā to nosaka likums.

Par Homo longi jeb “pūķu cilvēku” nosauktā galvaskausa minimālais vecums tika noteikts 146,000 gadu. Galvaskauss ir salīdzinoši liela izmēra, ar bieziem uzacu lokiem un masīvu augšžokli.

Jau pēc 2021. g. publikācijas vairāki antropologi izteica pieņēmumu, ka “pūķu cilvēka” galvaskauss varētu piederēt deņisovietim. Tomēr centieni iegūt analīzēm derīgu DNS no Harbinas galvaskausa biezajiem kauliem un vienīgā saglabājušās zoba emaljas nebija rezultatīvi. Tad abu jaunāko, augstāk minēto 2025. g. publikāciju galvenais autors, ķīniešu ģenētiķis Qiaomei Fu, nolēma izmēģināt citu pieeju – tā vietā, lai DNS censtos iegūt no kaulu materiāla viņš pievērsās zobakmenim. Lai gan zobakmens satur daudz mazāk DNS, tomēr tā mineralizētā struktūra ļauj labāk saglabāt aminoskābju saturu nekā kauli un zobu emalja.

Pētnieki no nomelnējušā dzerokļa saknes atdalīja 0,3 miligramus zobakmens. No tā iegūtajā mitohondriālajā DNS apmēram 4/5 bija mūsdienu cilvēku atstātais piesārņojums, bet izdalītais senais ģenētiskais materiāls nešaubāmi apliecināja, ka galvaskausa īpašnieks bijis deņisovietis. Turklāt piederīgs vienai no senākajām deņisoviešu līnijām.

Otrā pētījumā tika analizēti tā paša parauga sastāvā esošie proteīni. Arī tie sakrita ar iepriekš iegūtiem deņisoviešu proteīniem.

Tagad, kad zināms, kā deņisovieši izskatījās, sagaidāms, ka pētnieki tuvākajā nākotnē noteiks arī citas muzejos glabātas un izrakumos iegūtas, iepriekš neidentificētas deņisoviešu fosilijas.

Avots: science.org 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.