Aliens

Protams, arī Andris lieliski zin' virssardzes priekšnieka Aivara Feldmaņa stāstīto par spokošanos, zin' par uzaicināto garīdznieku no Liepājas Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīcas. Ceremonija notika, svētīja visas telpas un tas palīdzējis esot uz kādām pāris nedēļām, tad viss sākās no jauna. Pops esot pateicis, ka, kamēr visi tie nošautie, kas apbedīti no cietuma pāri ceļam, netiks apbedīti svētītā zemē (kapos), tas viss turpināsies. Pārapbedītas esot ap 50 upuru mirstīgās atliekas, bet jābūtot tomēr krietni vairāk, ja jau kara tiesas te darbojušās katru nedēļu pusotra gada garumā. Pārapbedīšana laikam notikusi ap 1949.gadu (te Andris precīzi nepasaka un mums nav precīza priekšstata), Viens no avotiem - Ruperta kungs, bijis te aizturētais, bijis tieši arī pie nošauto rakšanas. Tomēr liecības šeit uz vietas viņš sniedzis jau nopietnā vecumā - ap 90 gadu vecumā, arī vide mainījusies.

Amerikāņu spoku mednieki. Andris pats bija klāt šais notikumos. Bijusi atbraukusi liela grupa, profesionāļi, braukā pa visu pasauli. Amerikāņi lika infrasarkanās kameras, bijuši arī elektromagnētismu mēroši aparāti. Viņi rakstīja, bija pa nakti un kādas divas dienas. Visur bija, bēniņos, visur. Arī viņiem ik pa brīdim bijuši gadījumi, kad kameras atsakās strādāt. Tur aiz durvīm strādā, bet šeit iekšā ne. 

Andris un izskrūvētās lampiņas. Andris pats savā stāstījumā nonāk pie izskrūvētajām lampiņām. Jau
iepriekš Aliens.lv ir vairākkārt nācies dzirdēt par šo fenomenu, taču līdz šim neviens no stāstītājiem pats šīs lampiņas skrūvējis nebija. Tad lūk - tieši Andris ir tas, kas lampiņas ir skrūvējis atpakaļ. "Lampiņas ir diezgan augstu. Tā ir bieža parādība, it sevišķi otrajā stāvā." Aliens.lv interesējās, vai nav tā, ka agrāk bija biežāk, bet tagad retāk, Uz to Andris atbild noliedzoši, biežums neko nav mainījies. Tālāk prasām, cik reizes skrūvētas tādas lampiņas šogad un Andris atbild ātri: "Divas!" Lampiņa jāieskrūvē par puspagriezienu un tad atkal tā deg, tas esot parasti tieši tā. "Reizēm meitenes saka: "Nu ieskrūvē lampiņas - atkal izdegušas!" Bet es jau zinu, ka nav izdegušas, bet izskrūvētas." Vaicāts, cik tad lampiņas kopskaitā tādas ir ieskrūvētas atpakaļ, Andris atbild, ka pa 15 gadiem jau nu vairāk par 100 būs gan, īpaši otrajā stāvā.
Publicēšanas brīdī 2022.gada jūnijā pirms Jāņiem Andrim vēlreiz pavaicājām par aktuāli izskrūvētajām spuldzītēm. Un Andris atbildēja, ka tāda bijusi šogad tikai viena - toties tai pat "izslavētajā" 18.kamerā. Iespējams šādu gadījuma skaita samazināšanos var skaidrot ar to, ka apmeklētāja publika palikusi daudz solīdāka, ieinteresētāka un pieklājīga. Tādas, lūk, izmaiņas mūsu sabiedrība ieviesusi kroņgripas epidēmija un karš Ukrainā.

Andra spilgtākais spokošanās gadījums. Tas noticis jau pašā darba gaitu sākumā, kad Karostas cietumā uzsākta pirmā darbība - kāds 2002. vai drīzāk 2003.gads. Andris ar visu tūristu grupu (vairāk par 10 cilvēkiem) kāpis uz otro stāvu. Atvēruši gaiteņa durvis, restes gaiteņa galā vēl bijušas ciet (tās parasti tiek aizslēgtas uz nakti), gaismas nav, bet ar šausmīgu blīkšķi atsprāgušas 26.kameras durvis tālākajā gaiteņa galā. Tālāk Andris saka tā: "Un mēs visi smuki stāvam laukā sētā!" - ar to domādams visas grupas sparīgu bēgšanu no notikumu vietas.

26.kameru sauc par karceri. Durvīm bija aizbīdīts aizbīdnis, kurš ar milzīgu spēku bija saliekts. Pēc tam puiši Ēriks un "dēliņš" (vārdi jāprecizē!) esot sildījuši un kaluši, lai aizbīdni atlocītu atpakaļ.

Durvīm atsprāgstot "cauri kauliem izskrējis aukstums." Tāda aukstuma sajūta vērojama visai bieži. Andris demonstrē 26.kameras aizbīdni, kurš ir visai pamatīgs dzelzgabals.

Redzēt Balto dāmu. Tā tieši Andris Viņu redzējis nav, taču gadoties redzēt ēnu - īpaši ar sānu redzi un vairākas reizes strādājot. Atkal tai pašā 2.stāvā "slēdzām elektrību klāt, es ar kolēģi runāju, bet izrādas, ka kolēģa nemaz blakus vairs nav. man likās, ka viņš stāv blakām." Tiesa, pats Andris atzīst ka redzēšanu ar sānu skatiem var uzskatīt par psiholoģisku ietekmi, lai gan sevi neuzskata par viegli ietekmējamu. Kādreiz cietuma telpās reizēm vakarā pavīd gaisma, tas redzams no ārpuses. Parasti tā zibšņa veidā parādās kādā kamerā, lai gan zināms, ka viss aizslēgts un cietumā neviena cilvēka nav. Bet tas nu gan bijs kādus 5 vai 6 gadus atpakaļ, tagad nav bijis novērots.

Nesanāk bildēšana. Tūristi visai bieži par to sūdzas. Priekšā mēdzot būt kāds siluets. Andris atmin, ka viena tāda bilde kaut kur bijusi, bet uzreiz neatceras. Pie restēm esot bildējusi meitene un uzņēmumā parādījies tēls, kāds nebija. Bez sejas, ar gludu vietu.

Andris pirmo reizi leģendu par Balto dāmu dzirdējis šeit, kad atnācis strādāt. Pēc tam bijuši gadījumi, kad ekskursijā uz cietumu atbraukuši krievu karavīri, kas šeit kādreiz dienējuši, dažs pat prasījis: "Kak ģevka proživajet?" (Kā meičai klājas? - krievu val.) ar to domādams Balto dāmu.

Nepatīk vācu valoda. Arī Andris, tāpat kā Juris Raķis, apstiprina, ka novērota Baltās dāmas nepatika pret vācu valodu. Kad agrāk bieži bijušas vācu grupas, tad tā parādījusies - bieži nav strādājusi tehnika. Tagad tik izteikti nenovēro, jo nav vairs tik daudz vācu grupu.

"Virtuvē neviena nav, bet skaņas kling-kling no turienes dzirdamas."
Andrim telefonā ir kaut kāda bilde, bez zibspuldzes, mati tā kā vējā - abām meitenēm. Grūti komentējama lieta. Dubultojas? Meitenes esot teikušas: "Mēs taču nebijām izpūrušas!"

Aliens.lv komentārs. Andra Užegova stāstījums vēlreiz apliecina Karostas cietumā esošās paranormālās parādības. Jau iepriekš mums nācies saskārties ar vairākiem gadījumiem (vēl diviem!), kuros neizprastā veidā ļoti liels, gluži vai neiespējams, spēks ir deformējis priekšmetus. Vienā gadījumā bija saliekta īsa, strupa un stipra atslēga, otrā - deformēts loga rāmis. Šis nu mūsu praksē būtu trešais šāds gadījums.
Otrs ļoti interesants Andra stāstījuma moments ir spuldzītes, kas regulāri tiek izskrūvētas no ligzdām. Par tām bieži stāsta cietuma darbinieki, taču tieši Andris ir tas, kas šīs spuldzītes skrūvējis atpakaļ.

Pierakstīts 14.03.2019., Karostas cietumā. 
Aliens.lv izsaka pateicību Andrim Užegovam par palīdzību šī materiāla tapšanā.