Uziets Eiropas paleolīta “pēdējā” alu lauvas attēls
- Detaļas
- Publicēts 03 Jūnijs 2024
- Autors Redaktors
- 1138 skatījumi
Izpētot Itālijā, Romanellas grotā pirms 80 gadiem atrastu akmens gabalu, starptautiska zinātnieku komanda uz tā atklāja iepriekš nepamanītus iegrebumus, kas izrādījās alu lauvas attēls.
Pēc preses relīzē teiktā, akmenī iegrebtais zīmējums varētu būt datējams ar laiku no 12 700 līdz 11 000 gadiem pirms mūsdienām un tādējādi šobrīd ir jaunākā un pēdējā liecība par alu lauvas pastāvēšanu Eiropā.
Lauvas akmens ir 18,3 cm garš, 15,1 cm plats un 8,5 cm biezs, ar daļēji plakanu virsmu. Zīmējuma galvas daļa ir zudusi, akmenim kaut kad saplīstot.
Zīmējums veidots, pamatni vispirms pārklājot ar skrāpējumu virkni, tad iegrebjot lauvas kontūru. Pēc iegrebumu izveidošanas attēls ticis izkrāsots, par ko liecina atrastās sarkanā pigmenta pēdas. Vēl akmens virsmā (pretējā plaknē lauvas attēlam) konstatēja Eiropas ēzeļa attēlu un vairākas nesaprotamas nozīmes līnijas.
Tiek uzskatīts, ka alu lauva ir viens no lielākajiem jebkad pastāvējušajiem kaķu dzimtas dzīvniekiem, kas pēcleduslaikmeta tā sauktajā Mamutu stepes ekosistēmā atradās barības ķēdes virsotnē. Vēlajā pleistocēnā alu lauva apdzīvoja Eiropas lielāko daļu un nereti konkurēja ar cilvēkiem par medījumu. Saskaroties ar vareno plēsoņu, cilvēks neizbēgami iekļāva to savā simbolu un mītu kopumā. Tomēr paleolīta mākslā alu lauvas attēlojami sastopami ļoti reti – tie sastāda 2-2,5% no kopējā dzīvnieku attēlu daudzuma, kur dominē medījamās sugas – zirgi, brieži, bizoņi utml. Pavisam zināmi ap 202 alu lauvas attēlojumi, no kuriem lielākā daļa uzieti Francijas alās. Augšējā paleolītā (Rietumeiropas Madlēnas kultūras periodā) izplatītāki bija sīkplastikas darinājumi, no kuriem pazīstamākais ir unikālā Holšteinas-Štādeles lauvcilvēka statuete.
Romanellas grota atrodas Adrijas jūras krastā Apūlijas provinces dienvidos. Ieeja alā ir 7 metrus virs jūras līmeņa, novietota stāvā klinšu krastā. Nezināmā laikā daļēji sabrukušajai grotai ir viena 35 metru dziļa un 16 metru plata telpa, kas turpinās vēl ar 8 metrus garu tuneli.
Romanellas grota ir viens no nozīmīgākajiem Itālijas paleolīta pieminekļiem, jo glabā liecības par cilvēka klātbūtni no 120 000 līdz 8000 gadiem pirms mūsdienām. Grotu atklāja 1871.gadā, bet tikai 1900.gadā arheologs P.E.Stasi saprata, ka ala ir nozīmīgs paleolīta piemineklis. Nopietnus izrakumus, atbilstoši tālaika jaunākajām zinātniskajām metodēm, 1914.gadā uzsāka G.A.Blanks. Pētījumi turpinājās līdz 1970.gadiem, kad ala uz laiku tika aizmirsta. No jauna Romanellas grotas arheoloģiska izpēte tika uzsākta 2015.gadā.
Alā atrastas tūkstošiem senlietas, kuru vidū ir ap 200 kaula priekšmeti un kaļķakmens gabali ar ieskrāpētiem dažādu zīmju, simbolu un dzīvnieku attēliem. Zīmējumi, tostarp zoomorfu un antropomorfu figūru atveidi atklāti arī uz grotas sienām.
