Ievads piecās tibetiešu tradīcijās

[no Aleksandra Bērziņa lekcijas]

Piecas tibetiešu tradīcijas: četras budistu un bona. Četras budistu tradīcijas – ir ņjingma, kagju, sakja un gelug. Piektā ir pirms budisma bon tradīcija. Bieži šo nosaukumu galotnēs dzirdama zilbe pa, kas apzīmē tradīcijas sekotāju, piemēram, gelug-pa – "tas, kurš seko gelug tradīcijai."

Lasīt tālāk...

Ķīnas ziemeļrietumos uzietās kapenes, iespējams, liks pārskatīt priekšstatus par zoroastrisma izcelšanās vēsturi

Ķīnas ziemeļrietumos, uiguru autonomajā apgabalā atklātas vairāk nekā 2500 gadus vecas kapenes, kuras, iespējams, liks pārskatīt līdzšinējos uzskatus par senās Persijas valsts reliģijas - zoroastrisma, izcelsmi.

Lasīt tālāk...

Indulis Ķēniņš. Kristīgā Baznīca un krusta kari

“Kas tad tas ir, ja ne vienīgi Dieva izdomāts svēts pasākums, ja visuvarenajam slepkavas, laulības pārkāpējus, zvēresta lauzējus un citus līdzīgus ļaundarus, tāpat kā cilvēkus, kas rīkojušies taisnīgi, labpatīk aicināt sava uzdevuma veikšanai.” /Bernārs, Klervas klostera abats/ [1]

Lasīt tālāk...

Indulis Ķēniņš. Kristietības izplatīšanās Eiropas zemēs līdz XII gs.

IV gadsimta beigas iezīmēja būtisku posmu Eiropas vēsturē: Šajā laikā, kad kristietība jau bija nostiprinājusies kā valsts reliģija gar abās Romas impērijas daļās, gan arī virknē valstu un tautu ārpus tās, sākās vēl nebijuša mēroga visdažādāko tautu un atsevišķu etnisko grupu pārvietošanās, sākotnēji virzienā no austrumiem uz rietumiem, vēlāk arī pretēji. Šī procesa, kuru dēvē par Lielo tautu staigāšanu, rezultātā sabruka Rietumromas impērija un izveidojās jaunas valstis, kuru pamatlicēji bija ģermāņi, veidojās jaunas tautas. Tautu staigāšanas procesu ievadīja aziātiskas izcelsmes nomadu (no grieķu valodas nomados – klejotājs, staigulis) – huņņu iebrukums austrumgotu zemēs pie Melnās jūras, kā rezultātā šī ģermāņu etniskā grupa bija spiesta atstāt savas zemes un apmesties Rietumromas teritorijā Pannonijā (daļēji tagadējās Ungārijas, Dienvidslāvijas un Austrijas apgabalos).

Huņņu pulkiem virzoties tālāk uz rietumiem, līdzšinējās dzīvesvietas sāka atstāt arī citas austrumģermāņu ciltis, pārceļojot uz Impērijas teritoriju. Šajā laikā Rietumroma bija jau tiktāl novājināta, ka vairs nespēja savas robežas nosargāt – šeit liela nozīme bija faktoram, ka Impērijas karaspēkā kalpoja ievērojams skaits ģermāņu karavīru, ģermāņi ieņēma augstus amatus gan militārajā vadībā, gan valsts pārvaldē. Arī lauku apvidos sen jau dzīvoja ģermāņu civiliedzīvotāji – gan karavīru ģimenes, gan arī vienkāršie zemkopji, kam valsts administrācija bija ļāvusi ieceļot un apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Tādejādi, sākoties masveidīgai tautu ieplūšanai Impērijas teritorijā, Romas karaspēks vairumā gadījumu nevis aizsšķērsoja tām ceļu, bet veicināja robežas pāriešanu.  

Lasīt tālāk...

Mumifcētie dzīvnieki - starpnieki starp cilvēku un dievu pasauli?

Sengrieķu vēsturnieks Hērodots, kurš 450.g.pmē. apmeklējis Ēģipti, savā „Vēsturē” raksta : „(..) ēģiptieši visus [dzīvniekus] uzskata par svētiem, gan mājas, gan savvaļas(..), Viņi pielūdz dievu, kuram šis dzīvnieks ir svēts.”

Ne mazāk Hērodotu izbrīnīja ēģiptiešu uzvedība un rīcība pēc dzīvnieka nāves: „Ja kādā namā aiz vecuma vai slimības nobeidzas kaķis, visi šī nama iedzīvotāji nodzen uzacis, bet, ja tas notiek ar suni, tad noskuj visu ķermeni un galvu. Nobeigušos kaķus aizved uz īpašām svētnīcām, tur iebalzamē un tad aprok Bubastes pilsētā, bet suņus gulda svētajās kapenēs katrs savā dzimtajā pilsētā.”

Bet, kāpēc senie ēģiptieši tik milzīgas pūles ieguldīja dzīvnieku pēcnāves dzīves nodrošināšanai, iebalzamējot tos, līdzīgi cilvēkiem? Šis jautājums mulsināja eģiptologus jau no XIX gadsimta, kad Nīlas upes krastos viņi atklāja iespaidīgas dzīvnieku kapsētas ar miljoniem dzīvnieku mūmiju. 

Lasīt tālāk...

Indulis Ķēniņš. Mūsu sentēvu reliģiskie uzskati un mitoloģija, II daļa

Turpinājums I daļai.

Lasīt tālāk...

Indulis Ķēniņš. Mūsu sentēvu reliģiskie uzskati un mitoloģija, I daļa

Jebkurai etniskajai grupai, jebkurai tautai piemīt vairāk vai mazāk izteikta savdabība, atšķirība no citām, kas izpaužas tās materiālajā un garīgajā kultūrā, tās mentalitātē – domāšanas, rīcības, lietu un parādību uztveres un izpratnes veidā. Tajā pašā laikā starp tautām pastāv arī daudzi un dažādi vienojoši elementi, kultūras izpausmes pamatiezīmes, pie tam šādi vienojoši elementi sastopami jo biežāk, jo ģenētiski tuvākas ir šīs etniskās grupas vai tautas. Par vienu no būtiskajām kultūras sastāvdaļām var uzskatīt mitoloģiju – primitīvāko, senāko pasaules uztveres, kosmisko un dabas spēku izpratnes formu, kas, savukārt, noteica sabiedrības reliģiskos, ētiskos un estētiskos uzskatus, ietekmējot kā garīgās, tā materiālās kultūras attīstību. 

Lasīt tālāk...

Analīze. Fragments no dalailamas lekcijas Hārvardā, 1981.gadā

Budisma skatījumā ciešanas sakņojas nezināšanā, bet izeju no nezināšanas dod analītiskā gudrība. Eksistē seši objektu pētīšanas veidi analīzes ceļā, kuru mērķis – beidzamā ciešanu izskaušana. Pirmais – vārdu jēgas pētīšana, ar ko saprot skrupulozu katra vārda nozīmes pētīšanu. Otrais – Parādību būtības pētīšana, lai noteiktu, tās ir iekšējas, vai ārējas. Trešais – parādību īpašību pētīšana, kā individuālo, atsevišķo, tā arī kopējo. Ceturtais – parādību kategoriju pētīšana, vadoties pēc to labvēlīgajām un nelabvēlīgajām īpašībām. Piektais – laika pētīšana: jo parādībās notiekošās izmaiņas atkarīgas no laika. Sestais – loģisko spriedumu pētīšana, kurus izdala četros veidos:

Lasīt tālāk...

Priscillas katakombu freskas uzdod jautājumus par sievietēm - priesterienēm agrīnajā kristietībā

Vairums kristiešu baznīcu uzskata, ka Jēzus sievietēm nav atļāvis vai, kā daži to argumentē, - nav uzdevis - kalpot kā priesterienēm. Ievas pēcteces var piedalīties dievkalpojumos un kļūt par mūķenēm, bet nekādā gadījumā nedrīkst tikt iesvētītas par mācītājām vai ieņemt augstākus baznīcas amatus. Piemēram, liberālo katoļu baznīca apgalvo, ka sievietes ķermenis, atšķirībā no vīrieša, nespējot vadīt Kristus vīrišķo enerģiju, kas esot īstā sakramentu svētības devēja. Visasākā nostāja pret sieviešu ordināciju, šķiet, tomēr ir Romas katoļu baznīcai, kura vēl 2010.gadā to nosaukusi par "nāvējošu pārkāpumu." Tāpēc interesanti, ka tieši pašā katoļu baznīcas sirdī, Vatikānā, - vai, pareizāk sakot, zem tā, - iespējams, atrodas pierādījumi, ka agrīnajā kristiešu baznīcā, pirms tā vēl nebija pakļauta institucionalizācijai un kļuvusi par Romas impērijas oficiālo reliģiju, sievietes un vīrieši tikuši uzskatīti par vienlīdz cienīgiem kļūt par priesteriem. Par šādu iespējamību liek domāt uz dažām Romas Priscillas katakombu freskām redzamās, zīmīgās pozās un apģērbā attēlotās sievietes.

Lasīt tālāk...

Nākusi klajā Agra Liepiņa grāmata par latviešu dieviem “Mūsu dievi”

Senajos laikos ļaudis iztēlojās, ka dievi ir līdzīgi cilvēkiem, tikai nedaudz noslēpumaini, ar pārdabiskām spējām un apveltīti ar īpašu spēku. Izdevniecības “Latvijas Mediji” apgādā iznākusi Agra Liepiņa grāmata "Mūsu dievi", kurā mākslinieks, iedvesmojoties no tautasdziesmām, teikām, pasakām un nostāstiem, radījis bērniem krāšņas ilustrācijas, kas ļaus apjaust, kāds tad īsti ir Dieva sidraba mētelītis, dievu pušķotās un zvaigžņu cepures, Saules spožumiņš un mirdzumiņš. Izteiksmīgie un smalkie zīmējumi papildināti arī ar dievību aprakstiem, viņu galvenajiem uzdevumiem un nozīmi cilvēka mūžā, apkopoti dievību simboli un raksturīgākās zīmes, kā arī bērniem saprotamā valodā izstāstīts gadalaiku un gadskārtu ritms.

Lasīt tālāk...