Kauču sila laupītāji

Vēl 1930.-tajos gados visā Vidzemē, bet jo īpaši Pierīgā ir labi zināmi un tiek stāstīti nostāsti par tā sauktajiem Kauču sila laupītājiem. Par Kauču silu sauca gan mežu masīvu pie vecā, gan pie jaunā Kauču kroga. Tomēr, kā rāda avoti, galvenokārt šie stāsti saistījās ar notikumiem, kas, sākot no 19. gadsimta vidus līdz pat 1920.-tajiem gadiem, risinājušies nevis pie vecā lielceļa, kas garām Baltezera Kauču krogam un cauri turienes Kauču silam veda uz Iļķenes pārceltuvi, bet pie jaunās šosejas. Tāpat arī jāpiezīmē, ka Kauču sils gan, iespējams, bija viena no bīstamākajām, bet ne vienīgā vieta, kur ceļiniekus mazapdzīvotajā, plašo mežu ieskautajā apvidū, kam no Inčukalna līdz Rīgai taisnā līnijā bija cauri izvilkta Vidzemes šoseja, varēja apdraudēt laupītāji.

Lasīt tālāk...

Pētījums: kokaīna lietošana Eiropā aizsākusies jau XVII gadsimtā

Milānas universitātes zinātnieki atklājuši kokaīna pēdas divu pilsētas slimnīcas kapenēs XVII gadsimtā apglabāto indivīdu smadzeņu audos. Izdevuma “Journal of Archaeological Science” 2024.gada oktobra numurā publicēta pētījuma rezultāti liek pārskatīt kokaīna lietošanas sākumu Eiropā, ko līdz šim attiecināja uz XIX gadsimtu.

Lasīt tālāk...

Oskars Krīgers. Padomju Savienības loma II Pasaules kara izraisīšanā.

Vēstures zinātņu maģistrs Oskars Krīgers kā pirmo no savām publiski lasītajām lekcijām runā par Padomju Savienības lomu II Pasaules kara izraisīšanā. 

Lasīt tālāk...

Viļņas plāksnītes mīkla: vai atrasts lietuviešu senraksta paraugs?

Lietuvas Dižkunigaišu pils muzejā Viļņā kopš pagājušā gada ir izstādīta noslēpumaina, ar XIII–XIV gadsimtu datēta plāksnīte, kurā iegravētas pagaidām neatšifrētas zīmes, kas, iespējams, ir pirmā liecība par senlietuviešu rakstības pastāvēšanu.

Lasīt tālāk...

Oskars Krīgers. Igauņu leģiona dibināšana un kaujas Austrumu frontē (1942.-1945.g.)

Šobrīd aprit 81.gads, kopš 1942.gada augustā tika dibināts Igauņu leģions, kura mērķis, līdzīgi Latviešu leģionam. bija apturēt uzbrūkošo Sarkano armiju, lai nepieļautu padomju okupācijas režīma atgriešanos. Savukārt igauņu leģionāru piemiņas pasākumi liecina, ka II Pasaules kara vēstures ziņā latviešiem un igauņiem kopīgā netrūkst. Pie tam jāatzīmē, ka toreiz igauņu un latviešu leģionāri bija ieroču brāļi, jo cīnījās pret kopīgu ienaidnieku. Tomēr paradokss ir tāds, ka Latvijā informācijas par igauņu cīņu pret boļševismu praktiski nav. Tāpēc ir nepieciešams sniegt nelielu izklāstu par Igauņu leģiona vēsturi.

Lasīt tālāk...

Aleksandrs Ņevzorovs. Putins ir dziļi kabinetā sēdošs radījums...

Putins - tas ir dziļos kabinetos sēdošs radījums, kam nav ne mazākā priekšstata par karu. Tāpat kā Šoigam (Шойгу - Krievijas " aizsardzības"  ministrs) un visiem, kas šodien svīst, ar cirkuļiem, noliekušies pār Ukrainas karti.

Lasīt tālāk...

Sakāras putns - piekūna tēls vai planiera modelis?

Viena no aizraujošākajām alternatīvas vēstures idejām ir doma, ka seno civilizāciju rīcībā bijušas kādas augsti attīstītas, bet vēlāko cilvēku paaudžu nozaudētas tehnoloģijas. Tādi autori kā, piemēram, Ērihs fon Dēnikens un Deivids Hetčers Čaildress ieguva pasaules slavu ar savām teorijām par seno astronautu vizītēm uz Zemes pirms vairākiem tūkstošiem gadu, par aizmirstām supertehnoloģijām un futūriskām, aizvēsturiskos laikos eksistējušām civilizācijām, kuras pazudušas, neatstājot tikpat kā nekādu pēdu. Kā viens no zudušo tehnoloģiju piemēriem alternatīvas vēstures autoru darbos tiek minēts Sakāras putns, kurš it kā esot līdzīgs lidmašīnai vai planierim.

Lasīt tālāk...

Grems Henkoks: pirms 13 000 gadiem uz Zemi nokritusi komēta iznīcināja augsti attīstītu civilizāciju

Bijušais britu žurnālists un viens no pazīstamākajiem alternatīvās vēstures pētnieku pārstāvjiem Grems Henkoks savā jaunajā grāmatā „Magician of the Gods,” kura pie lasītājiem varētu nonākt šī gada septembrī, apgalvo, ka kāda komēta, pirms 13 000 gadiem saduroties ar Zemi, šeit iznīcināja senu, ļoti attīstītu civilizāciju. 

Lasīt tālāk...

Juris Zaķis. Kā Roņu sala tika igauņiem

Latvieši joprojām izjūt nostalģiju pēc Roņu salas, kurai pēc „tiesas un taisnības” vajadzēja būt mūsējai. Kāpēc mūsējai?

Pirmkārt, jau sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ – tā atrodas Rīgas jūras līcī tuvāk Latvijas nevis Igaunijas krastiem. Turklāt, novelkot taisnu līniju no Ainažiem uz Irbes jūras šaurumu, tā atrodas mūsu pusē, tātad ūdeņos, kuriem pēc starptautiskajiem noteikumiem vajadzētu būt mūsu teritoriālajiem ūdeņiem. Interesanti, ka balstoties uz šādiem formālas loģikas apsvērumiem, savā laikā ASV izdota karte, kurā sala iezīmēta Latvijas robežpusē - karte tiek glabāta salas muzejā.

Otrkārt, vēsturiski roņsaliešu dzīve gadsimtiem ilgi vairāk ir bijusi saistīta ar Latvijas nevis Igaunijas teritoriju. Livonijas laikā sala ir bijusi Rīgas domkapitula īpašums, no 1434.gada tā piederēja Kurzemes-Piltenes bīskapijai un to pārvaldīja Ģipkas soģis. Salinieku krimināllietas izsprieda Kurzemes tiesa, draudzes mācītājs dzīvoja Kurzemē (Ārdavā). No 1621. līdz 1660.gadam sala piederēja Kurzemes hercogistei. Pēc Ziemeļu kara tā ietilpa Vidzemes guberņā. 1783.gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā Vidzemes guberņa tika sadalīta deviņos apriņķos. Roņu sala ietilpa Sāmsalas (Ārensburgas) apriņķī, taču neskatoties uz to, šajā laikā un arī vēlāk līdz pat Otrajam pasaules karam salinieku saimnieciskā dzīve tradicionāli bija saistīta ar Rīgas tirgu. 1911.gadā ierīkotā telegrāfa stacija uzturēja sakarus ar Rīgu.

Lasīt tālāk...

Pieci mazāk zināmi fakti par Zemes dienu

22.aprīlī visā pasaulē jau 51.reizi svinēs Starptautisko Zemes dienu, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Pandēmijā šī diena ir lielisks atgādinājums par cilvēku, dzīvnieku un planētas neaizsargātību globāli.

Zīmīgā notikuma svinēšana katram no mums var būt atšķirīga - televizora vai citu elektroierīču atvienošana no elektrotīkla, došanās uz darbu ar velosipēdu, koka iestādīšana vai atkritumu šķirošana. Svarīgi saprast, ka pat tāds šķietami mazs solis var ieviest pārmaiņas ikdienā ilgtermiņā, un šī diena pierāda - arī viena persona var pozitīvi ietekmēt pasauli.

Lasīt tālāk...