Bronza
Bronze (franču val.).
Vara sakausējumi - ar alvu (alvas bronza) un alumīniju, beriliju, svinu, mangānu (bezalvas bronza).
Sakausējumā var ietilpt arī cinks un niķelis, taču tie nedrīkst būt galvenie leģējošie elementi. Bronzai ir laba plūstamība, liela stiprība, cietība un korozijizturība, paaugstinātas antifriktīvās īpašības un laba apstrādājamība ar griezējinstrumentiem.
Vēsture. Bronza ir viens no senākajiem lejamiem sakausējumiem - iegūta IV g.tk.pmē.
Ar vara un alvas sakausējuma izmantošanu sākās t.s. Bronzas laikmets, tas notika vēl daudzus gadsimtus pirms dzelzs iegūšanas. Bronza tika izmantota Ziemeļeiropā, Rietumeiropā, Vidusjūras baseina zemēs, Centrālamerikā, Dienvidamerikā, Divupē un Ziemeļāfrikā.
Ziemeļāfrikā tā sniegusies līdz pat Nigērijai, kur senā jorubu cilts bija attīstījusi smalku civilizāciju.
Vissenākie lietas bronzas izstrādājumi (arī dzelzs) uzieti izrakumos Taizemē pie Bančiangas ciema – tiem ir 5600 gadu. Brīnišķīgi izstrādāts liets bronzas šķēpa uzgalis uziets senākajā kultūras slāni – datēts ar 3600.g.pmē.
Un visi „civilizācijas šūpuļa” bronzas atradumi Divupē ir jaunāki! Tātad senākie bronzas atradumi nāk no DA-Āzijas, taču tie nav tur radušies, bet šī tehnoloģija ir Taizemē ievesta – iespējams no grimušās Lemūrijas/Mu.
Ķīnai Haņu dinastijas laikā (III gs.pmē.-III gs.mē.) raksturīgi bronzas spoguļi.
Bronzu izmanto detaļu izgatavošanai, mašīnbūves, kuģubūves, aviācijas u.c.rūpniecības nozarēs, kā arī mākslas lējumiem.
Bronza Dienvidamerikā. Tiavanakas-Pumapunkas celtnieki, kā izpētot apstrādāto bloku virsmas, secinājuši Kalifornijas universitātes Bērklijā pētnieki Žans-Pjērs Prozēns un Stella Neira, lietoja arī no vara sakausējumiem darinātus rīkus - bronzas metalurģija reģionā bija pazīstama jau pirms Tiavanakas kultūras uzplaukuma.
