Vergīlijs, Marons Publijs (70.-19.g.pmē.)
Latīniski - Publius Vergilius Maro.
Romiešu dzejnieks Romas dzejnieku „zelta laikmetā,” ievērijamākais bukoliskās dzejas pārstāvis.
Nostāsti. Viduslaiku leģendas vēsta, ka dzejnieka ārpilsētas mājā pie Neapoles atradadusies bronzas galva, kura darbojās līdzīgi datoram, noteica un brīdināja no briesmām.
Viņa dzejas sentences Annuit coeptis un Novus ordo atainotas uz amerikāņu 1 dolāra banknotes.
Darbi.
„Eneīda.” Sacerēta ap 100.g.pmē., bet senākais manuskripts ir no VI gs. Vergīlijs to sacerēja 10 gadu laikā. „Eneīda” ir kā Homēra poēmu turpinājums. Tā uzrakstīta tādos pašos svinīgos un skanīgos pantos. Poēmā dzejnieks slavina vīrišķību, uzticību savam pienākumam un cieņu pret vecākiem cilvēkiem.
Saturs. Galvenais varonis ir Enejs – mitoloģisks Trojas aizstāvis, dieves dēls. Pēc Trojas bojāejas Enejs ar dievu palīdzību izglābies; uz pleciem viņš iznesis no liesmu apņemtās pilsētas savu tēvu. Pēc neparastiem piedzīvojumiem viņš apmetās Itālijā. Enejs nokāpa pazemē – mirušo valstībā. Te viņa mirušā tēva dvēsele pareģojusi Romas varenību nākotnē; romiešiem lemts valdīt pār visām pasaules tautām – „pazemotos saudzēt un nepadevīgos nomierināt.” Eneja tēva dvēsele parādījusi dzejniekam viņa pēctečus. To vidū bijis arī „dievišķais Augusts,” kas atkal Lacijā nodibinās mieru un piespiedīs bailēs drebēt pat tautas, kas dzīvo tālu no Romas.
Eklogu dzejoļu krājums. Dialoga formā sarakstīti 10 bukoliski dzejoļi. Jau IV gs. kristiešu vidū bija izplatīts uzskats par „Ceturtās eklogas” īpašo mistisko jēgu. Šī ekloga uzrakstīta par godu dēla piedzimšanai dzejnieka drauga Poliona ģimenē. Ar šo notikumu, kā rakstīja Vergīlijs, Kumu Sibilla esot saistījusi jaunas taisnīguma un labklājības ēras sākumu. Kristiešu nostāstā šo pravietojumu izskaidroja kā Kristus dzimšanas pareģojumu.
"Georgiks."
"Būkoliku."
"Vinegrets." Kāds īsāks Vergīlijam piedēvēts vārsmojums, kur sīki aprakstīta šā ēdiena pagatavošana.
Aplūkojamie objekti.
Vergīlija kapenes Neapolē. Piramidālas formas celtne, kas būvēta 19.g.pmē. XVIII gs. kļuvis populārs seno laiku cienītāju aprindās. Tās prototipu Latvijas brīvmūrnieki uzbūvējuši Ropažos - Kampenhauzena kapliča.
Saites.
Bukoliskā dzeja.
Seno romiešu literāti.
