Ibēri, Pireneju
Ciltis, kas sirmā senatnē apdzīvojušas tagadējās Spānijas DA piekrasti un vēlāk VII-III gs.pmē. izplatījušās pa visu Pireneju pussalas teritoriju un arī Gallijas DR. Iespējams, no tiem cēlušies ilīrieši.
No daudzajām ibēru ciltīm grieķu un romiešu autori izdala daudzskaitlīgākās un kareivīgākās - turdetāņus (dienvidos), ķeltibērus (centrālajā plakankalnē), luzitāņus (rieteņos), kantabrus, astūrus un galaikus (ZR).
Svarīgākais ibēru kultūras centrs ir turdetāņu apdzīvotais apgabals Pireneju pussalas dienvidos (mūsdienu Andalūzija), kur, pēc senajiem nostāstiem, atradusies arī leģendārā ibēru galvaspilsēta Tartēsa.
Vēsture. Karus pret Pireneju ibēriem veda kartāgiešu armija ar Hamilkāru, Hasdrubālu un Hanibālu vadībā ap 225.g.pmē.
2006.gadā Oksfordas universitātes ģenētiķi publicēja profesora Braiena Saiksa vadībā veikta pētījuma rezultātus, kas atklāja, ka lielākā daļa no Britu salu senajiem iedzīvotājiem cēlušies no senās Ibērijas (Spānijas) cilšu senčiem, kuri, domājams, jūras laivās šķērsojot Biskajas līci, mūsdienu Lielbritānijā ieradušies pirms aptuveni 6000 gadiem.
Aplūkojamie objekti.
Elče. Pilsēta Valensijā, Spānijas DA. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Pireneju pussalā. ko dibinājuši ibēri.
Saites.
Tartēsa.
Kaukāza ibēri.
