Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Āzija

Senākajai Indonēzijas alu mākslai jauns datējums – 51200 gadi

Pēdējās desmitgades laikā, pateicoties jaunu, precīzāku datēšanas tehnoloģiju attīstībai, vairākkārt pārsniegti pasaules senākās alu mākslas rekordi. Gandrīz visi no tiem saistās Sulavesas un Borneo salā Indonēzijā atklātiem un izpētītiem pieminekļiem.

Lasīt tālāk...

Japānā, iespējams, atrasts VII gs. Japānas imperatora Jomoja kapeņu komplekss

Japānā, Naras prefektūrā, Takaiči rajona Asukas ciematā arheologi atklājuši ar lieliem akmeņiem bruģētu grāvi, kas, iespējams, ir daļa no VII gs. valdījušā imperatora Jomoja kapeņu kompleksa. Bruģētais grāvis papildina pie Asukas jau iepriekš atklāto interesanto senvietu klāstu - tur uzietas gan piramīdveida kapenes, gan megalīti - savdabīgā veidā apkalti lieli granīta bluķi.

Lasīt tālāk...

Indonēzijas alu gleznojumu datējums liek pārskatīt priekšstatus par mākslas rašanās laiku un vietu

Dzīvnieku gleznojumi un roku nospiedumi, kas klāj septiņu alu sienas Sulavesas salas dienvidrietumos, Indonēzijā, iespējams, ir vecākie pasaulē, teikts žurnālā "Nature" 2014.gada 8.oktobrī publicētajā rakstā. Šie gleznojumi, daži no kuriem ir pat 40 000 gadus seni, satricina eirocentrisko uzskatu par Eiropu kā mākslas dzimšanas vietu.

Agrāk pētnieku vidū valdīja nesatricināma pārliecība, ka Rietumeiropa bija tā pasaules daļa, kas pirms 40 000 gadiem atradās „simbolisma sprādziena” epicentrā, pēc kura konstatējamas senākās cilvēku mākslinieciskās izpausmes, piemēram, alu glezniecība un citas attēlu veidošanas formas, tostarp figurālā māksla, sacīja pētījuma vadītājs, Grifita (Griffith) universitātes (Austrālija) arheologs un ģeoķīmiķis Maksime Obērs (Maxime Aubert). Tomēr tagad, turpina pētnieks, mūsu veiktie atklājumi pierāda, ka senākie paleolīta mākslas pieminekļi divās Eirāzijas kontinenta pretējās pusēs radīti apmēram vienā un tajā pašā laikā, ļaujot izteikt hipotēzi, ka mākslas sākotne meklējama pat vēl dziļākā aizvēsturē - iespējams Āfrikā, pirms Homo sapiens to atstāja un izplatījās pa visu pasauli.

Lasīt tālāk...

Kazahijā atklāti vairāk nekā 30 noslēpumaini ģeoglifi

Milzīgie, Naskas plakankalnē uz zemes izveidotie, lielākoties tikai no putna lidojuma augstuma ieraugāmie "zīmējumi," neapšaubāmi ir pasaulē slavenākās šāda veida konstrukcijas. Tomēr arī citās zemeslodes daļās var atrast līdzīgus veidojumus - pirms dažiem gadiem tādi uzieti arī Kazahijas ziemeļu daļā un šobrīd tur ir zināmi jau apmēram 30 [1.] ģeoglifi.

Pirmos divus Kazahijas ģeoglifus 2007.gada pavasarī, ar Google Earth karšu programmu pārlūkojot apvidus satelītuzņēmumus Torgajas ieplakas reģionā Kustanajas apgabalā, uzgāja novadpētnieks Dmitrijs Dejs. Pētījumus turpinot un tajos iesaistoties arheologiem, reģionā atrasto zemes veidojumu skaits pieauga.

Torgajā atklātie ģeoglifi ir veidoti kā dažādas ģeometriskas figūras - kvadrāti, apļi, svastika, ovāli, krusti un citi elementi. Satelītuzņēmumos lieliski iezīmējušos, taču uz zemes apvidū grūti pamanāmo figūru izmēri ir gana iespaidīgi - diametrā no 90 līdz 400 metriem.

2007. un 2008.gados Kustanajas Valsts universitātes sarīkotās arheoloģiskās ekspedīcijās tika veikta atklāto ģeoglifu un to apkārtnes apzināšana, sīkāk izpētot trīs ievērojamākās vietas (Uštogajas kvadrātu, Torgajas svastiku un Šilijas kvadrātu)

Lasīt tālāk...

Arheologi Ķīnā atrok bronzas laikmeta pilsētu ar lielu piramīdu tās centrā

 

Šansi provinces ziemeļos ķīniešu arheologi atrakuši 4300 gadus senu bronzas laikmeta pilsētu, kuras centrā paceļas milzīga pakāpienu piramīda. Autori savā žurnālā “Antiquity” publicētajā pētījumā raksta, ka atklājums pašos pamatos maina līdzšinējos uzskatus par senās Ķīnas civilizācijas pirmsākumiem.

Lasīt tālāk...

Arheologi paziņo, ka Nepālā atklājuši pasaulē senāko budistu svētnīcu

Starptautiska arheologu komanda, veicot izrakumus UNESCO pasaules mantojuma vietā - Mājādevas svētnīcā kārtējā Budas dzimšanas vietā Lumbīnā, Nepālā, zem vēlāk būvētām ķieģeļu konstrukcijām atklājusi ar VI gadsimtu pirms mūsu ēras datētas koka būves paliekas. "Mēs esam atraduši pasaulē senāko budistu svētnīcu," - intervijā National Geographic teica viens no izrakumu vadītājiem un žurnāla Antiquity 2013.gada decembra numurā publicētā raksta vadošais autors, Daremas universitātes (Lielbritānija) arheologs Robins Kaningems.

Līdz šim senākās arheoloģiskās liecības par budistu kulta vietas pastāvēšanu Lumbīnā bija iegūtas no III gs.pmē. un saistījās ar budisma izplatīšanās veicinātāja imperatora Ašoka darbību.

Lasīt tālāk...

Filipīnās atrod pirms 9000 gadiem, iespējams, šamanistiskā rituālā kremētas sievietes apbedījumu

Arheologi no Filipīnu universitātes, sadarbojoties ar Īrijas, Lielbritānijas un Austrālijas pētniekiem, veicot izrakumus Illes alas senvietā Palavānas salas ziemeļu daļā, atklājuši ne tikai Filipīnās, bet visā Dienvidaustrumu Āzijā šobrīd senāko zināmo ugunsapbedījumu. Zinātniekiem izdevās noskaidrot, ka mirušā cilvēka ķermenis pirms sadedzināšanas īpašā rituālā ticis sadalīts, no kauliem noņemta miesa un tie sadauzīti mazos gabalos. Raksts par šī apbedījuma detalizētu izpēti un rekonstrukciju 2013.gada jūlijā publicēts izdevuma "International Journal of Osteoarcheology" tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk...

Lauksaimniecības pirmsākumi Ķīnā meklējami pēdējā apledojuma maksimuma fāzē pirms 23 000 gadu

Senākās arheoloģiskās liecības par neatkarīgu zemkopības izcelsmi dažādos pasaules reģionos datētas ar laiku pirms aptuveni 10 000 līdz 12 000 gadiem. Tomēr zināšanas, iemaņas un tehnoloģijas, kas bija nepieciešamas, lai varētu sēt labību un cept maizi neradās vienā dienā - daudzviet atrasti pārliecinoši pierādījumi, ka senie cilvēki savvaļas augu graudus u.c. daļas sākuši vākt un lietot uzturā jau pirms 30 000 līdz 23 000 gadiem. Tagad šāda veida atradumiem Tuvajos Austrumos, Eiropā un Austrālijā pievienojas arī Ķīna - žurnālā PNAS publicēts raksts par vēlā paleolīta mednieku vācēju apmetnēs uzietiem graudberžiem Šansi provinces dienvidu daļā.

Lasīt tālāk...

Mohendžodara - Indas ielejas civilizācijas pērle

Mohendžodara, kas mūsdienu sindu valodā nozīmē "mirušo pakalns," līdzās Hārapai ir otrs svarīgākais Indas ielejas protoindiešu civilizācijas kultūras centrs un, kā viena no senākajām un vislabāk saglabātajām pasaules nozīmes bronzas laikmeta urbānajām apmetnēm, nereti tiek dēvēta arī par "pilsētu māti." Mohendžodara, tāpat kā Hārapa, bija labi plānota pilsēta ar taisnām ielām, vairākstāvu mājām un lielisku ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Pilsēta celta ap 2600.g.pmē., bet ap 1900.g.pmē. tā bija jau pamesta, nākošajām paaudzēm atstājot vairāk jautājumu un mīklu nekā atbilžu.

Lasīt tālāk...

Seši interesanti jautājumi par Senās Ķīnas vēsturi

Ķīnai, ko šodien pazīstam kā lielu ražotājvalsti, ir bagātīga un ļoti sena vēsture. Tā ir mītiska un sarežģīta, taču ļoti interesanta.

Lasīt tālāk...