Kuģniecība, navigācija
Kuģošanas māksla.
Vēsture. Pirmās buras izgatavotas, radot pretestību vējam ar zariem, lapām, zāļu pinumiem vai ādām.
Senajā Ēģiptē buras lietotas jau apmēram 6000.g.pmē.
Arābi apmēram II g.tk.pmē. izgudroja tagad t.s. latīņu buras. Tas bija kardināls uzlabojums, jo deva iespēju buru kuģiem pārvietoties arī pret vēju.
Apmēram līdz XII gs. beigām buras lietoja galvenokārt tikai kā papilddzinēju airu kuģiem.
Vējam kļūstot par jūrniecības galveno enerģijas avotu, svarīgākais jauninājums XIII-XV gs. bija buru kopējā laukuma palielināšana, paceļot tās vairākos mastos un vairākos stāvos.
Visaugstāko attīstību buru tehnika sasniedza XIX gs, parādoties kliperiem. Tad arī, ar reģionālām atšķirībām, nostabilizējās buru nosaukumi. Tie tika ņemti galvenokārt no holandiešu, angļu un vācu valodām, kas atvasināti galvenokārt no takelāžas elementa, pie kura bura piestiprināta, vai arī no buras atrašanās vietas.
XIX-XX gs. plaši sāka ieviest kuģus ar mehāniskiem dzinējiem un buru nozīme krasi samazinājās.
Sakarā ar enerģētisko krīzi un cnetieniem mazināt apkārtējās vides piesārņošanos interese par buru kuģiem atdzimst. Izstrādāti buru kuģu projekti - buru kuģi ar mehanizētu un elektronizētu buru vadību.
1910.gada 23.septembrī tika pieņemtas 2 konvencijas Briselē, kurās unificēti noteikumi par kaitējuma atlīdzināšanu, par palīdzības sniegšanu un glābšanu uz jūras.
Saites.
Kuģi un kuģubūve.
Lielākās kuģu katastrofas.
