Mumifcētie dzīvnieki - starpnieki starp cilvēku un dievu pasauli?

Sengrieķu vēsturnieks Hērodots, kurš 450.g.pmē. apmeklējis Ēģipti, savā „Vēsturē” raksta : „(..) ēģiptieši visus [dzīvniekus] uzskata par svētiem, gan mājas, gan savvaļas(..), Viņi pielūdz dievu, kuram šis dzīvnieks ir svēts.”

Ne mazāk Hērodotu izbrīnīja ēģiptiešu uzvedība un rīcība pēc dzīvnieka nāves: „Ja kādā namā aiz vecuma vai slimības nobeidzas kaķis, visi šī nama iedzīvotāji nodzen uzacis, bet, ja tas notiek ar suni, tad noskuj visu ķermeni un galvu. Nobeigušos kaķus aizved uz īpašām svētnīcām, tur iebalzamē un tad aprok Bubastes pilsētā, bet suņus gulda svētajās kapenēs katrs savā dzimtajā pilsētā.”

Bet, kāpēc senie ēģiptieši tik milzīgas pūles ieguldīja dzīvnieku pēcnāves dzīves nodrošināšanai, iebalzamējot tos, līdzīgi cilvēkiem? Šis jautājums mulsināja eģiptologus jau no XIX gadsimta, kad Nīlas upes krastos viņi atklāja iespaidīgas dzīvnieku kapsētas ar miljoniem dzīvnieku mūmiju. 

Lasīt tālāk...

"Dzīvību dodošais" Atons jeb cilvēces vēsturē pirmā meistarklase viendievībā

Atons, kas seno ēģiptiešu valodā nozīmē "Saules ripa," bija Saules diska personifikācija, sākotnēji viena no Saules dieva Ra hipostāzēm. Senās Ēģiptes Jaunās valsts XVIII dinastijas laikā Atons kļuva par Ehnatona vārdu vēlāk pieņēmušā faraona Amenhotepa IV dibinātās, monoteiska rakstura reliģijas centrālo figūru. Atonisms, kā nereti dēvē Ehnatona jauno reliģiju, nepastāvēja ilgāk par tā radītāju - drīz pēc faraona reformatora nāves seno dievu priesteri atjaunoja iepriekš pastāvējušo daudzdievīgo ēģiptiešu reliģiju, bet pašu Amenhotepu IV / Ehnatonu izdzēsa no vēstures annālēm, it kā viņš nemaz nebūtu pastāvējis. Tomēr iespējams, ka jaunā ideja par visai pasaulei un cilvēkiem vienu, universālu dievību - dzīvības radītāju un devēju - nepazuda reizē ar nojauktajiem tempļiem - vairāki zinātnieki domā, ka atonisms ir iespaidojis judaisma monoteiskā dieva, Jahves, tēla veidošanos.

Lasīt tālāk...