Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Centrālamerika

Meksika iegādājusies trīs retus XVI gadsimta acteku rokrakstus

Meksikas Nacionālais vēstures un antropoloģijas institūts paziņojis par trīs līdz šim privātā īpašumā atradušos, plašākai sabiedrībai nezināmu XVI gadsimta acteku rokrakstu iegādāšanos.

Lasīt tālāk...

Kad tapis, iespējams senākais, līdz mūsdienām nonākušais acteku manuskripts Codex Burbonicus?

Viens no nozīmīgākajiem Centrālamerikas rakstītajiem vēstures avotiem, iespējams, senākais līdz mūsdienām nonākušais acteku bilžu raksta piemineklis, Burboņu kodekss, šobrīd tiek pētīts ar jaunākajām metodēm. Franču zinātnieki cenšas noteikt vai tas radīts īsi pēc jeb tomēr pirms spāņu iekarotāju ierašanās.

Lasīt tālāk...

Gvatemalas ziemeļos arheologi atrok postklasiskā perioda maiju apspriežu namu

Seno maiju pilsētā Ništunčičā, kas atrodas Gvatemalas ziemeļos, Petēnas provincē, uz pussalas Petenicas ezera dienvidrietumu galā, arheologi atrakuši apspriežu namu ar altāriem, kvēpināmajiem traukiem un skulpturāliem dzīvnieku atveidiem. Atklāto drupu un senlietu vecums ir apmēram 700 gadi. 

Lasīt tālāk...

Arheologi seno maiju pilsētas Čičenicas Balamkas alā uziet simtiem rituālas nozīmes priekšmetu

Arheologi jau sen pazistamajā Balamkas alā uzgājuši vairāk nekā 150 labi saglabājušos rituālo priekšmetu, 2019.gada 4.martā paziņoja Meksikas Valsts antropoloģijas un vēstures institūts (INAH). Šī ala atrodas Jukatānas pussalā dziļi zem maiju klasiskā perioda senpilsētas Čičenicas.

Lasīt tālāk...

Saules piramīda Meksikā var sabrukt kā smilšu pils

Slavenā Saules piramīda no Teotivakānas var sabrukt, līdzīgi smilšu pilij. Meksikas Valsts autonomās universitātes pētnieku komanda, izmantojot subatomāro elementārdaļiņu iekārtu - muonu detektoru, konstatējusi, ka viena piramīdas puse ir sausa, kamēr otra - mitra, un tas, ja vien steidzami netiks atrasts risinājums, var apdraudēt iespaidīgās būves pastāvēšanu.

Lasīt tālāk...

Gūti jauni pierādījumi hipotēzei, ka maiju civilizāciju iznīcināja sausums

Viens no lielākajiem seno maiju civilizācijas noslēpumiem ir tās bojāejas cēlonis klasiskā perioda beigās pirms 1200 gadiem. Šķiet, ka zinātniekiem no Kembridžas un Floridas universitātēm tagad izdevies, ja ne atrisināt, tad vismaz pietuvoties šā mīklas atminējumam. Jaunajā pētījumā, izmantojot jaunu ģeoķīmisku metodi, pētnieki ir izmērījuši nokrišņu daudzumu un relatīvā mitruma līmeni ekstrēma sausuma laikā, kas, noslēdzoties Centrālamerikas vēstures klasiskajam periodam, piemeklēja maiju zemi. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Science.

Lasīt tālāk...

Ušulas masu kaps atklāj, ka senie maiji karagūstekņus upurēja dieviem, sacērtot tos gabalos

2013.gadā starptautiska zinātnieku komanda Bonnas universitātes speciālistu vadībā pēc piecu gadu arheoloģiskajiem izrakumiem seno maiju pilsēta Ušulā atklāja masu kapu, kurā bija apbedīti 24 cilvēki. Upuriem bija nocirstas galvas un citas ķermeņa daļas. Arheologi uzskata, ka varmācīgā nāvē mirušie bija vai nu karā ar citām maiju pilsētām iegūti karagūstekņi, vai arī vietējie Ušulas augstmaņi.

Lasīt tālāk...

Ceļu būvētāji Belīzā sadrupina senu maiju piramīdu

Piramīdu, senu tempļu un citu arheoloģijas pieminekļu aizsardzības nozīme izglītotam cilvēkam mūsdienās šķiet pašsaprotama. Tomēr ik pa brīdim parādās ziņas par tumsonīgu barbarismu attiecībā ne tikai pret citu tautu, bet arī pret pašiem savu kultūras mantojumu. Lai atceramies tikai gadījumu Krāslavas rajonā, kad divi puiši 2003.gadā bija sadomājuši Svariņu Bobrovščinas pilskalnā ar buldozeru meklēt nostāstos minēto apslēpto franču naudu. Naudu, protams, neatrada, bet pilskalnu izpostīja. Līdzīgi, pie darba ķeroties ar smago tehniku, nule rīkojusies kāda ceļu būves kompānija Belīzā, Centrālamerikā. Vienīgā atšķirība no Latgales gadījuma, ceļinieki atrada ko meklēja - viņiem bija vajadzīgs akmens un senajā maiju piramīdā, kas bija viena no lielākajām Belīzā, tā patiešām netrūka.

Lasīt tālāk...

Sen izmirušas milzu haizivs zobu fosilijas iedvesmoja seno maiju jūras briesmoņu attēlojumu

Vidusamerikas (Meksikā, Gvatemalā un Belizā) klasiskā perioda (250.-900.g.) maiju pilsētās, arī tajās, kuras atradās dziļi iekšzemē un kur cilvēki nekad dzīvē nebija redzējuši okeānu, bija izplatīti haizivij līdzīga briesmoņa attēli.

Lasīt tālāk...

Meksikāņu arheologi paziņo par senākās Čičenicas piramīdas atklāšanu Kukulkāna piramīdas iekšienē

Maiju senpilsētas Čičenicas centrālā monumentālā celtne Kukulkāna piramīda, ir apcelta apkārt divām mazākām, un, protams, senākām piramīdām. Trešā, pati mazākā un, loģiski, arī pati vecākā, atklāta, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

Lasīt tālāk...