Krivičs - viduslaiku Sozopoles pirāts, pilsētas mērs un... vampīrs?

Daudzviet viduslaiku Eiropā, bet jo īpaši tās centrālajā un DA daļā, tostarp Bulgārijā, bija izplatīta ticība vampīriem - asinis sūcošām pārdabiskām būtnēm. Par šiem radījumiem, kas, atbilstoši ticējumiem, naktīs atstāja kapus, lai izsūktu cilvēku vai dzīvnieku asinis, plaši vēstī reģiona folklora un daudzi ļaudis, īpaši lauku apgabalos, joprojām tic vampīru esamībai (sk. "Pašvaldība: Serbijas pirmais vampīrs Sava Savanovičs klīst apkārt jaunas mājvietas meklējumos", aliens.lv, 28.11.2012.) 

Lasīt tālāk ...

Anglosakšu milži viduslaiku Anglijā

Daudzi stāsti par it kā atrastajiem, bet vēlāk nozaudētajiem milžu kauliem, tos tuvāk izpētot, izrādās izdomājumi, falsifikācijas, pārpratumi vai pārspīlējumi. Taču ir virkne atradumu, kuri uzskatāmi liecina, ka atsevišķi, ļoti gara auguma cilvēki dzīvojuši ne tikai pēdējos divos, trijos gadsimtos, par kuriem mūsu rīcībā ir visai plaša un parasti dokumentāli pārbaudāma informācija, bet arī krietni tālākā pagātnē. Iespējams, tieši šādi, gigantisma sindroma ietekmēti cilvēki, apvienojumā ar nepareizi interpretētiem lielo aizvēsturisko dzīvnieku fosīlo kaulu atradumiem, lielākoties arī ir pamatā visās pasaules daļās sastopamajām leģendām un mītiem par milžiem. Šajā rakstā aplūkosim divus, atsevišķās Anglijas vietās uzietus, liela auguma anglosakšiem piederošus skeletus, kuri šodien atrodas Lielbritānijas Tirskas un Kanādas Ontario muzeju krājumā.

Lasīt tālāk ...

Seno civilizāciju priekšstati par Saules aptumsumu: dēmons vai nezvērs mēģina apēst Sauli

Kopš seniem laikiem pilns Saules aptumsums izraisīja gan apbrīnu, gan bailes. Mūsdienas, pateicoties zinātnes progresam, cilvēki no Saules aptumšošanās vairs tik ļoti nebaidās, kaut gan, protams, ir izņēmumi. Nebaidās tāpēc, ka šodien, atšķirībā no tālās senatnes, kad zinātne vēl nemaz nebija radusies vai tikai sāka veidoties un cilvēks apkārtējo pasauli un tajā notiekošos procesus izskaidroja ar mītu palīdzību, zina šīs parādības cēloni.

Lasīt tālāk ...

Raganas! Pie visa vainīgas raganas!

      RAGANAS DEDZINĀŠANA
      (Fragments)
      Tiesas sekretārs lasa:

Lasīt tālāk ...

Desmit slepeni ieroči, kurus attīstīja hitleriskā Vācija

Laikā, kad kļuva aizvien saprotamāks, ka II Pasaules karu, visticamāk, Vācija zaudēs, Ādolfa Hitlera labākie zinātnieki un inženieri tika iesaistīti izmisīgā cīņā, lai radītu vēl neredzētus ieročus.

Protams, var tikai minēt, kas notiktu ja nacistiem būtu izdevies īstenot plānus par militāro tehnoloģiju attīstību, taču, izrādās, viena no fīrera vājībām bijusi arī spēcīgas aizsardzības sistēmas, kuras tika būvētas vai vismaz iecerētas okupētajās teritorijās. Ar tām varēs iepazīties dokumentālo raidījumu cikla “Nacistu megastruktūras” jaunajā, 4.sezonā, kas no 28.augusta skatāms „National Geographic.” Raidījumos ar datorsimulāciju, vēsturisko notikumu rekonstrukciju un retu arhīvu materiālu palīdzību atklāsies ļoti personiski stāsti par vīriem, kuri izgudroja, būvēja un pārvaldīja Hitlera šausminošos ieročus.

Bet pirms tam „National Geographic” ir apkopojis informāciju par desmit dīvainiem un slepeniem ieročiem, ar kuru palīdzību nacisti kara laikā cerēja noturēt pārspēku.

Lasīt tālāk ...

Pa Kaiju zemes burvju un briesmoņu pēdām

Par Čiloji – aiz Ugunszemes otru lielāko Patagonijas salu, šķiet, kaut ko būs dzirdējis tikai retais latviešu lasītājs. Tomēr, šī, Čīlei piederošā sala, kas līdz pat mūsdienām ir saglabājusi nošķirtību no kontinenta, var lepoties ar skaistu dabu, interesantu vēsturi, kā arī savdabīgu, araukāņu indiāņu un eiropiešu kultūru saplūsmē tapušu mitoloģiju. Čilojē, izrādās, 1880.gadā notikusi arī viena no Rietumu civilizācijas kultūrtelpā pēdējām tiesas prāvām, kurā uz apsūdzēto sola sēdēja burvji. Pret burvju organizācijas locekļiem, kas, pretendējot uz varu salā, sevi sauca par “Taisnīgo provinci” (La Provincia Recta) tika izvirzītas tādas apsūdzības kā slepkavības, bērnu sakropļošana un izspiešana. “Taisnīgās” raganas, pakļaujoties kādā slepenā alā dzīvojošiem vadoņiem, ģērbušās no miroņa ādas darinātās vestēs, esot lidojušas apkārt pa salu, sējot bailes vietējo indiāņu vidū.

Lasīt tālāk ...

Atcerēties un neaizmirst: sarkanā migla pār Latviju

1940.gada 17.jūnija agrā rītā, pirms 77 gadiem, Latvijas robežai, pretīgi, ļaunu vēstoši un necilvēciski žļerkstēdami, pāri vēlās krievpadomju okupantu tanki. Līdz pēcpusdienai tie jau bija ieņēmuši visas mūsu valsts stratēģiski nozīmīgākās vietas un objektus. Staļins ņēma to, ko Molotova-Ribentropa paktā 1939.gada 23.augustā bija nolīdzis ar savu ideoloģisko dvīņubrāli Hitleru. Latvijas valdība, līdzīgi kā Lietuvas un Igaunijas valdības, redzot pārspēku, izlēma nepretoties un pieņēma PSRS iepriekšējā dienā izvirzīto ultimātu ar prasību ielaist valstī papildu karaspēka vienības un izveidot jaunu valdību. Varētu domāt, ka PSRS okupēja Latviju bez neviena šāviena, taču tā nebija – divas dienas iepriekš, naktī no 14. uz 15.jūniju krievu čekas karaspēka vienības provokatīvi uzbruka Masļenku robežpostenim. Maskava vēlējās radīt incidentu, kurā latviešu robežsargi ar kauju šķērsotu PSRS robežu. To panākt neizdevās, taču uzbrukumā tika nogalināti četri Latvijas pilsoņi, trīs robežsargi un viena civilpersona, bet vairākus citus aizveda uz Krieviju. Masļenku robežsargi un viņu ģimeņu locekļi bija pirmie upuri garajā krievu okupantu turpmākajos gados nošauto, nomocīto, paverdzināto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju rindā.

Lasīt tālāk ...

Gramši – visbīstamākais komunists vēsturē

Varat aizmirst par Ļeņinu – labi audzināts Itālijas intelektuālis, kurš nomira pirms 79 gadiem, var izrādīties par visietekmīgāko marksistu kāds jelkad bijis.

Lasīt tālāk ...

Lenijas Rīfenštāles dramatisko principu apskats un analīze

Gatavojoties filmas „Cilvēks ar kino kameru” (Человек с киноаппаратом) pirmizrādei Dziga Vertovs tai pievienoja titrus: „Cilvēks ar kinokameru piedāvā eksperimentu kino komunikācijā ar vizuāliem fenomeniem, bez starptitriem (filma bez starptitriem)...”[1], viņš bija viens no dokumentālistiem, kurš aizsāka žanru bez skaidra vēstījuma, kurā galvenais ir attēls un simbols. Ideja, ko iemieso kustīgs attēls.

Lenijai Rīfenštālei bija līdzīgi mērķi, savās dokumentālajās filmās viņa atteicās no naratīva, tā vietā skatītājiem rādot idejas, kas izveidotas no metaforām un metonīmijām kino attēlā. Šī raksta mērķis ir apskatīt Lenijas Rīfenštāles sešu filmu, kurās viņa pati ir režisore un scenārija autore – "Zilā gaisma" (1932.g.), "Ticības uzvara" (1933.g.), "Gribas triumfs" (1934.g.), "Brīvības diena" (1935.g.), "Olimpija" (1938.g.) un "Ieleja" (1940./1954.g.), apskatot arī vēsturisko kontekstu. Raksta mērķis ir skaidrot Rīfenštāles mākslinieciskos uzstādījumus, mēģinot skaidrot tendences, līdz ar to raksts būs interesants gan lasītājiem jau ar savu skatījumu par kino vēsturi, gan šīs jomas nepārzinātajiem, jo visi lietotie termini pēc iespējas ir mēģināti izskaidrot, tāpat katrai nodaļai ir pievienots vispārīgs skaidrojums un vēsturiskā konteksta apskats. Padziļinātai interesei par dokumentālo kino un Leniju Rīfenštāli ir pievienots rakstā minētās literatūras un apskatīto filmu saraksts.

Lasīt tālāk ...

Nocirst galvu un sadedzināt – kā viduslaiku Anglijā cīnījās ar dzīvajiem miroņiem

Viduslaiku Eiropas, jo īpaši Britu salās tapušie vēstures avoti nereti vēstī par gadījumiem, kad grēcinieki, kristīgo sakramentu nesaņēmušas personas un dažāda veida “sliktā nāvē” mirušie neilgi pēc nāves, ļaunā apsēsti, atgriezušies pie dzīvajiem, lai tiem kaitētu – uzbruktu, nodarot miesas bojājumus, vai izplatītu sērgas. Visdrošākais, daudzkārt pārbaudītais līdzeklis, kā tikt vaļā no dzīvā miroņa, bija tā galvas un locekļu nociršana un sadedzināšana. Ar pētījuma rezultātiem, kas pirmo reizi sniedz pārliecinošas materiālas liecības par šāda veida fizisku cīņu pret ļaunajiem jeb dzīvajiem miroņiem viduslaiku Lielbritānijā, klajā nākuši pieminekļu aizsardzības aģentūras “Vēsturiskā Anglija” (Historical England) un Sauthemptonas universitātes arheologi. Raksts par pētījumu 2017.gada 2.aprīlī publicēts izdevumā “Journal of Archaeological Science.”

Publikācijā aplūkotajā pētījumā zinātnieki analizēja Jorkšīras grāfistes Pērsiju Varemas (Wharram Percy) viduslaiku ciema vietā, seklās bedrēs ārpus kapsētas uzietās cilvēka kaulu atliekas. Uz sajauktajiem 137 atsevišķajiem kauliem, kuri veidoja nepilnas 10 indivīdu atliekas, bija redzamas neilgi pēc mirušo nāves radušās lūzuma, griezuma un deguma pēdas. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, ar kādu nolūku laikabiedri šādi rīkojušies ar mirušo ķermeņiem. Darba gaitā kauli tika datēti ar C14 metodi, tiem noteica stroncija izotopu sastāvu, kā arī izpētīja ar osteoloģiskām metodēm. Pētījuma sākumā tika izvirzītas divas darba hipotēzes kaulu bojājumu skaidrojumam – bada laika kanibālisms vai apotropiskas, ļaunumu atvairošas darbības tā saukto dzīvo miroņu neitralizēšanai.

Lasīt tālāk ...