Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Noklusētā un aizmirstā vēsture

PSRS vadība zināja par Vācijas gatavošanos uzbrukumam jau 1941.gada maijā

Ukrainas Drošības dienests (UDD) atslepenojis virkni plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmu NKVD dokumentu, kas cita starpā liecina, ka PSRS vadība jau 1941.gada maijā bija saņēmusi ziņas par Vācijas gatavošanos iespējamajam uzbrukumam.

Lasīt tālāk...

Permas apgabala aktīvisti sāk vākt parakstus, lai nepieļautu Krievijā vienīgā GULAG'a muzeja likvidāciju

Krievijas autoritārajam prezidentam arvien plašāk izvēršot Staļina un staļinisma reabilitāciju, kuras redzamākais pēdējā laika izpaudums bija Putina izteiktā pārliecība, ka Volgogradu (Caricinu), ja vien iedzīvotāji par to nobalsotu, varētu atkal nosaukt par Staļingradu, acīmredzot, nolemts likvidēt visas neatkarīgās, PSRS represijas atgādinošās, ideoloģiski nesagrozītu vēsturisko atmiņu uzturošās institūcijas. Tai skaitā Krievijā vienīgo, staļiniskās represijas atspoguļojošo muzeju "Perma-36" ("Пермь-36").

Lasīt tālāk...

Sarkanās armijas gatavošanās iebrukumam Baltijas valstīs 1940.gada jūnijā

Padomju Savienības īstenotā Baltijas valstu okupācija 1940.gadā mūsdienās pārsvarā tiek aplūkota kā politisko notikumu virkne, tikai nedaudzi pētnieki aplūko arī notikumu militāro pusi. Gan 1939.gada rudens, gan 1940.gada jūnija notikumi Padomju Savienības politiskajā un militārajā vadībā bija plānoti arī kā bruņota spēka akcija un Sarkanās armijas bruņota invāzija Baltijas valstīs, ja šo valstu «mierīgas» okupācijas plāni nerealizētos, kā tas bija noticis ar Somiju.

Lasīt tālāk...

Dundagas apkārtnē pie 'Ventnieku' mājām uziets jauns bedrīšakmenis

2014.gada 21.aprīlī Dundagas pagasta Nevejā, apsekojot „Ventnieku” mājas teritoriju, prof. Juris Urtāns uzgāja jaunu, iepriekš nezināmu bedrīšakmeni, tā kopējo Latvijā zināmo šo pieminekļu skaitu palielinot līdz 73.

Lasīt tālāk...

Nodokļu parādnieka bankas seifā Spānijā atrod pazudušu van Goga gleznu

Spānijas nodokļu inspektori, pārbaudot vārdā nenosauktu nodokļu parādnieku bankas seifus, atraduši gleznu, kas, iespējams, ir pirms 40 gadiem pazudušais van Goga darbs "Ciprese, debesis un lauks."

Lasīt tālāk...

Izcilajam latviešu karavīram - ģenerālim Pēterim Radziņam 134

Ģenerālis Pēteris Radziņš ir dzimis Lugažu pagasta Jaunvīndedzēs lauksaimnieka ģimenē. Pirmās skolas gaitas uzsāka Lugažu draudzes skolā. Pēc tam mācījās Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā. 1898.gadā kā brīvprātīgais Radziņš iestājās Krievijas impērijas armijas dienestā. Savas dienesta gaitas viņš uzsāka 112. Urālu kājnieku pulkā, kas tobrīd bija dislocēts Kauņā

Lasīt tālāk...

Krievijas propagandas kara vilnis sasniedzis arī vikipēdiju

Līdztekus militārai Krimas okupācijai un aneksijai, kā arī diversantu iesūtīšanai valsts dienvidaustrumu apgabalos separātisku akciju organizēšanai, Krievija pret Ukrainu ir izvērsusi arī milzīgu propagandas kampaņu, kas tiek īstenota gan TV, gan tīmekļa vidē darbojošos plašsaziņas līdzekļos. Cīņas laukā nonākusi arī vikipēdija, kuras krievu portālā raksts "Kijevas Krievzeme" nesen tika pārdēvēts par "Senkrievu valsti." Tāpat resursā parādās dažādi apšaubāmi apgalvojumi, kā piemēram: rusi - tā ir tauta, kas bija Krievu kaganāta valdošais slānis, bet jēdziens "Kijevas Krievzeme" radies tikai XIX gs. beigās.

Lasīt tālāk...

Ģenerāli Gopperu pieminot

Šodien aprit 73 gadi, kopš krievpadomju okupanti 1941.gada 25.martā nogalināja vienu no mūsu izcilākajiem un tautā cienītākajiem karavīriem, latviešu strēlnieku virsnieku, skautu prezidentu, ģenerāli Kārli Gopperu. Kā katru gadu, viņu pieminēja Latvijas Skautu organizācija, tās pārstāvjiem dodoties gājienā no Rīgas centrālcietuma līdz K.Goppera pirmajai apbedījuma vietai kopējā kapā, Ulbrokas mežā, netālu no Stopiņiem. 

Lasīt tālāk...

S.E.D. Brauns: Liberālisma anatomija

Šī dienvidafrikāņu publicista S.D.A.Brauna apcere par moderno liberālismu un tā izpausmes formām, ir rakstīta Aukstā kara gados, XX gs. II pusē, bet vēl joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti. Pat vēl vairāk, autora pareģojumi par to, uz kurieni virza pasauli tie destruktīvie spēki, kas tiek apzīmēti kā „liberāļi,” iegūst drausmīgu realitātes jēgu un pasaule ar katru jaunu dienu virzās tuvāk tam bezdibenim, ko sauc par jauno pasaules kārtību, bez rasēm, tautām un valstu robežām. Jāatzīst, ka vietumis tēmas izklāstā autors lieto sabiezinātas krāsas un ne visiem viņa secinājumiem var piekrist, taču šos nelielos trūkumus atsver koncentrētais un precīzais neoliberālisma raksturojums.

Redakcija.

Lasīt tālāk...

Popularizēs vēsturi ar jaunu lekciju ciklu

Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte (LU VFF), sākot no 11.decembri, trešdienu vakaros piedāvās populārzinātnisko lekciju ciklu „Vēstures mozaīka.”

Lasīt tālāk...