Tauta
Tauta ir cilvēku grupa ar kopīgu ģenētisko izcelsmi, kopīgu vēsturisko pieredzi, senām saknēm tajā zemē, no kuras konkrētā tauta cēlusies, savdabīgu, no citām tautām atšķirīgu kultūru, valodu, un no visa minētā izrietošu pašidentifikāciju jeb piederības sajūtu.
Vēsture. Tautas radušās saplūstot kopā ciltīm vienā etnosā pirmatnējās kopienas iekārtas izskaņā.
Par tautām teikts Jaunajā derībā: "No viena cilvēka viņš radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot."
"Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot."
/Apustuļu darbi, 17:26/
“Tauta ir daudzu pagājušu, tagad dzīvojošu un nākošu paaudžu kopība, kuras vieno liela, nesaraujama savienība uz dzīvību un nāvi.” /Ādams Millers/
Jebkurai etniskajai grupai, jebkurai tautai piemīt vairāk vai mazāk izteikta savdabība, atšķirība no citām, kas izpaužas tās materiālajā un garīgajā kultūrā, tās mentalitātē – domāšanas, rīcības, lietu un parādību uztveres un izpratnes veidā. Tajā pašā laikā starp tautām pastāv arī daudzi un dažādi vienojoši elementi, kultūras izpausmes pamatiezīmes, pie tam šādi vienojoši elementi sastopami jo biežāk, jo ģenētiski tuvākas ir šīs etniskās grupas vai tautas.
Ideoloģiju, kas kā galveno vērtību stāda tautas kopējo interešu aizstāvēšanu, sauc par nacionālismu.
Tautu, kas uzcēlusi savu valsti, dēvē par nāciju.
Pētniecīas nozari, kas pētī iedzīvotāju atražošanas etniskos aspektus un etniskos faktorus, tautu demogrāfisko attīstību, sauc par etnisko demogrāfiju.
Saites.
Ciltis.
Etnogrāfiskās grupas.
Nacionālisms un nacionālisti.
Etnogrāfija, etnoloģija un etnogrāfi, etnologi.
