Aliens

Vainīgs, jo vācietis. Kaufmana plāns

Kāpēc Vācija tās kancleres Merkeles vadībā 2015.gadā atvēra savas robežas nekontrolētai migrantu lavīnai, kura atnesa joprojām tikai pieaugošu postu un problēmas gan pašiem vāciešiem, gan lielai daļai pārējās Eiropas? Kāpēc Vācija nevēlas deportēt tos simtus tūkstošus nelegālo migrantu, par kuriem pati pieņēmusi lēmumu, ka tiem nav nekāda pamata atrasties Eiropā? Atbilde ir vienkārša – vāciešus uz to piespieda britu publicista Duglasa Marija grāmatā “Eiropas dīvaina nāve: imigrācija, identitāte, islāms” aprakstītā vainas tirānija, kas, lai arī izplatīta visās Rietumeiropas valstīs, visvairāk plosa tieši Vāciju. Vāciešiem nebija pilnīgi nekādas izvēles iespējas, raksta Marijs, bija “jāuzņem visi, kas vien vēlas ierasties. To nedarīt nozīmēs būt nacistiem.” (Sk., piemēram, šajā video sniegto liecību.) Joprojām, vairāk nekā 70 gadus pēc II Pasaules kara beigām un nacistiskās Vācijas sagrāves vācieši dzīvo it kā viņu vidū vēl staigātu varu pārņemt alkstoši, revanšistiski nacisti. Vēl vairāk – par nacisma aizmetņiem tiek uzskatīts teju katrs vācu nacionālās identitātes apliecinājumus, kā arī vēlme aizsargāt vācu (vai jelkādu citu eiropiešu) tautu ar tās interesēm atbilstošu migrācijas politiku. 1940.gadu 2.pusē un 1950.gados uzvarētāju okupētajā Vācijā īstenotā denacifikācijas politika, saprotams, bija nepieciešams un atbilstošs solis. Tomēr, kā rāda mūsdienu norises, ārstēšana jau sen kļuvusi par indēšanu un tiek turpināta bez kādas vajadzības un pamatojuma. Palūkosimies šoreiz, kā tas sākās.

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei. Neskaiti dienas. Neskaiti verstis. Skaiti tikai tevis nogalinātos vāciešus. Nogalini vācieti – tā ir tavas mātes lūgšana. Nogalini vācieti – tas ir tavas krievu zemes sauciens. Nešaubies! Neatlaidies! Nogalini!”

Vairumam no tiem, kas ielūkojušies II Pasaules kara vēsturē, ir labi zināms šis asinskārā padomju publicista Iļjas Ērenburga prātam neaptverama naida pārpilnais teksts, kas bija paredzēts kā mantra katram Staļina kareivim. Mazāk pazīstamas ir naida ģenerēšanas norises tā laika Rietumu pasaulē.

Karam ir sava loģika. Piemēram, neskatoties uz to, ka prezidents Rūzvelts bija gatavs iesaistīt ASV karā pret Vāciju jau 1939.gadā, lielākā daļa iedzīvotāju šajā laikā tam vēl nebija gatavi. Pret to iestājās arī spēcīgas ekonomiskās un politiskās aprindas, piemēram, Kenedija klans, par ko zināmas aprindas viņam nav piedevušas līdz šodienai.

Lai sagatavotu ASV iedzīvotājus karam ar Vāciju, 1940.gadā ASV presē sākās spēcīga pretvācu kampaņa. Tas bija sabiedriskā viedokļa radikāls pagrieziens, ņemot vērā, ka 1939.gadā Hitlers tika pasludināts par “Times” gada cilvēku. 1940.gadā presē dominēja divas tēmas – Hitlera politikas kritika attiecībā pret ebrejiem un vācu karaspēka intervences draudi “brālīgai angļu tautai.” “Tā kā amerikāņu vidū antisemītisms bija diezgan izplatīts,” raksta Klauss Rainers Rēls (Klaus Rainer Röhl), kara partijai vissvarīgākais arguments bija nevis ebreju vajāšana, bet gan draudi Anglijai no "huņņiem” kuri, sākot ar 1940.gadu, devās uzvaras gājienā pa Eiropu.

Amerika vēl bija neitrāla, kad 1941.gada martā komersants un vēsturnieks-amatieris Teodors Kaufmans izdeva grāmatu “Germany Must Perish!" ("Vācijai jāmirst!"). Pirmajās sešās nodaļās sniegts īss ieskats vācu vēsturē, sākot ar Lielās tautu staigāšanas laikmetu, un secināts, ka visā savā vēsturē vācieši ir bijuši kā pastāvīgi nāves draudi visai pasaulei. Un tāpēc šajā karā vainīgs nav tikai Hitlers. Hitlers, Bismarks, ķeizars – “visi šie vīri (...) tikai atspoguļo daudzos gadsimtos izpaudušos vāciešu iedzimto iekarošanas un masu slepkavošanas tieksmi, un (...) ir svarīgi, lai mēs saprastu to neapstrīdamo faktu, ka nacisti nav cilvēki, kas stāv ārpus vācu tautas. Viņi ir vācu tauta." Tātad – visi vācieši ir slepkavas! Iedzimtie rasisti!

Kaufmans popularizē savas idejas New York Times, New York Post un citos preses izdevumos. 1941.gada 26.septembrī viņš raksta: 

"(...) jāraugās, lai pasaules valstis apvienotos vienā plašā federācijā. (...) Lēnām, bet noteikti pasaule attīstīsies par paradīzi. Mums būs nepārtraukts miers. Bet kā var panākt mieru, ja pastāv Vācija? Vienīgais veids, kā panākt mūžīgu mieru, ir panākt, lai kara izraisītāju sodīšana būtu briesmīgāka par pašu karu. (...) Sterilizēsim visus vāciešus, un kari par dominēšanu pasaulē beigsies!"

Tātad tas, ko vēlas Kaufmans, ir globālisms, kas plaukst un zeļ arī mūsdienās. Un, lai arī globālistu himnas "Imagine" tekstā nav aicinājuma kādu sterilizēt, jāšaubās, ka tā fanātiķu zemapziņas dzīlēs globālisma pretinieku sodīšanas tieksme būtu vienkārši laika gaitā izdzisusi.

Kaufmana idejas ir ļoti līdzīgas viņa mūsdienu domubiedru idejām. Piemērs – Hārvarda universitātes profesors Daniels Goldhāgens. Daži vēl labi atceras to perverso sajūsmu, ar kādu 90.gados televīzijā un presē tika uzņemta viņa grāmata “Brīvprātīgie Hitlera bendes” (Hitlers willige Vollstrecker). Grāmatas galvenā ideja bija tāda pati kā Kaufmanam: vāciešiem jau ilgi pirms Hitlera ir bijis slepkavu pasaules uzskats.

Atšķirībā no Goldhāgena, Kaufmans piedāvāja arī konkrētus pasākumus pret šo “slepkavu tautu.” Viņš apgalvoja, ka pēc kara visiem vāciešiem jātiek sterilizētiem (!), bet Vācijas teritoriju jāsadala starp Holandi, Beļģiju, Franciju, Čehoslovākiju un Poliju.

Šim nolūkam viņš piedāvāja mobilizēt 20 tūkstošus ārstu, lai katrs no viņiem katru dienu sterilizētu 25 vācu vīriešus un sievietes. Tātad īsā laikā visi vācieši, vīrieši un sievietes būs sterilizēti. “Un pēc 60 gadiem vācieši kā nācija izzudīs,” viņš sludināja.

Gebelss pavēlēja visām Vācijas radiostacijām pārraidīt Kaufmana grāmatas saturu un presē publicēt rakstus, kā arī iztulkot grāmatu angļu un vācu valodās. Sākoties karam pret PSRS, viņš pavēlēja norādīt, ka Vācija karo pret ebreju galveno priekšnieku – Padomju Savienību.

Grūti iedomāties, ka Vācijā būtu kāds vācietis, kurš priecātos par 80 miljonu vāciešu iznīcināšanas programmu un kurš vēlētos kļūt sterilizēts (visi pusaudži un jaunieši bija pārliecināti, ka Vācijas sakāves gadījumā viņus visus kastrēs). Šādā stāvoklī ļaudis viegli varēja secināt: “Vai nu mēs viņus, vai viņi mūs.” Citas izejas nav.

Kaufmana plāns šodien var šķist absurds. Bet par sterilizāciju jau 30.gados ir diskutēts visās civilizētās valstīs. Kopš tā laika, kad ārsti bija iemācījušies veikt šo operāciju bez negatīvām sekām cilvēka veselībai, presē tika apspriesta vājprātīgo un iedzimto slimību nesēju sterilizācijas ideja. Līdz pat šai dienai sterilizācijas operācija nav uzskatāma par kaut ko īpaši necilvēcīgu, bet tajā laikā tas nepavisam nebija kāds neparasts absurds.

Gebelsa propagandas aparāts antisemītiskajā propagandā nevarētu izdomāt neko labāku, kā Kaufmana grāmatu. Ļoti ātri tika sacerēta leģenda par to, ka Kaufmans ir Rūzvelta tuvākais darbinieks un padomnieks. Un ne gluži viss tur bija meli.

Vai Rūzveltu bija ietekmējusi Kaufmana grāmata? Daži netiešie dati to apstiprina. Piemēram, kādā sarunā ar savu finanšu ministru Henriju Morgentauvu, kurš bija ietekmīgākais tā laika pārstāvis ASV politiskajā aprindās, viņš teica: “Mums ir vai nu jākastrē visi vācu iedzīvotāji, vai jāapietas ar viņiem tā, lai viņi vairs nevarētu radīt cilvēkus, kas spēj turpināt tās pašas lietas.” (no Henrija Morgentaua dienasgrāmatām, pēc Klaus Rainer Röhl, Verbotene Trauer. Ende der deutschen Tabus. München, 2002).

Mūsdienu Rietumu pētnieki cenšas pierādīt, ka Kaufmana idejas nav spēlējušas nekādu lomu. Bet tas tā nav. 1942.gadā Kaufmans izdeva otro grāmatu, kurā kā pirmais izvirzīja vācu tautas pāraudzināšanas ideju. Šis otrais Kaufmana plāns sastāv no desmit punktiem, un pārsteidzošs ir tas, ka tur ir piedāvāts pēc kara darīt ar Vāciju tieši to pašu, ko sabiedrotie pēc uzvaras arī izdarīja, proti: valsts austrumu rajonu atsavināšana, galvaspilsētas pārcelšana no Berlīnes uz rietumiem, vācu tautas, īpaši vācu jauniešu pāraudzināšana, pilnīga preses un radio kontrole no okupācijas režīmu puses utt.

Tādā nozīmē Teodoru Kaufmanu par vājprātīgu nosaukt nevar, protams, ja, neuzskata par garīgi patoloģisku novirzi viņa uzskatus, ka visi vācieši ir dzimuši slepkavas un antisemīti, ka visi 18 miljoni vācu karavīri bija noziedznieki, bet visi vācieši kolektīvi ir “brīvprātīgie Hitlera bendes.” Bet šāda “novirze” nebija tikai Kaufmanam, arī šodien no tās nav izārstējušies daudzi, tostarp arī Vācijas politiķi.

Nikomēds 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.