Dzīvnieki, dzīvnieku valsts
Animalia.
Viens no trim dzīvo organismu pamatnodalījumiem (līdz ar sēnēm un augiem) - valstīm eikariotu virsvalstī, dzīvās dabas daļa; arī augstākais dzīvnieku sistemātikas taksons - dzīvnieku cilts jeb dzīvnieku valsts (Regnum animalia), kas aptver visus dzīvniekus.
3 apakšvalstis - vienšūņi, mezozoji un daudzšūņi.
Dzīvnieks. Vienšūnas vai daudzšūnu organisms, kam raksturīga heterotrofiska barošanās un plāni šūnapvalki bez celulozes. Dzīvnieki, atšķirībā no augiem, barojas neatkarīgi no gaismas, jo pārtiek no augu vai citu dzīvnieku veidotiem lielmolekulāriem organiskajiem savienojumiem. Vielmaiņa notiek ķermeņa dobumos, tāpēc dzīvneiku ķermeņi ir daudz vairāk diferencēti audos un orgānos. Šūnās vienmēr ir centrosoma. Sevišķi raksturīga dzīvnieku pazīme (izņemot dažas vienkāršāk organizētas dzīvnieku grupas) ir nervu audi, kas rada iespēju saņemt no vides informāciju (ar maņu orgāniem) un to pārstrādāt, mainīt izturēšanos atkarībā no situācijas. Dzīvnieki parasti pārvietojas, taču daudzi dzīvnieki dzīvo nekustīgi - piestiprinājušies pie substrāta, galvenokārt jūrās. Vairošanās orgāni parasti atrodas ķermeņa dobumos.
Dzīvnieki izplatīti visā pasaulē. Tie sastopami gan aukstajos polārajos un kalnu apgabalos, gan tuksnešos un karstajos avotos, gan augsnē un starp augiem, gan saldūdeņos un jūrās, gan kā parazīti augos vai citos dzīvniekos. Visas kāda biotopa dzīvnieku sugas veido dzīvnieku kopu jeb zoocenozi, visas kādas teritorijas dzīvnieku sugas - tās faunu. Dzīvnieki ir neatņemama biosfēras daļa, jo tie piedalās vielas un enerģijas riņķojumā, augsnes veidošanā un augu atlieku pārveidošanā augiem izmantojamā veidā, nodrošina daudzu augu sugu apputeksnēšanos.
Dzīvnieki ir neaizstājami uzturā, tāpēc cilvēki izmanto savvaļas dzīvniekus (galvenokārt mugurkaulniekus) un ir izveidojis mājdzīvniekus. pastiprināta dzīvnieku resursu izmantošana un apkārtējās vides pārveidošana apdraud daudzu dzīvnieku sugu pastāvēšanu: nepilnos pēdējos 4 gados (runa iet par XX gs. 80.gadu beigām) izzudušas ap 150 mugurkaulnieku sugas, izzūdošu dzīvnieku sugu un pasugu ir vairāki simti. Tāpēc tiek veikti dzīvnieku aizsardzības pasākumi.
Kopējais dzīvnieku sugu skaits vēl nav noskaidrots. Līdz XX gs. 70.gadiem aprakstītas ap 1 300 000 dzīvnieku sugas, bet to skaitu drīzāk vērtē uz 2-3 miljoniem - visvairāk ir kukaiņu sugu. Dzīvniekus pēta zooloģija un tās daudzās nozares.
Evolucionārā vēsture. Pašas senākās dzīvnieku pēdas uz Zemes ir apmēram miljardu gadu vecas. bet senākie pārakmeņojumi - 600 miljonu gadu seni. Pirmie dzīvnieki, kas parādījās uz Zemes bija mikroskopiski un mīksti un kā tādi diezin vai spēja pārakmeņoties. Tādēļ liecības par tiem ir netiešas, piemēram, alu un eju atliekas. Tomēr tieši viņi bija tie, no kā attīstījās tā saucamā Ediakāras fauna.
Pirmie sauszemes dzīvnieki – abinieki parādījās apmēram pirms 360-380 milj. gadu, vēlāk no viņiem cēlušies rāpuļi. Izveidojās vairākas līnijas, svarīgākas no tām izrādījās diapsīdi un sinapsīdi. Diapsīdi savā attīstībā deva arhozaurus (tai skaitā – dinozaurus un putnus) un lepidozaurus (ķirzakas, čūskas, krokodilus). Sinapsīdi bija daudzveidīgāki permā un triasā, bet ar laiku izmira, saglabājies tikai viens zars – teriodonti.
Dzīvnieku dimorfisms. Raksturīgs cilvēkiem un vairākiem dzīvniekiem, tai skaitā pērtiķiem, piemēram, paviāniem un gorillām – to tēviņi ir garāki, masīvāki, nekā mātītes. Jāatzīmē, kā mēdz būt arī otrādi – mātītes ir lielākas par tēviņiem. Šāda parādība novērota dažādu dzīvnieku grupu pārstāvjiem, piemēram, kukaiņiem un zirnekļiem, kā arī dažās cilvēku grupās.
Pēc anatomijas, individuālās un vēsturiskās attītības īpatnībām dzīvniekus klasificē apmēram 25 tipos jeb pamatgrupās. Parasti nodala vienšūņus (Protozoa) un daudzšūņus (Metazoa).
Apakšvalsts - Vienšūņi. Protozoa. Vienšūņus iedala 2 virsnodalījumos (Cytomorpha, Cytoidea) un 5 tipos.
Tips - Sarkodīnvicaiņi.
Tips - Sporaiņi.
Tips - Sīksporaiņi.
Tips - Skropstaiņi.
Apakšvalsts - Mezozoji. Mesosoa. 1 tips Mesosaaria. Pāreja no vienšūņiem uz daudzšūņiem. 23 sugas.
Tips - Plakozoji.
Apakšvalsts - Daudzšūņi. Metazoa. Daudzšūņus iedala 3 virsnodalījumos: mezozojos (varbūt atsevišķi?), parazojos (Parazoa; 1 tips - Spongia - sūkļi), eimetazojos (Eumetazoa). Eimetazojus jeb tipiskos daudzšūņus iedala 2 nodalījumos: radikāldzīvniekos (Radiata; 1 virstips Coelenterata - zarndobumaiņi, kurā ir 2 tipi - Cnidaria - dzēlējzarndobumaiņi, 9000 sugas un Acnidaria - nedzēlējzarndobumaiņi, 84 sugas) un bilaterāldzīvniekos (Bilateria). Bilaterāldzīvniekus pēc embrioloģiskās attīstības īpatnībām iedala 2 apakšnodalījumos: pirmmutniekos (Protostomia) un otrmutniekos (Deuterostomia). Pie pirmmutniekiem pieder 10 tipu: plakantārpi (Plathelminthes, 7500 sugas), nemertīnas (Nemertini, 300 sugas), veltņtārpi (Nemathelminthes, 12 000 sugas), kaustārpi (Kamptozoa, 32 sugas), dzelkņtārpi (Acanthelminthes, 300 sugas), posmtārpi (Annelida, 7100 sugas), posmkāji (Arthropoda, 1 070 000 sugas), stumbeņkāji (Onychophora, 65 sugas), vainagtaustekleņi (Tentaculata, 2900 sugas), gliemji (Mollusca, 107 000 sugas). Dažus no tiem reizēm apvieno virstipos, piemēram, plakantāpus, nemertīnas, veltņtārpus, kaustārpus un dzelkņtāpus - bezposmeņu (Amera) jeb zemāko tārpu (Scolecida) virstipā, bet posmtārpus, posmkājus un stumbeņkājus - daudzposmeņu virstipā (Polymera jeb Articulata). Pie otrmutniekiem pieder 6 tipi: adatādaiņi (Echinodermata, 6000 sugas), pogonofori (Pogonophorae, 100 sugas), saržokļaiņi (Chaetognatha, 30 sugas), pushordaiņi (Hemichordata, 76 sugas), tunikāti (Tunicata, 16 000 sugas), mugurkaulnieki (Vertebrata, 40 000 sugas). 3 no šiem tipiem (pushordaiņus, tunikātus, mugurkaulniekus) beži apvieno hordaiņu (Chordata) virstipā.
Tips - Sūkļi.
Nodalījums - Staraiņi.
Tips - Zarndobumaiņi. Coelenterata.
Tips - Ktenofori.
Nodalījums - Bilaterāļi. Bilateria.
Nodalījums - Acelomāti. Dzīvnieki bez ķermeņa dobuma.
Tips - Plakantārpi.
Tips - Nemertīntārpi. Nemertini.
Nodalījums - Pseidocelomāti. Dzīvnieki ar primāro ķermeņa dobumu.
Tips - Virpotāji.
Tips - Nematodes.
Tips - Matoņi.
Tips - Kāšgalvji.
Nodalījums - Celomāti. Dzīvnieki ar sekundāro ķermeņa dobumu.
Tips - Posmtārpi. Annelida.
Tips - Posmkāji.
Apakštips - Trilobītveidīgie.
Apakštips - Vēžveidīgie.
Apakštips - Helicerātveidīgie.
Apakštips - Traheātveidīgie.
Tips - Gauskāji.
Tips - Gliemji.
Tips - Sūneņi.
Tips - Adatādaiņi.
- Afiūru klase.
- Jūraszvaigžņu klase.
- Jūrasliliju klase.
- Jūrasežu klase.
- Jūrasgurķu klase.
Tips - Pogonoforas.
Tips - Saržokļaiņi.
Tips - Pushordaiņi.
Tips - Hordaiņi.
Apakštips - Bezgalvaskausaiņi.
Apakštips - Tunikāti.
Apakštips - Mugurkaulnieki (jeb galvaskausaiņi).
Zivis.
Skrimšļzivis.
Kaulzivis.
Holotūrija. Sarunvalodā dēvēts par "Jūras gurķi."
Galvkāji.
Astoņkāji. Tunisijā astoņkāju ķeršanai izmanto māla podus.
