Neitroni
Nosaukums cēlies notā, ka daļiņai nav lādiņa.
Atoma kodolā esošas masas daļiņas bez lādiņa, kas kopā ar protoniem veido atoma kodolu.
Vienīgais elements, kura atoma kodolā nav neitronu ir ūdeņradis.
Neitronam nav lādiņa, no kā arī cēlies tā nosaukums, bet masa ir tikai par 0,14% lielāka par protona masu.
Izpētes vēsture. Pirmo reizi ticis aprakstīts 1932.gadā žurnālā „Nature.” Publikācijas autors bija neitrona atklājējs, angļu fiziķis Dž.Čedviks. Par šo atklājumu 1935.gadā Dž.Čedviks saņēma Nobeļa prēmiju.
1934.gadā itāļu fiziķis E.Fermī atklāja neitronu izraisīto mākslīgo radioaktivitāti un neitronu palēnināšanu, par ko 1938.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.
1939.gadā E.Fermī atklāja, ka urāna kodolu dalīšanās procesā, ko izraisa lēnie neitroni, atbrīvojas 2-3 neitroni.
1940.gadā amerikāņu fiziķi L.Alvaress un F.Blohs izmērīja neitrona magnētisko momentu.
Saites.
Kodolfizika un kodolfiziķi.
