Noklusētā un aizmirstā vēsture
Laimes nesējs: Iļjas Galperina alias Ulža Kurzemnieka neticamais stāsts
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 13 Janvāris 2017 00:00
- Autors Aliens.lv
- 2724 skatījumi
Es atceros dzirdējis šādu brīdinājumu:
Vecas lietas necel gaismā,
Var tev rasties dusa baisa,
bet es tomēr riskēšu. Es pazīstu vienu otru no minētajiem cilvēkiem, kuri spēlējuši tiešu vai netiešu lomu šajā neparastajā stāstā. Un ja nu es šad un tad novirzos no temata, tad neņemiet man to ļaunā. Mans aizbildinājums ir vecums! Un vecums nav ne brālis, nedz arī cits kāds rads. Gatavi klausīties? Nu tad, avanti! Kā mēs, itāļu valodas pratēji, sakām.
Kurš nezina vēsturi?
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 09 Janvāris 2017 00:00
- Autors Aliens.lv
- 2090 skatījumi
Vairāki kreisi liberālie, par nacionālo valsti regulāri ieņirdzošie jaunās paaudzes vēsturnieki, viens otru draudzīgi uzmundrinādami, savos soctīklu kontos snobiski zobojas par prezidenta R.Vējoņa teikto, ka latviešu strēlnieku izcīnītajās 1916./1917.g. Ziemassvētku kaujās zināmā mērā dzima neatkarīgā Latvijas valsts. Prezidenta padomnieki, nemaz nerunājot par viņu pašu, lūk, nezinot vēsturi...
Londonas 1952. gada Lielā migla – Eiropas vēsturē lielākā, ar gaisa piesārņojumu saistītā katastrofa
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 22 Novembris 2016 08:00
- Autors Aliens.lv
- 4436 skatījumi
Kad 1952.gada 5.decembra rītā londonieši, pamodušies, ieraudzīja savu pilsētu biezas, smacīgas, dzeltenīgi brūnas, kvēpiem pilnas, gandrīz necaurredzamas miglas klātu, viņi vēl nezināja, ka šādos apstākļos tiem būs jāpavada četras garas dienas un naktis, kuras vēlāk, nodēvētas par Lielo miglu jeb Lielo smogu, kļūs pazīstamas kā epidemioloģisko seku ziņā smagākais, ar gaisa piesārņojumu saistītais negadījumu kopums Lielbritānijas un arī Eiropas vēsturē.
Poligonālā megalītu siena Atēnās
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 11 Novembris 2016 00:00
- Autors Redaktors
- 2673 skatījumi
Poligonālu akmeņu kārtojumi sastopami daudzās un dažādās pasaules malās - Vidusjūras reģionā, Dienvidamerikā un pat Okeānijā. Pārsvarā tādus ierīkojušas senākās kultūras. Vēlāk šādas akmeņkaļu darba tradīcijas tikušas vai nu aizmirstas, vai arī, līdz ar saistvielu parādīšanos, uzskatītas kā pārlieku darbietilpīgas un atmetamas.
2016.gada oktobra sākumā Aliens.lv nelielā ceļojuma pa Grieķiju uzgāja kādu interesantu megalītiskās sienas piemēru ar vairākiem astoņu skaldņu akmeņiem (sk. attēlā). Šī siena atrodas vienā no Atēnu arheoloģiskajām zonām - Keramikā (Keramikos).
Nacistu "trofeju" zinātnieku loma pasaulē pirmās atomelektrostacijas tapšanā PSRS
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 09 Augusts 2016 08:00
- Autors Aliens.lv
- 4600 skatījumi
Kad 1954.gada 27.jūnijā Krievijā oficiāli tika iedarbināta Obņinskas AES – pasaulē pirmā industriālā, valsts elektroapgādes tīklam pieslēgtā atomelektrostacija – padomju prese to pasniedza kā likumsakarīgu, sociālistiskās zinātnes pārākumu apliecinošu sasniegumu. Pat vēl tagad krievu vikipēdijas lapa, rakstot par Obņinskas AES, nosauc projekta iedvesmotāju akadēmiķi Kapicu, zinātnisko vadītāju Kurčatovu un galveno konstruktoru Doležalu. Taču ne ar vārdu pamattekstā nav pieminēti daudzie vācu speciālisti, zinātnieki un tehniķi, kuri, jau sākot no 1945.gadu, daļēji piespiedu kārtā, daļēji brīvprātīgi bija iesaistīti gan PSRS atombumbas, gan "mierīgā atoma" projektos.
Dzīvo miroņu sindroms - jauna versija par zombija tēla izcelsmi
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 07 Jūnijs 2016 08:00
- Autors Aliens.lv
- 3141 skatījumi
Dzīvie miroņi jeb zombiji, tāpat, kā ar tiem cieši saistītais vampīra tēls, mūsdienās ir kļuvuši par neatņemamu Rietumu kultūras sastāvdaļu. To tagadējā plašā atpazīstamība un visuresamība, – sākot no TV ekrāniem un beidzot ar bērnu rotaļu lellēm vai pat tādu nopietnu zinātnisku žurnālu kā "Nature" populārzinātnisku rakstu virsrakstos lietotos salīdzinājumos (sk. ŠEIT), neapšaubāmi ir saistīta ar vismaz trim neseniem, ļoti iespaidīgiem komiksu/videospēļu ekranizējumiem – četriem vācu kulta filmu ražotāju "Constantin Film" "Nezūdošā ļaunuma" sāgas turpinājumiem (pirmā filma tika izrādīta 2002.gadā) ar apburošo Milu Jovoviču galvenajā lomā; Džonija Depa meistarīgi iekrāsoto dienvidjūru idilles un fortūnas džentelmeņu piedzīvojumu stāsta holivudisko versiju "Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts" (2003.g.), kurā pirātu kuģa komanda, indiāņu lāsta mākta, naktīs pārvēršas par nemirstīgiem zombijiem un amerikāņu TV kanāla AMC postapokaliptisko seriālu "Staigājošie miroņi," kura uzņemšana, reitingiem nezūdot jau sesto gadu, joprojām turpinās. Jautājums, kāpēc XXI gadsimta Rietumu sabiedrība brīžiem, šķiet, krīt teju vai apsēstībā ar dzīvajiem miroņiem, tā līdz galam vēl nav atbildēts...
Grandiozas nacistu megabūves, kas saglabājušās līdz mūsdienām
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 16 maijs 2016 10:00
- Autors Aliens.lv
- 2304 skatījumi
Arhitektūras un infrastruktūras projekti, ko nacistiskā Vācija radīja Hitlera valdīšanas laikos, pārsteidz ar savu ambiciozitāti un vērienīgumu. Daudzu objektu būvniecība turpinājās līdz pat Vācijas sakāvei 1945.gadā. Televīzijas kanāls "National Geographic" ir apkopojis grandiozākās nacistiskās Vācijas būves, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām un izgaismo vēstures tumšās lappuses.
I. Ziedoņa (?) veltījums civilokupantiem: Un kad jūs mirsiet, caurvējš kauks jūsu zārkos
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 09 maijs 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- 4319 skatījumi
Un tā kā jums nekad nekas nav atņemts,
Tad jūs arī nezināt, kā raud ežu bērns,
Kad jūs ezi nesat cepurē.
Tā kā jums nekad nav bijis māju,
Tad nezināt, kā sāp koks
Kad to cērt durvju priekšā.
Aicina uz pirmizrādi E.Šnores filmai "Nezināmais karš: Baltijas pretošanās"
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 25 Aprīlis 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- 2092 skatījumi
5. maijā, plkst. 15:00, Rīgā, Kino Citadele notiks vēsturnieka un režisora Edvīna Šnores jaunās dokumentālās filmas NEZINĀMAIS KARŠ: BALTIJAS PRETOŠANĀS pirmizrāde.
Šekspīra galva, iespējams, patiešām ir nozagta
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 29 Marts 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- 2169 skatījumi
Vairāk nekā divarpus gadsimtus pēc rakstnieka nāves, 1879.gadā, sabiedrībā sāka apgrozīties stāsts, ka Šekspīrs kapā guļ bez galvas. Pasaulslaveno lugu autora galvu, tika apgalvots, jau 1794.gadā esot nozaguši relikviju mednieki. Tolaik šis viedoklis tika noraidīts kā izdomājums, taču tagad arheologi ieguvuši datus, kas varētu liecināt, ka tā tas patiešām noticis.