Piejūras slāvi, pomori
Viena no Rietumslāvu tautām, kas līdz ar ļutičiem un obodrītiem vēl viduslaiku beigu posmā apdzīvoja novadu Viduseiropā starp Elbas un Oderas upju lejtecēm.
Vēsture. Līdz pat XII gs. pomori (tāpat kā kaimiņu slāvi obodrīti un ļutiči) spēja saglabāt neatkarību, tiem bija izveidojusies feodālā aristokrātija un viņi turējās pie savas pagāniskās reliģijas.
Tomēr XII gs. tos pakļāva un kristianizēja obodrīti, dāņi, sakši un poļi.
1180.gadā hercogs Indriķis Lauva sagrāva Piejūras (Pomores) slāvus, pievienodams vācu zemēm teritorijas starp Oderas un Vislas upēm, nodibinot Pomerānijas hercogisti (vācu valodā Pommern; no 1945.gada Polijas valsts teritorijas daļa - Pomože). Iekarotajos apgabalos, kā tas jau bija parasts, tika veikta pamatiedzīvotāju piespiedu kristīšana, nepakļāvīgo iznīcināšana.
Pomerānijas teritorijā XII gs. izveidojās divas, brīžiem vairāk, brīžiem mazāk no spēcīgākajiem kaimiņiem, sakšiem, dāņiem un poļiem, atkarīgas valstis – Rietumpomerānijā Grifinu dinastijas, bet Austrumpomerānijā – Samborīdu dinastijas pārvaldīta hercogiste. Laika gaitā rietumpomerāņi tika pakļauti, kolonizēti un pārvācoti, bet austrumpomerāņi saglabāja savu slāvisko identitiāti.
Aplūkojamie objekti.
Ostrovicas ezera senvietu komplekss.
Raksti.
Polijas ziemeļos atklāts unikāls XII gs. apbedījums ar diviem dzintara gredzeniem.
Saites.
Slāvu tautas.
