Aliens

Bulgārija

Valsts Balkānu pussalā.

Galvaspilsēta - Sofija.
Valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austreņos pie Melnās jūras.

Iedzīvotāji. Kopā 7 000 000 (2017.g.).
Pamatiedzīvotāji - bulgāri.
Turki - 560 000 (8%). Vēl 200 000 turku ar dubultpilsonību dzīvo Turcijā, tie var piedalīties vēlēšanās Bulgārijā.

Ģeogrāfija. Robežojas ar Rumāniju, Serbiju, Grieķiju un Turciju. Melnās jūras piekraste zema, vietām krauja. Krasta līnija 378 km izrobota - Burgasas, Varnas līcis.

Valsts iekārta. Demokrātiska republika. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1971.gada 16.maijā.
Augstākais valsts varas orgāns ir vienpalātas Tautas sapulce ar 400 deputātiem, ko ievēlē uz 5 gadiem vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Tautas sapulce ievēlē Valsts padomi, kas ir augstākais valsts varas orgāns un darbojas pastāvīgi, savieno likumdošanas un izpildu funkcijas.
Augstākais izpildu un rīcības orgāns (valdība) ir MP, ko izveido Tautas sapulce.
Vietējie valsts varas orgāni apgabalos, kopienās un Sofijas rajonos ir tautas padomes, ko ievēlē uz 3 gadiem. Tautas padomes ievēlē izpildu un rīcības orgānus - izpildkomitejas.
Tiesu sistēmā ietilpst Augstākā tiesa, apgabalu tiesas, Sofijas rajonu tiesas un karatiesas. Tiesu sastāvā ir tautas piesēdētāji. Tiesnešus un tautas piesēdētājus ievēl iedzīvotāji uz 5 gadiem. Galveno proukroru uz 5 gadiem ievēlē Tautas sapulce. Prokurorus ieceļ galvenais prokurors.
Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem ir visiem pilsoņiem no 18 gadu vecuma.

Vēsture. 
Pirmā Bulgārijas valsts. Hazāru-bulgāru karu rezultātā VII gs. hazāri pakļāva daļu Volgas bulgāru cilšu, to otra daļa bulgāru hana Asparuka vadībā aizgāja aiz Donavas un 681.gadā nodibināja slāvu-bulgāru valsti - Donavas Bulgāriju. Tā ir senākā slāvu valsts pasaulē.
Bizantijas sastāvā (1018.-?g.). 966.gadā bizantiešu imperators Nikifors II Foka sāka karu ar bulgāriem, pie tam karā mēģināja izmantot Kijevas Krievzemes valdnieka Svjatoslava karaspēku.
969.gadā nākamais bizantiešu imperators Jānis II Cimshis devās uz Ziemeļbulgāriju, kur ar lielu visu impērijas spēku sasprindzinājumu tam izdevās sakaut un padzīt no Balkānu pussalas Kijevas kņaza Svjatoslava karapulku.
X gs. Bulgārijā nostiprinājās bogomilu kustība.
1014.gadā nākamais bizantiešu imperators Vasīlijs II sakāva bulgārus kaujā pie Belasicas. Karadarbībā gāja bojā ievērojams bizantiešu karavadonis, kuru bulgāri nogalināja uzbrukumā no slēpņa. Atriebdamies, bizantiešu imperators Vasīlijs II, 8000 bulgāru karagūstekņiem (pēc citiem avotiem - 15 000) lika izdurt acis (katram 100. tikai vienu, lai tie spētu aizvest gūstekņus mājās). Sagaidot izkropļoto gūstekņu kolonnu, caru Samuēlu ķērusi trieka. 
1018.gadā Vasīlijs II galīgi pakļāva un iekaroja Bulgārijas valsti, nežēlīgi izrēķinājās ar bulgāru tautu. Par lielo savu nežēlību iemantoja pievārdu "Bulgārsitējs."
Otrā Bulgārijas valsts. 
Dobrudžas kņaziste (~1347.-1389.g.). Pēc Otrās Bulgārijas impērijas sadalīšanās ap 1347.gadu Melnās jūras piekrastē izveidojās Dobrudžas kņaziste ar centru Varnā. Tajā valdīja tikai trīs valdnieki, pēdējais Ivanko krita cīnās ar turkiem 1388.gadā un nākamā gadā turki ieņēma Varnu. Valstiņa beidza pastāvēt.
Osmaņu impērijas sastāvā (1389.-1878.g.). Pēc trim mēnešiem, kopš sultāna tronī kāpa mazgadīgais Muhameds II Iekarotājs, pāvesta Eigēnija IV sakūdītie ungāri lauza pamieru un iebruka Bulgārijā. Taču 1444.gada 10.novembrī Muhameds II viņus sakāva pie Varnas. Kaujā gāja bojā poļu karalis Vladislavs III un gūstā nonāca daudz citu eiropiešu.
Neatkarības atgūšana. 1878.gadā pēc krievu-turku kara Bulgārija ieguva autonomas kņazistes statusu. Bulgārijas valdnieks Aleksandrs Batenbergs, kas ieguva varu ar Krievijas atbalstu, orientējās uz Austroungāriju. Bulgārijā bija stipras gan prokrievu, gan pretkrievu partiju pozīcijas. 1887.gada sākumā (?) starp Bulgāriju un Krieviju tika sarautas diplomātiskās attiecības. Beigās pārsvaru tomēr guva pretkrieviskās, kas orientējās uz Vāciju un Austriju. Tā nācās atteikties no pieminekļa uzstādīšanas Pļevnā. 1887.gada decembrī tas tika uzstādīts Maskavā - kaujas 10.gadadienā. 1887.gada 10.decembrī Maskavā svinīgi atklāja Pļevnā kritušajiem krievu karavīriem pieminekli-zvanu torni.
1887.gada jūlijā par Bulgārijas kņazu izvēlēja Saksijas, Koburgas, Hotas princi Ferdinandu. 
Balkānu karu (1912.-1913.g.) iznākums. Tos izbeidza Bukarestes miera līgums 1913.gadā. Bulgārija bija spiesta atdot lielu daļu I Balkānu karā iegūto zemju: Rumānijai Dienviddobrudžu, Grieķijai Dienvidmaķedoniju un daļu Rietumtrāķijas, Serbijai gandrīz visu Ziemeļmaķedoniju. Bukarestes līgums saasināja Balkānu valstu attiecības, un tas tika anulēts I Pasaules kara laikā.
Bulgārijas-Turcijas miera līgums (1915.g.). Tika parakstīts 1915.gada 6.septembrī Sofijā. Tas noteica Turcijas-Bulgārijas robežas pārvietošanu. Vācija, kas centās Bulgāriju iesaistīt karā pret Antanti, piespieda Turcijai atdot Bulgārijai 2600 kvkm lielu teritoriju. Tai pašā 6.septembrī Sofijā parakstīja arī Bulgārijas-Vācijas draudzības līgumu. Bulgārija apņēmās I Pasaules karā atbalstīt Vāciju, kas garantēja Bulgārijas teritoriālo vienotību. Slepens līguma pants solīja Bulgārijai teritoriālos ieguvumus no kaimiņvalstīm.
1918.gadā Bukarestē tika noslēgts Četrsavienības valstu miera līgums ar Rumāniju. Saskaņā ar to Rumānija Bulgārijai atdeva Dienviddobrudžu. 
Cariste. Kļūst par tādu XX gs. sākumā, kad 1918.gadā Bulgārijas tronī kāpa Boriss III. Cars 1923.gadā sekmēja A.Cankova apvērsumu, bet 1935.gadā nodibināja monarhistisku diktatūru.
Bulgārija II Pasaules kara laikā. Lielāko daļu kara laika Bulgārija bija Vācijas sabiedrotā, jo 1941.gada martā Bulgārija pievienojās Berlīnes paktam - Vācijas, Itālijas un Japānas savienībai. Mazliet vairāk kā pēc mēneša nacisti iebruka Dienvidslāvijā, tomēr Bulgārijas armija karadarbībā nepiedalījās. Tomēr Bulgārijas teritorija tika izmantota kā vācu armijas un aviācijas bāze. Aprīļa (?) beigās bulgāru armija pārgāja Grieķijas un Dienvidslāvijas robežas un ar vāciešu atļauju okupēja daļu šo valstu teritoriju.
1941.gada decembrī Bulgārija pieteica karu Lielbritānijai un ASV, lai gan jāpiezīmē, ka bulgāru armija nekaroja pret abām tām. Bulgāru armija nekaroja arī pret PSRS, lai gan Hitlers uzstāja tās daļu nosūtīšanu uz Austreņu fronti.
1943.gada sākumā bulgāru cara Borisa III valdība sāko zondēt augsni satuvināšanai ar Angliju un ASV, jo arvien vairāk tapa skaidrs (īpaši pēc Staļingradas kaujām), ka Trešā reiha sagrāve tuvojas. Tomēr Bulgārijai bija nepieciešams pusotrs gads un PSRS spiediens, lai sarautu saites ar nacistu Vāciju. 1944.gada maijā PSRS pieprasīja Bulgārijai pārtraukt sadarbību ar Vāciju. Atkārtots pieprasījums tika nosūtīts tā paša gada 12.augustā. Pēc 2 nedēļām Bulgārijas valdība paziņoja ar neitralitāti un pieprasīja vācu karaspēka izvešanu. Bulgārija pat sāka gatavoties kara pieteikšanai Vācijai.
Tomēr Maskavā nosprieda, ka bulgāri vienkārši "stiepj gumiju." 5.septembrī tika paziņots, ka PSRS atrodas kara stāvoklī ar Bulgāriju. Pēc trim dienām krievpadomju karaspēks iegāja Bulgārijas teritorijā, bet Sofijā notika valsts apvērsums. Tikai pēc šiem notikumiem Bulgārija patiesi sāka cīņu ar Trešo reihu.
1944.gada oktobra beigās PSRS, ASV un Lielbritānija ar Bulgāriju parakstīja vienošanos par pamieru. Tikām bulgāru armija ņēma dalību Centrālās un Dienvidu Eiropas atbrīvošanā no vācu nacistiem.
Borisova prezidentūra (2009.-patlaban). Nāca pie varas 2009.gadā. Apsūdzēts korupcijā, 2021.gadā izcēlušies masu nemieri.

Ģeoloģija. 67% atrodas virs 200 m vjl. Austreņu-rieteņu virzienā Bulgāriju šķērso Staraplaninas grēda - rieteņu daļā un vidusdaļā 1500-2000 m, austreņu - 600-1000 m. Uz dienvidiem no tās - paralēlā Srednagora; starp abām  grēdām - Karlovas, Kazanlikas un Slivenas tektoniskās ieplakas. Rieteņu daļā nelieli masīvi - Vitoša 2290 m, Osogova kalni 2251 m, ietver Sofijas, Pernikas un Kjustendilas ieplaku. DR daļu aizņem Bulgārijas augstākie kalnu masīvi un Rila un Pirins, Grieķijas pierobežā dienvidos - Rodopi.
Starp Rodopiem un Srednagoru ir Augštrāķijas (Maricas)  zemiene, ko no piejūras - Burgasas zemienes atdala Strandžas grēda. 
Bulgārijas ziemeļu daļā Staraplaninas priekškalnes un viļņoto Lejasdonavas līdzenumu saposmo upes. ZA - Ludogoras plato (līdz 500 m vjl.), kas pāriet Dobrudžas pacēlumā.
Izplatīti karsta veidojumi. Pavisam Bulgārijā ir ap 2000 alu - Ponoras, Ledenikas, Magūras, Imamovas, Rabišas alas.

Izrakteņi. Ogles, dzelzs, mangāna, svina, cinka un vara rūda, nafta, dabasgāze, vārāmā sāls. Dabiskie būvakmeņi, kaolīns, ģipšakmens, minerālūdeņi (vairāk kā 500 avotu), ārstnieciskās dūņas.

Klimats. Bulgārija atrodas mērenajā joslā, pēc dabas apstākļiem - pārejas joslā starp Austrumeiropu, Viduseiropu un Vidusjūras dienvidu daļu. 
Mēreni kontinentāls klimats. Lejasdonavas līdzenumā vidējā temperatūra janvārī -1oC, jūlijā 24oC. Dienvidu daļas ielejās pāreja uz subtropu klimatu = Petričā gada vidējā temperatūra 14oC, jūlijā 26oC.
Nokrišņi zemienē 450-600 mm/gadā, kalnos 850-1200 mm/gadā. Sniega sega ziemeļu daļā 2 mēnešus, dienvidu daļā - nepilnu mēnesi.

Hidroloģija. Blīvs upju tīkls, izņemot ZA daļu, bet upes īsas, ar nepatstāvīgu kalnu upju režīmu. Kuģojama vienīgi Donava - robežupe 471 km, tās pietekas: Ogosta, Iskara, Vita, Osama, Jantra, Ruses Loma.
Uz dienvidiem no Staraplaninas - Egejas jūras baseina upju Maricas (pietekas Topoinica, Strjama, Tundža, Arda), Strumas un Mestas augšteces ar daudzām ūdenskrātuvēm - Studenkladenecas, Iskaras, Batakas ūdenskrātuves.
Melnajā jūrā ietek Kamčija. Piekrastē limāna ezeri - Varnas, Burgasas, Mandras un Atanasova ezeri.

Aplūkojamie objekti.
Sofija.
Varna.

Vitoša kalnu masīvs. Netalu no Sofijas ar savdabīgam " akmens upēm." 
Černi Vihr virsotne. 2290 m.

Belgorodčika.
Cietoksnis klintīs.
Akmens stabi.
Jauka vecpilsēta.

Kuršuna ūdenskritums.
Megaras ala.

Velikotirnova. Senās Bulgāru valsts galvaspilsēta un bulgāru kultūras šūpulis.
      Devataška alas. Kā arkas. Pie Velikotirnovas.

Pļevna. Krievu-turku kariem veltīts muzejs - namiņš parkā.
Trjavna.
Arnamasas etnogrāfiskais ciemats. (Arbanasi?) Vairāk nekā 100 renesanses laika tirgotāju nami, baznīca un klosteris.
Etara. Rosīgs etnogrāfisks ciemats. Bulgāru amatnieku darbnīcas - te meistaro, veido, cep.

Šipka. Kalnu pāreja, kur krievu-turku kara laikā ritēja sīvas cīņas.
      Baznīca. Te pārejas aizstāvēšanā kritušo vārdi, esot arī atrodami latvieši. Baznīca ir liecība 500 gadu ilgajam turku jūgam.

Kazanlika. Bulgārijas rožu pilsēta.
      Trāķiešu kapenes.
      Rožu ieleja.
      Rožu muzejs. Rožu eļļas iegūšanas process, rožu ievārījums un liķieris.

Plovdiva. Bulgārijas renesanses pilsēta. Apgleznoti Plovdivas renesanses laika koka nami.
      Vecpilsēta.
      Romiešu forums.
      Romiešu amfiteātris. Drupās.
      Turku laika minarets.

Rophodi kalni. (laikam taču Rodopu kalni?) Mežonīgākā daļā - Trigradas aiza un Jagodinas stalaktītu alas.
Rilas kalni un 7 maģiski ezeri.
Rilas klosteris. Sakrālās mākslas šedevrs, UNESCO sarakstā. Gleznaino Rilas kalnu ielokā. 
Rodopa. Arheoloģisks objekts ar neatšifrētām rakstu zīmēm.
Dolmeņi.
Rilas kalnu masīvs. Maļovica (2729 m), Austrumeiropas augstaka virsotne Musala (22925 m).

Vangas vietas. Slavenā gaišreģe Vanga.
      Vangas baznīca Petričā.
      Tepat arī viņas dzīves un darba vieta "Rupītes."

Meļņikas smilšakmens klintis. Arī vīna dārzi.
Roženas klosteris.
Rodopu kalni. 

Pirinu kalni. Todorka (2746 m) Ap 1300 gadu sena priede - Baikuševa-mura (?). Balta marmora virsotne Vihrena (2914 m), kura savulaik atradies slāvu augstakas dievības Perūna tronis, pateicoties tam, kalni ieguvuši savu nosaukumu.

Nesebāra. Viena no vecākajām Eiropas pilsētām, UNESCO sarakstā. Atrodas uz pussalas Melnajā jūrā.
Vrāca. Maza pilsētiņa, kas kļuvusi slavena ar biežu NLO parādīšanos. 

Blagojevgrada. Bijusī Gornadžumaja. Pilsēta valsts DR. Iedzīvotāji - 55 700 (1979.g.). Dibināta XV gs. 1.pusē, teātris, muzejs. 1950.gadā nosaukta bulgāru marksista Dmitro Blagojeva vārdā. Apkaimē karstie avoti.

Boroveca. Ziemas kūrorta centrs Rilas kalnu ziemeļu nogāzē. 1300 m vjl.

Saites.
Bulgāri.
Vanga (1911.-1996.g.).