Augi, augu valsts
- Detaļas
- 9793 skatījumi
Viena no trijām valstīm (līdz ar dzīvniekiem un sēnēm) eikariotu virsvalstī, kam ir 3 apakšvalstis - sārtaļģes, īstās aļģes un augstākie augi.
Pirmie augi. Silūra ērā uz zemes parādījās pirmie augi - ķērpji, ar kuriem apauga mitrās ūdenskrātuvju krastmalas. Devona perioda laikā no tām cēlās vēl citas augu sugas, to skaitā arī pirmie augstākie augi - papardes un kosas.
Omānas tuksnesī uzietās fosīlijas liecina, ka pirmie augi uz sauszemes parādījušies jau pirms 475 miljoniem gadu. Šo atradumu uzgājuši Šefīldas universitātes pētnieki. Tās ir mikroskopiskas augu fosīlijas, kas esot visai līdzīgas šodien sastopamiem augiem. Tie nedaudz līdzinoties sūnām, kādas var atrast slikti koptā mauriņā.
1840.gadā vācu zinātnieks J.Lībigs radīja augu minerālbarošanās teoriju.
Mūsdienās no pusmiljona savvaļas augu sugām cilvēks kā kultūraugus izmanto ap 25 000 sugu, t.i. ap 5% no visiem augiem.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Sārtaļģu valsts.
Īsto aļģu valsts.
Cikadejas augu valstī izdalītas cikadeju nodalījumā (Cycadophyta), klasē (Cycadopsida) un rindā (Cycadales).
Ginku klase???
Augstāko augu valsts.
Apvalksēkļu klase.
Efedru dzimta.
Viendīgļlapju klase.
Bromēliju dzimta.
Ežgalvīšu dzimta.
Ežgalvīšu ģints.
Divdīgļlapju klase.
Akmeņlauzīšu dzimta.
Hortenziju ģints.
Arāliju dzimta.
Efeju ģints.
Asteru dzimta.
Cigoriņu ģints.
Ēdelveisu ģints.
Biezlapju dzimta.
Bignoniju dzimta.
Brūnkātu dzimta. 13 ģintis.
Budleju dzimta. 10 ģintis.
Bukšu klase. 6 ģintis.
Bukšu ģints. Ap 30 sugām.
Burvjlazdu dzimta. 26 ģintis, 110 sugas.
Ceļteku dzimta. 3 ģintis, 265 sugas.
Citronliānu dzimta. 2 ģintis.
Citronliānu ģints.
Cūknātru dzimta. 200 ģintis, ap 3000 sugas.
Čemurziežu dzimta.
Burkānu ģints. Ap 60 sugām.
Fenheļu ģints. 5 sugas.
Cezalpīniju dzimta.
Ceratoniju ģints. 1 suga.
Ebenu dzimta.
Ebenkoku ģints.
Eiforbiju dzimta. 300 ģintis.
Eikomiju dzimta.
Eikomiju ģints.
Ēriku dzimta. Saukta arī par viršu dzimtu. 50 ģintis, vairākas ģintis nodalītas melleņu dzimtā. 1750 sugas.
Ezereņu dzimta.
Ezereņu ģints.
Gesnēriju dzimta. Senpaulijas, streptokarpi.
Graudzāļu dzimta.
Eleizīņu ģints. 9 sugas.
Gundegu dzimta.
Adonīsu ģints.
Jāņogu dzimta.
Ērkšķogu ģints.
Kaktusu dzimte.
Kallu dzimta. Singonija, antūrijas.
Cūkaušu ģints.
Krustziežu dzimta.
Kurvjziežu dzimta. Pelašķi.
Ķirbju dzimta.
Brioniju ģints.
Lavandu dzimta. Lavandas.
Liepu dzimta.
Džutas ģints.
Liliju dzimta. Lilijas, četrlapu čūskoga.
Magoņu dzimta.
Ešolciju ģints.
Malvu dzimta.
Abutiloņu ģints.
Matuzāļu dzimta.
Cīrulīšu ģints.
Mazlēpju dzimta.
Elodeju ģints.
Melleņu dzimta.
Miršu dzimta.
Eikaliptu ģints.
Feihoju ģints.
Nakteņu dzimta. Tomāti, kartupeļi, eņģeļtaures.
Oleandru dzimta. Oleandrs.
Orhideju dzimta.
Cefalantēru ģints.
Palmu dzimta.
Eļļaspalmu ģints.
Panātru dzimta.
Brūngalvīšu ģints.
Priežu dzimta.
Ciedru ģints.
Egļu ģints.
Prīmulu dzimta.
Ciklomēnu ģints.
Rožu dzimta.
Ābeļu ģints.
Biteņu ģints.
Cidoniju ģints.
Rožu ģints.
Skuju koku apakšklase.
Ciprešu dzimta.
Ciprešu ģints.
Kadiķu ģints.
Kalocedru ģints.
Paciprešu ģints.
Tūju ģints.
Strelīciju dzimta.
Ceļotājkoku ģints.
Sukulentu dzimta.
Sūreņu dzimta.
Džuzgunu ģints.
Tauriņziežu dzimta.
Āboliņu ģints.
Esparsešu ģints.
Ūdenslapju dzimta.
Facēliju ģints.
Vīnkoku dzimta.
Efejvīnu ģints.
Zīdkoku dzimta.
Fikusu ģints.
Cigoriņu ģints.
Ozolu ģints.
Vībotņu ģints.
Zvaguļu ģints.
Acālijas. Indīgas!
Akalīfes. Indīgas! Ziedi līdzīgi pūkainām astēm.
Augstā bertolēcija. Tā augļus sauc par Brazīlijas riekstiem.
Laksis. Iekļauts visās Eiropas sarkanajās grāmatās.
Sarkanā cefalantēra. Latvijā atrodama tikai starp Kolku un Ventspili. Izplatības areāls ir puse no Eiropas, pie mums ir areāla robeža.
Klinšrozīte jeb krūmu čuže. Tās vienīgā atradne Latvijā ir Čužu purvā, līdzīgi pārstāvji aug arī Igaunijā. Iespējams, savulaik aizlavījusies no muižu dārziem.
Kalme. Latvija ienācējaugs, jo ieviesusies no aptiekāru dārziem.
Alpu kreimule, Staburaga puķīte, Alpu taucene. Latvijā auga tikai Staburagā. Kad klinti appludināja, augus pārstādīja uz Raunas Staburaga, bet tie neieaugās.
Dzeltenā dzegužkurpīte. Salaspils Botāniskajā dārza notika eksperiments ar tās pavairošanu in vitro. Tāda kā klonēšana.
Fritillaria michailovskyi. To atradne konstatēta tikai divās vietās Turcijā. To kā dekoratīvu kultūraugu audzēja Holandē, taču savvaļā netika atrasta, līdz to uzgāja Turcijā.
Zilās kurpītes. Indīgas!
Raksti.
Kas augiem palīdzēja izplatīties visā pasaulē?
Istabas augi paātrina pēcoperācijas atlabšanu.
Agrīno hominīdu diētās dominējusi augu barība.
Saites.
Eikariotu virsvalsts.
Botānika un botāniķi.
Kultūraugi.
