Čektas petroglifi - liecības par rakstības pirmsākumiem senajā Peru?

Izpētot klints bluķos pie Čektas (Checta) iekaltus petroglifus, Peru Klinšu mākslas asociācijas prezidents, arheologs Goritumi Eševarija (Gori-Tumi Echevarria) izvirzījis hipotēzi, ka tie, iespējams, satur liecības par 5000 gadu senas, senēģiptiešu un šumeru ideogrāfisko rakstu paraugiem attīstības pakāpē līdzīgas rakstības pastāvēšanu šajā Dienvidamerikas reģionā.

Lasīt tālāk...

Arheologi Izraēlā atrod simtiem agrajā neolītā tapušas senču un auglības dievību pielūgsmes vietas

Izraēlas dienvidos Eilatas kalnos, Negevas tuksnesī nesen arheologi uzgājuši vairāk nekā 100 labi saglabājušās neolīta kulta vietas, kuras pārsteidz ar seksuālā simbolisma daudzveidīgumu. Atrasti aptuveni 9000 gadu veci akmens apļi un sakārtojumi, sieviešu dzimumorgānu kā arī cilvēka silueta formā apstrādāti akmeņi. 

Lasīt tālāk...

Japānā, iespējams, atrasts VII gs. Japānas imperatora Jomoja kapeņu komplekss

Japānā, Naras prefektūrā, Takaiči rajona Asukas ciematā arheologi atklājuši ar lieliem akmeņiem bruģētu grāvi, kas, iespējams, ir daļa no VII gs. valdījušā imperatora Jomoja kapeņu kompleksa. Bruģētais grāvis papildina pie Asukas jau iepriekš atklāto interesanto senvietu klāstu - tur uzietas gan piramīdveida kapenes, gan megalīti - savdabīgā veidā apkalti lieli granīta bluķi.

Lasīt tālāk...

Rūrika pilskalna izrakumos Novgorodā uzieta Ziemeļkrievijā senākā skaitāmā birka

Pēterpils arheologi paziņojuši par 2020.gadā Novgorodas ekspedīcijas nozīmīgāko atklājumu – par Rūrika pilskalnu sauktajā Novgorodas senpilsētas vietā atrasta ar IX gs. beigām datēta skaitāmā birka. “Noteiktais datējums ļauj uzskatīt, ka esam uzgājuši senāko šāda veida priekšmetu Ziemeļkrievijā,” preses relīzē informē ekspedīcijas vadītāja Natālija Hvoščinska.

Lasīt tālāk...

Lietuvā Asvejas ezerā atrastas XVI gs. karavīra paliekas

Ar zemūdens arheoloģijas metodēm pētot senā Dubiņģu tilta vietu Asvejas ezerā, lietuviešu pētnieki, negaidot, atraduši labi saglabājušās viduslaiku karavīra paliekas.

Lasīt tālāk...

Izraēlas arheologi Hēroda I Lielā pilī atrod monumentālu vārtu ceļu

Jeruzālemes Žīdu universitātes Arheoloģijas institūta arheologi, veicot izrakumus Herodiānas Valsts parkā, atklājuši monumentālu vārtu ceļu, kas ved uz Jūdejas tuksneša augstākā kalna virsotnē valdnieka Hēroda I Lielā uzcelto pili. Unikālais komplekss tika atrakts ilggadējā (1972.-2010.g.) Herodiānas izrakumu vadītāja arheologa Jehudas Necera (Ehud Netzer) piemiņai veltītas ekspedīcijas ietvaros.

Galvenā vārtu ceļa iezīme ir koridors ar sarežģītu, trīs līmeņos izbūvētu arku sistēmu. Šīs arkas balstīja uz ķēniņa lielās, kalna virsotnē esošās pils priekštelpu vedoša koridora sānu sienas. Pateicoties arkām, 20 metrus garais un 6 metrus platais koridors ir saglabājies savā sākotnējā 20 metrus lielajā augstumā.

Lasīt tālāk...

Kad tapis, iespējams senākais, līdz mūsdienām nonākušais acteku manuskripts Codex Burbonicus?

Viens no nozīmīgākajiem Centrālamerikas rakstītajiem vēstures avotiem, iespējams, senākais līdz mūsdienām nonākušais acteku bilžu raksta piemineklis, Burboņu kodekss, šobrīd tiek pētīts ar jaunākajām metodēm. Franču zinātnieki cenšas noteikt vai tas radīts īsi pēc jeb tomēr pirms spāņu iekarotāju ierašanās.

Lasīt tālāk...

Tēbu nekropolē atrasts labi saglabājies augsta ranga senēģiptiešu priesterienes apbedījums

Ēģiptē, Tēbu nekropolē Dr.Franciska Hosē Martina (Francisko Jose Martin) vadībā strādājošā spāņu arheologu komanda, restaurējot vezīra Amonhotepa-Hujas kapenes, uzgājusi dieva Amona dziedātājas sarkofāgu.

Kā vēsta "Luksor Times," sarkofāgs ir neskarts, lieliski saglabājies un tā iekšienē linu audumā ietīta guļ pagaidām anonīma mūmija, kuras seju sedz pēcnāves maska.  

Lasīt tālāk...

Rietumromas impērijas bojā eja

Oficiālais Rietumromas sagrāves datums, kas parasti tiek minēts kā zināms lūzuma punkts – antīkās vergturu sabiedrības likvidācija un pāreja uz agro viduslaiku sabiedrības organizāciju – ir 476.gads, kad ģermāņu skīru ciltij piederīgais imperatora gvardes komandieris Odoakrs gāza no troņa pēdējo Rietumu Romas valdnieku – pusaugu zēnu, kas likteņa ironijas pēc nesa mītiskā Romas dibinātāja Romula vārdu. Ieguvis varu, Odoakrs vairs nemēģināja iesēsties imperatora krēslā, kā to pirms viņa bija darījuši citi barbaru vadoņi – nē, pēc tā viņš netīkoja, gluži otrādi, nodibinājis Itālijā savu – Odoakra valsti – trofejās iegūtās imperatora regālijas viņš nosūtīja uz Konstantinopoli. 

Lasīt tālāk...

Pie Dēlas salas Egeja jūrā atrod nogrimušas apmetnes drupas

Grieķijas Kultūras ministrija izplatījusi paziņojumu, ka Egeja jūras dibenā pie Dēlas salas krastiem uzietas senas nogrimušas apmetnes drupas ar keramikas darbnīcas paliekām.

Lasīt tālāk...