Jauni kuģu kapu atklājumi Norvēģijā

Apbedījumi kuģos bija dzelzs laikmeta un agro viduslaiku ģermāņiem, jo īpaši Vīkingu laikmeta skandināviem raksturīga tradīcija, kas uzskatāmi raksturo jūrasbraukšanas lielo nozīmi viņu sabiedrībā un kultūrā. Kuģu kapos, kuros mirušais tika guldīts bagātām kapa piedevām pildītā lielā jūras kuģī, tika apblabātas tikai sabiedrības virsslāņa ievērojamākās un bagātākās personas – tādas kā konungi un jarli. Vidusslānim piederīgos apbedīja mazākās laivās vai arī līdzenajos kapos, virs kuriem tika novietoti kuģa formā izlikti akmeņi. Līdztekus pastāvēja arī citi apbedījuma veidi, kuros simboliski ievietoja tikai dažas kuģu kniedes vai arī vispār netika izmantota kuģa simbolika.

Pēdējos pāris gados Norvēģijā atrasti vismaz četri jauni kuģu apbedījumi – viens no tiem Lekas salā Vidusnorvēģijas piekrastē, otrs – pie Jarlsbergas muižas, trešais pie Jellestades (Gjellestad) ciemata (abi pēdējie DA piekrastē), bet ceturtais – Karmojas salā DR piekrastē.

Lasīt tālāk...

Senākajai Indonēzijas alu mākslai jauns datējums – 51200 gadi

Pēdējās desmitgades laikā, pateicoties jaunu, precīzāku datēšanas tehnoloģiju attīstībai, vairākkārt pārsniegti pasaules senākās alu mākslas rekordi. Gandrīz visi no tiem saistās Sulavesas un Borneo salā Indonēzijā atklātiem un izpētītiem pieminekļiem.

Lasīt tālāk...

Baltijas pagāni upurēja gan ērzeļus, gan ķēves un zirgus bēru rituāliem veda arī no Skandināvijas

Jaunā, žurnālā “Science Advances” publicētā, poļu un britu zinātnieku kopīgi veiktā pētījumā atklāts, ka rietumbaltu pagāni, kas apdzīvoja mūsdienu Lietuvas, Polijas un tagad krievu okupēto Karaļauču teritoriju, apbedīšanas rituālos upurēja gan ērzeļus, gan ķēves, turklāt daļa no zirgiem tikusi atvesta pāri jūrai no Skandināvijas.

Lasīt tālāk...

Polijas vidienē atklāts svētezers liek pārskatīt līdzšinējos pieņēmumus par ķeltu izplatību Ziemeļaustrumeiropā

Poļu arheologi atklājuši ķeltu svētezeru, kas ir ne tikai pirmais šāda veida piemineklis Polijas teritorijā, bet arī liks pārskatīt līdzšinējos zinātnieku pieņēmumus par ķeltu izplatību mūsdienu Polijā un Ziemeļaustrumeiropā.

Lasīt tālāk...

Identificēts sen pazudušais Ramzesa II sarkofāgs

Sorbonas universitātes arheologi identificējuši sarkofāgu, kas piederējis vienam no zināmākajiem un varenākajiem Ēģiptes faraoniem – Ramzesam II jeb Ramzesam Lielajam.

Lasīt tālāk...

Uziets Eiropas paleolīta “pēdējā” alu lauvas attēls

Izpētot Itālijā, Romanellas grotā pirms 80 gadiem atrastu akmens gabalu, starptautiska zinātnieku komanda uz tā atklāja iepriekš nepamanītus iegrebumus, kas izrādījās alu lauvas attēls.

Lasīt tālāk...

Kam pieder galva? Jauna versija par Birkas 959.kapu

Tas, ko mēs zinām par Vīkingu laikmeta (793.-1066.g.) senziemeļnieku sabiedriski politisko iekārtu, sadzīves paražām, reliģiju un rituāliem lielākoties nāk no XIII un XIV gadsimtā pierakstītajām sāgām un sastādītajām hronikām. Taču tās mums nepastāsta visu, ko vēlamies uzzināt. Tāpēc trūkstošās vēstures stāsta vietas – tāpat kā pētot Latvijas senāko vēsturi līdz vācu krustnešu un tirgoņu iebrukumam – jāaizpilda ar ziņām, kuras iegūstam arheoloģiski izpētot un atbilstoši attiecīgā brīža kopējai zināšanu bāzei skaidrojot senās dzīvesvietas, svētvietas, nocietinājumus, apbedījumus, tajos uzietos atradumus...

Lasīt tālāk...

Dašūras nekropolē Ēģiptē atrasta 4300 gadus veca mastaba ar brīnišķīgiem sienu gleznojumiem

Vācijas Arheoloģijas institūta arheologi, veicot izpēti Dašūrā, uzgājuši 4300 gadus vecu mastabu ar krāšņiem sienu gleznojumiem (augšējā attēlā). Pagaidām vēl nav izpētītas mastabas septiņas apbedījumu šahtas, taču vācu arheologi plāno to darīt nākamajā izrakumu sezonā. Taču jau tagad zināms, ka kapenēs atdusas augsts ierēdnis kopā ar savu sievu priesterieni.

Lasīt tālāk...

Meksika iegādājusies trīs retus XVI gadsimta acteku rokrakstus

Meksikas Nacionālais vēstures un antropoloģijas institūts paziņojis par trīs līdz šim privātā īpašumā atradušos, plašākai sabiedrībai nezināmu XVI gadsimta acteku rokrakstu iegādāšanos.

Lasīt tālāk...

Lietuvas dižkunigaišu pils muzejā Viļņā pēc restaurācijas izstādītas nesen atrastās XIV gs. nocietinājumu stiprinājumu konstrukcijas

Lietuvas dižkunigaišu pils muzeja pastāvīgā vēstures ekspozīcija Viļņā papildināta ar jauniem vērtīgiem eksponātiem – viduslaiku pils nocietinājumu grāvja stiprinājumu plankām.

Lasīt tālāk...