Atklāta Armēnijas senākā kristiešu baznīca
- Detaļas
- Publicēts 12 Novembris 2024
- Autors Redaktors
- 48 skatījumi
Armēnijas Nacionālās zinātņu akadēmijas un Minsteres universitātes zinātnieki, veicot senās, 176.gadā pirms mūsu ēras dibinātās Armēnijas galvaspilsētas Artašatas izpēti, atklājuši iepriekš nezināmas kristiešu baznīcas paliekas.
Atklātā baznīca ir astoņstūru celtne ar krusta formā izvietotiem izvirzījumiem. Kā pastāstīja Minsteres universitātes profesors Ahims Lihtenbergers, “šī, ar mūsu ēras IV gadsimtu datētā celtne ir vecākā, arheoloģiski dokumentētā Armēnijas baznīca – unikāls agrīnās kristietības apliecinājums.”
Astoņstūru baznīcas šajā reģionā līdz šim nebija zināmas, bet tās ir labi zināmas Vidusjūras austrumu piekrastē, kur pirmo reizi parādījās IV gadsimta sākumā.
Jaunatklātā baznīca tika pētīta, izmantojot gan zemes skanēšanu ar ģeoradaru, gan veicot arheoloģiskos izrakumus. Vienā no ēkas krusta formas pagarinājumiem arheologi atklāja koka platformu, kuru datējot ar radioaktīvā oglekļa metodi, noskaidroja, ka tā celta IV gadsimta vidū.
Celtnes diametrs ir apmēram 30 metri un tai ir bijusi vienkārša kaļķu javas grīda un apdedzināta māla dakstiņi. Marmora atlūzu atradumi liecina, ka baznīca bijusi dekorēta ar šo, no Vidusjūras apvidus importēto būvmateriālu.
Izrakumi turpinās un zinātnieku komanda cer uz jauniem atradumiem.
Armēņu apustuliskā baznīca
Armēņu apustuliskā baznīca ir viena no vissenākajām kristīgajām institūcijām pasaulē. Pēc baznīcas tradīcijas par tās dibinātājiem tiek uzskatīts I gadsimtā darbojies apustulis Bērtulis un Jēzus māceklis Edesas Tadejs. Vēsturiski armēņu baznīcu dibināja tās pirmais galva Grigors Apgaismotājs, kurš panāca, ka ķēniņš Trdats III un līdz ar viņu visa Armēnija atmeta persiešu ugunspielūdzēju ticību, tās vietā IV gadsimta sākumā kā valsts reliģiju pieņemot kristietību.
Artašata
Artašata bija Armēnijas ķēniņistes galvaspilsēta no tās dibināšanas 176.g.pmē. līdz mē. 164.gadam. Senpilsēta atrodas netālu no mūsdienu Armēnijas un Turcijas robežas, Ararata kalna piekājē. Arheoloģiskie atradumi norāda, ka šajā vietā pirms tam pastāvējusi Urartu valsts laika apmetne. Artašata nosaukta tās dibinātāja Artaša I, artašīdu dinastijas dibinātāja vārdā. Pēc tam, kad pirmajā gadsimtā Armēnijas ķēniņš Trdats I ar Romas imperatora Nērona finansiālu atbalstu bija pārbūvējis Artašatu, tā neilgu laiku tika saukta par Nēroniju.
Artašatu savos darbos piemin Strabons un Plūtarhs, norādot, ka tā ir liela un skaista pilsēta, saucot to par “Armēnijas Kartāgu”. Laikā no I līdz IV gadsimtam Artašatu vairākārt ieņēma un postīja romiešu, partiešu, sasanīdu un citu kaimiņvalstu karapulki. V gadsimtā Artašata galīgi panīka un tika pamesta.
Avoti:
https://armenpress.am/en/article/1202149
https://en.wikipedia.org/wiki/Artaxata
https://en.wikipedia.org/wiki/Gregory_the_Illuminator
