Kuģu kapi

Dzelzs laikmeta un agro viduslaiku ģermāņiem, jo īpaši vīkingu laikmeta skandināviem raksturīga tradīcija, kas uzskatāmi raksturo jūrasbraukšanas lielo nozīmi viņu sabiedrībā un kultūrā.

Kuģu kapos, kuros mirušais tika guldīts bagātām kapa piedevām pildītā lielā jūras kuģī, tika apglabātas tikai sabiedrības virsslāņa ievērojamākās un bagātākās personas – tādas kā konungi un jarli. Vidusslānim piederīgos apbedīja mazākās laivās vai arī līdzenajos kapos, virs kuriem tika novietoti kuģa formā izlikti akmeņi, piemēram, Kurzemes "velna laivas."

Līdztekus pastāvēja arī citi apbedījuma veidi, kuros simboliski ievietoja tikai dažas kuģu kniedes vai arī vispār netika izmantota kuģa simbolika.

Izpēte. 1866.gadā, Karmojā, pie Avaldsnes, kas tiek uzskatīta par ķēniņa Haralda Skaistmata galvenās muižas vietu, tika atrakts Storhauga kapukalna kuģis.
Pirmo vīkingu kuģu kapu - Gronhauga kuģi, 1902.gadā uzgāja slavenais norvēģu arheologs H.Šetlings.
Viņš pats arī uzgāja Osebergas 1904.gadā.
Pēdējos pāris gados Norvēģijā atrasti vismaz četri jauni kuģu apbedījumi – viens no tiem Lekas salā Vidusnorvēģijas piekrastē, otrs – pie Jarlsbergas muižas, trešais pie Jellestades ciemata (abi pēdējie DA piekrastē), bet ceturtais – Karmojas salā DR piekrastē.
2020.gadā tika nolemts veikt pilnu Jellestades kuģa atsegšanu, kas bija pirmā saglabājušās vīkingu kuģa arheoloģiskā izpēte Norvēģijā kopš Osebergas kuģa atrakšanas 1904.gadā.

Gronhauga kuģa kaps.
  Herlohaugenas kapukalna kuģa kaps.
Jarlsbergas kuģis.
  Jellestades kuģa kaps.
Osebergas kuģis.
Salhushaugena kuģis.
Salmes kuģi. 2 kuģu kapi Sāmsalā (Igaunija).
  Storhauga kapukalna kuģis. 1866.g.