Ar jaunākajām metodēm precizēta Senās Ēģiptes agrīnā hronoloģija – vienota valsts radusies ap 3100.g.pmē.

Mūsu rīcībā gandrīz nav rakstīto avotu, kas nepastarpināti vēstītu par Senās Ēģiptes valsts agrīnā perioda politisko dzīvi un sociālekonomiskajām pārmaiņām. Agrākais zināmais valdnieku saraksts ir atrasts iekalts ar V dinastijas pirmo pusi datētā akmens stēlā, kuras lielākais fragments kopš XIX gs. II puses glabājas Palermas muzejā Itālijā. Lai gan ir liecības, ka pastāvējuši arī senāki – un līdz ar to, iespējams, precīzāki – pirmo dinastiju valdnieku saraksti, līdz mūsdienām tie nav saglabājušies.

Lasīt tālāk ...

DNS analīzes atklāj mīnojiešu un mikēniešu kopīgo izcelsmi

Ilgu laiku mīnojiešu un mikēniešu izcelsme bija mīkla, taču nesen, 2017.gada 2.augustā žurnālā “Nature” publicēts pētījums atklāj, ka abas Eiropas senākās civilizācijas radījušās tautas bija ģenētiski līdzīgas un cēlušās no senākajiem neolīta zemkopjiem, kas dzīvoja Anatolijas pussalā un Grieķijā.

Vēl līdz pat šim laikam zinātnieki strīdējās par to, vai mūsdienu grieķi ir cēlušies no mikēniešiem vai arī tie ir izzuduši, neatstājot pēdas. Pētījums ir devis atbildi arī uz šo jautājumu.  

Lasīt tālāk ...

Milzīgas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes Abīdā simboliski attēlo Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, Duatu, un Saules dieva nakts ceļojumu tajā

Tuvākajā nākotnē, pēc gada vai diviem gadiem Abīdas dienvidos tūristi varēs apmeklēt milzīgas Senās Ēģiptes Vidējas valsts XII dinastijas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes, nesen informēja Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētais kurators Džozefs Vegners, kurš izrakumus Abīdā veic jau vairākas desmitgades. Vegners uzskata, ka Sensuerta III kapenes ir ne tikai vienkārši milzīgas apakšzemes kapenes, bet arī seno ēģiptiešu sakrālajā tekstā “Amduata” aprakstītās Ozīrisa valdījumā esošās pazemes pasaules – Duatas – fizisks modelis. Ja šī interpretācija ir pareiza, tad “Amduatas” teksts sastādīts Vidējas valsts XII dinastijas laikā, nevis Jaunas valsts XVIII dinastijas sākumā, kā līdz šim uzskatīja vairums eģiptologu. 

Lasīt tālāk ...

Tiavanaka uzdod jaunas mīklas un sola daudzsološus atklājumus nākotnē

UNESCO finansēta pētniecības projekta gaitā, spāņu arheologa Hosē Ignacio Galegosa (Josse Ignacio Gallegos) vadībā Tiavanakas kompleksā izdarīti jauni, negaidīti atklājumi, kas uzdod jaunus jautājumus par pilsētas vēsturi un rosinās tālākus pētījumus.

Lasīt tālāk ...

Skotijā atrasta pasaulē senākā kalendārā observatorija

Birmingemas universitātes zinātnieku komanda, izpētot uz lauka, netālu no Kreitas (Crathes) pils Aberdīnšīrā, Skotijā uzietu senu bedru rindu, atklāja, kā paši uzskata, pasaulē senāko zināmo, vidē izbūvēto kalendāru.

Vorena lauka senvietu, pārlūkojot uzņemtās aerofotogrāfijas, Skotijas pieminekļu valdes speciālisti pamanīja jau 2004.gadā. Veicot vietas apsekošanu dabā, tika atklātās bedres, kas, atbilstoši datējumam, ierīkotas mezolīta laikmetā, pirms apmēram 10 000 gadiem.

Analizējot atrakto bedru novietojumu, arheologi nonāca pie slēdziena, ka šīs, mednieku-vācēju ierīkotās konstrukcijas bijušas paredzētas, lai sekotu gan viena lunārā cikla Mēness fāzēm, gan Saules gada mēnešiem. Tāpat, pēc pētnieku pārliecības, tās izmantotas, lai noteiktu ziemas saulgriežu laiku, kas ļāva Mēness kalendāru saskaņot ar Saules gadu. Raksts par gandrīz 10 gadus ilgušajiem pētījumu rezultātiem š.g. 15.jūlijā publicēts žurnālā Internet Archaeology. 

Lasīt tālāk ...

Luksorā pirmo reizi atklātas liecības par senēģiptiešu kapu dārzu

Arheologiem jau sen bija zināms, ka senie ēģiptieši, godinot savu mirušos, stādīja kapu dārzus. Šādi dārzi redzami vairākos senos sienu gleznojumos. Taču līdz pat šim pētniekiem nebija izdevies atrast arheoloģiskas liecības, kas apstiprinātu to pastāvēšanu.

Tagad pierādījumi ir iegūti – Spānijas Nacionālās pētniecības padomes (CSIC) jau 16 gadu garumā īstenotā Djehut projekta ietvaros, arheologi, strādājot profesora Hosē Manuela Galana vadībā, Luksorā, Dra Abu el-Naga pakalnā atklāja 4000 gadus vecu kapu dārzu. 

Lasīt tālāk ...

Peru atrod pirmos neizlaupītos Vari impērijas laika valdnieku apbedījumus

27.jūnijā Peru kultūras ministrs oficiāli paziņoja, ka poļu un peruāņu arheologu komanda atklājusi kapeņu izlaupītāju nepostītu, aptuveni 1200 gadu senu, mūsdienu Peru teritorijā pirms inkiem valdījušās Vari civilizācijas karalisko mauzoleju.

Lasīt tālāk ...

Paleolīta zobārsti izņēma kariesa bojātos audus un plombēja ar asfaltu

Vēl tikai pirms dažiem gadiem senākās liecības par invazīvo zobārstniecību – mehānisku, terapeitiska nolūka izmaiņu veikšanu dzīva cilvēka zobu audos – bija attiecināmas uz agro neolītu. 2006.g. žurnāls "Nature" publicēja rakstu par mūsdienu Pakistānā atrodošās Megāras apmetnes senāko iedzīvotāju (7500.–5500.g.pmē.) kapulauka izpētē iegūtiem mutes veselības datiem. Tie liecināja, ka pirmshārapas laika Indas ielejas iedzīvotāju vidū, kuri vieni no pirmajiem reģionā sāka nodarboties ar lauksaimniecību, bija izplatīts ne tikai kariess, bet pastāvēja arī salīdzinoši attīstītas metodes tā radīto komplikāciju sāpju mazināšanai. Kariesa bojāto zobu audu izņemšanai Megārā izmantoja loka urbjus un citus instrumentus. Vienam no attiecīgajā kapulaukā identificētajiem 11 indivīdiem ar dentālas manipulācijas pēdām bija urbti trīs zobi, bet kādam citam megārietim viens zobs ticis ārstēts atkārtoti.

Lasīt tālāk ...

Vai pirmie amerikāņi Jauno pasauli sasniedza jau pirms 130 000 gadiem?

Kad pirmie cilvēki ieradās Amerikā? Visbiežāk uz šo jautājumu tiek atbildēts – pirms apmēram 15 000 līdz 20 000 gadu, ienākot no Sibīrijas pa zemes tiltu, kas ledus laikmetā bija izveidojies tagadējā Beringa šauruma vietā. Taču tagad šim uzskatam, vismaz runājot par laika skalu, ir mests izaicinājums – žurnālā “Nature” publicēts pētījums, kura autori, izpētījuši Ziemeļamerikā uzietus mastodonta kaulus, apgalvo, ka pirmie amerikāņi kontinentā parādījušies jau pirms 130 000 gadu. Vai tas tiešām tā varētu būt? Kādi ir pierādījumi un cik pārliecinoši šķiet argumenti?

Lasīt tālāk ...

Aizvēsturiska māksla un rotaslietas Indonēzijā liecina par pēdējā leduslaikmetā tur dzīvojošo cilvēku simbolisko domāšanu

Sulavesas salā atrastie pēdējā leduslaikmeta mākslas darbi un rotaslietas liecina, ka Vollesijā dzīvojošie cilvēki atradās uz daudz augstākas kulturālās attīstības pakāpes, nekā tika uzskatīts līdz šim, teikts pētījumā, kas publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu krājumā.

Pētījumu, sadarbojoties ar Indonēzijas zinātniekiem, veica Grifita universitātes Austrālijas Cilvēka evolūcijas pētniecības centra komanda profesora Ādama Bruma (Adam Brumm) un Dr.Mišeles Lenglijas (Michelle Langley) vadībā.  

Lasīt tālāk ...