Sarkofāgi
Iegarena kaste no koka, akmens, māla u.c. materiāliem mirušo apglabāšanai.
Vēsture. Tādas lietoja jau senie ēģiptieši. Pazīstamākie un arī lielākie pasaulē ir t.s. Serapeona granīta sarkofāgi - to svars ir no 70–100 t un vāki sver no 20–30 t. Zārku izmēri ir 2 m plati, vismaz 4 m gari un vairāk kā 3 m augsti. Tie pagatavoti no pulēta Asuānas granīta.
Feniķijā (Aleksandra sarkofāgs, Biblas sarkofāgi). Biblā sarkofāgi bija masīvi un atradās visai dziļās šahtās.
Arī Etrusku civilizācijai Etrūrijā no VI-I gs.pmē. bija raksturīgi sarkofāgi ar mirušo figūrām uz vāka.
Krētā (Agnas Triādas sarkofāgs), grieķu austrumos (Klazomēnas sarkofāgi, līķiešu sarkofāgi, satrapu sarkofāgi),
Senajā Romā sarkofāgi bija izplatīti no II gs., agrāk tikai izņēmuma kārtā. Romiešu sarkofāgi nereti bija izdaiļoti mītiskiem motīviem, medību un cīņu, Dionīsa dzīru utt. ainām izrotāti, jebšu rotāti vienkārši ar ornamentiem (girljandiem, rakstiem).
Agrīnajā kristietības mākslā sarkofāgu noformējums līdzinājās Senās Romas standartiem.
Aplūkojamie objekti.
Sarkofāgi Biblā. Masīvi granīta sarkofāgi ar kaļķakmens vākiem. Atrodas dziļās šahtās, dažus arheologi izcēluši virszemē.
Serapeona sarkofāgi. Lielākie pasaulē. Atrodas Serapeona svētnīcā Sakārā.
Raksti.
Identificēts sen pazudušais Ramzesa II sarkofāgs.
Saite.
Dzīve pēc nāves.
