Aliens

Senākajai Indonēzijas alu mākslai jauns datējums – 51200 gadi

Pēdējās desmitgades laikā, pateicoties jaunu, precīzāku datēšanas tehnoloģiju attīstībai, vairākkārt pārsniegti pasaules senākās alu mākslas rekordi. Gandrīz visi no tiem saistās Sulavesas un Borneo salā Indonēzijā atklātiem un izpētītiem pieminekļiem.

2014.gadā uz Timpusengas alas griestiem Sulavesā uzkrāsoto cilvēka plaukstas nospiedumu datēja ar 39 900 gadu senumu, bet turpat esošo cūkbrieža attēlu ar 35 400 gadiem pirms mūsdienām.

2018.gadā Borneo salā, Austrumkalimantānas provincē Bantenga alā atrastu savvaļas govs zīmējuma vecumu noteica kā 40 000 gadus senu.

2019.gadā tika datēti Bulusipongas 4.alā Sulavesā atklātie zīmējumi, kuros paleolīta mākslinieki bija attēlojuši, kā teriantropu grupa ar šķēpiem vai virvēm medī savvaļas cūkas un mazajiem Indonēzijas bifeļiem līdzīgus dzīvniekus. Zīmējumu minimālais vecums izrādījās no 35 100 (jaunākajiem) līdz 43 900 gadiem (senākajiem).

2021.gadā atklātajā Tedongnes alā uz sienas uzzīmētā kārpcūka izrādījās tapusi pirms ne mazāk kā 45 500 gadiem.

Tagad, 2024.gadā, senākā alu zīmējuma rekords atkal tiek labots, pārsniedzot 50 000 gadu slieksni. Austrālijas un Indonēzijas zinātnieki atkārtoti datēja gan vairākas jau iepriekš datētas alu mākslas vietas Sulavesas salā, gan arī iepriekš nedatētu, 2017.gadā Karampangas alā atklātu zīmējumu. Pētījuma rezultāti publicēti izdevumā “Nature.”

Datēšanai tika izmantota jauna tehnoloģija – lāzera ablācijas urāna-torija analīze.

Urāna-torija datēšana ir viena no urāna sērijas metodēm - ar sēriju tiek saprasti elementi, kādos urāns pārvēršas līdz kļūst par svinu. Tā ir radiometriska tehnoloģija, ar kuras palīdzību nosaka ar urānu bagātu iežu, galvenokārt karbonātu (un ar karbonātiem piesātinātu fosilo kaulu), vecumu. Datēšana tiek veikta, ar spektrometru paraugā nosakot urāna un torija izotopu proporcijas. Metodi var izmantot tādu karbonātu datēšanai, kuru vecums nav mazāks par 1000 gadiem un nepārsniedz 100 000 gadus.

Ja agrāk paraugs tika ņemts izurbjot un sasmalcinot nelielu konusveida gabaliņu no datējamā karbonāta, kas nereti radīja mērījumu kļūdu izraisošus piemaisījumus no sienas pamatnes, tad, izmantojot lāzeru, kas ļauj analizēt katru atsevišķo slāni, iespējams precīzāk noteikt uz alu zīmējumiem uzslāņojušos kaļķakmens veidojumu vecumu.

Bulusipongas 4 alas medību aina, to datējot ar jauno metodi, izrādījās vismaz par 4040 gadiem vecāka nekā 2019.gada datējumā. Tagad tās noteiktais vecums ir 50,2 ± 2,2 tūkstoši gadu. Savukārt Karampangas alas zīmējums, kurā redzamas apkārt savvaļas cūkai novietojušās cilvēkiem līdzīgas figūras, ir zīmēts vēl senāk – pirms 53,5 ± 2.3 tūkstošiem gadu, resp. to minimālais vecums ir 51 200 gadu. Tādējādi Karampangas alas sienas zīmējums ir šobrīd vecākais figurālās mākslas un vēstījuma nodošanas jeb sociālās saziņas piemineklis pasaulē. Vēl vecāki gan ir plaukstu nospiedumi uz Maltrevisas alas griestiem Rietumspānijā, kas 2018.gadā ar urāna-torija metodi tika datēti ar vairāk nekā 64 000 gadu senumu, bet šo datējumu aplūkojamā pētījuma autori, iespējams neobjektīvi, vērtē kā apšaubāmu, kā arī norāda, ka, pat ja precīzs, tas saistāms ar neandertāliešiem. Tomēr parādās arī jauni atklājumi un jauni datējumi, kas liek pārskatīt atziņas ne tikai par alu zīmējumu senumu, bet arī par laiku, kad mūsu tiešie priekšteči kromaņjonieši parādījās Eiropā. Līdz šim uzskatīja, ka kromaņjonieši Eiropā ienākuši ne agrāk par apmēram 45 000 gadu pirms mūsdienām. 2020.gadā Bačokiras alā (Bulgārija) atrasti, ģenētiski apstiprināti neandertālieša kauli tika datēti ar 46-47 tūkstošu gadu pagātni, bet izdevumā “Science Advances” 2022.gada publikācijā aprakstīts netieši datēts (kopā ar slāni, kurā atrasts) un ģenētiski neanalizēts, morfoloģiski kromaņjonietim piederīgs daļēji saglabājies zobs no Mandrīna grotas Dienvidfrancijā varētu būt pat 54 000 gadu vecs. Līdz ar to vairs nešķiet pilnīgi neiespējami, ka savu plaukstu nospiedumus uz Maltravieso alas griestiem varētu būt atstājuši arī pirmie Eiropas kromaņjonieši.

Kopsavelkot jaunā Indonēzijas alu zīmējumu datējuma rezultātus, pētnieki secina, ka figuratīvā māksla kā noteiktu vēstījumu saglabāšanas un nodošanas veids sakņojas ievērojami senākā pagātnē nekā iepriekš domāts un ka tradīcija attēlot dzīvniekus un cilvēkus Sulavesas reģionā radusies un attīstījusies kā reģionāla Homo sapiens sabiedrības kultūras parādība, kura no jauna atkal parādās tikai pēc vairāk nekā 10 tūkstošiem gadu Rietumeiropas kromaņjoniešu vidū.

Avoti:
nature.com
leakeyfoundation.org
theconversation.com
southampton.ac.uk
nhm.ac.uk
science.org

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.