Sulavesa, Sulavesas sala
- Detaļas
- Publicēts 03 maijs 2017
- 5041 skatījumi
Sulawesi, Celebesa.
Sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
Gleznainā un kontrastiem bagātā Sulavesa slēpj sevī mistisku kalnu zemi, kuras iemītnieki arsavām buļļu ragu mājām, kapenēm, kultiem, tradīcijām un ceremonijām sniedz ieskatu viņu unikālajā dzīvē pēc nāves.
Platība - ap 170 000 kvkm.
Iedzīvotāji - 8 500 000 (1971.g.), blīvāk apdzīvota ZA un DR daļa.
Bugi - 3 900 000 (1978.g.), dzīvo Sulavesas salas DR.
Toradži.
Lielākās pilsētas - Udžungpandanga, Venanga.
Ģeogrāfija. Krasta līnija izrobota. 4 lielas pussalas.
Kalnaina, augstums līdz 3455 m (Rantekombola).
Vēsture. Sulavesas sala ir viena no moderno cilvēku visagrākajām mītnes vietām. To pierāda līdz šim zināmais vecākais brieža attēlojums (pie viena arī pašlaik otrais vecākais dzīvnieka attēlojums pasaulē) - 2014.gadā salā atrastais 35 400 gadus senais cūkbrieža gleznojums.
Salas mednieki medīja dīvainus un unikālus dzīvniekus, kuri, izolēti attīstījušies, dzīvoja tikai Sulavesas salā. Savdabīgās faunas dēļ Sulavesu nereti dēvē par Indonēzijas Madagaskaru.
Ģeoloģija. Granīti, gneisi, noguluma (kaļķakmeņi) un izvirduma ieži.
Daudz aprimušu vulkānu, ZA daļā atrodas darbīgs vulkāni Klabats (1995 m) un Soputans (1661 m).
Lieākās niķeļa un dzelzsrūdas atradnes Indonēzijā. Iegūst arī akmeņogles, naftu, alvas, svina un vara rūdas, zeltu, sudrabu, dabisko asfaltu, sēru.
Klimats. Ekvatoriāls klimats, gada vidējā temperatūra 25-27oC.
Nokrišņi 2000-5000 mm gadā.
Hidroloģija. Daudz ezeru (Tovuti, Poso) un upju.
Daba. Laterītās augsnes. Mitrie tropu meži aizņem 52% teritorijas - palmas, dipterokarpi, pandāni, tīkkoki, santalkoki, podokarpi. Arī savannas. kalnos virs 1500 m vjl. skujkoku un platlapu meži.
Zemkopība - rīss, kukurūza, piparkrūmi, kafijkoki, kokospalas.
Zveja, trpangu ieguve.
Aplūkojamie objekti.
Timpusengas ala. Vieni no senākajiem alu zīmējumiem pasaulē - cūkbriedis un rokas nospiedums.
Bulubetujas ala. (Leang Bulu Bettue) Austrāliešu un indonēziešu arheologi veicot izrakumus laika periodā no 2013. līdz 2015.gadam, atrada lielu skaitu artefaktu, kuru iespējamais vecums ir no 22 000 līdz 30 000 gadiem. Atradumu vidū bija no babirusa ilkņu zobiem veidotas diska formas krelles un no oposumiem līdzīga somaiņu kārtas dzīvnieka, kuskuslāča, pirkstu kauliem izgatavoti piekariņi.
Bulusipongas ala. 2019.gadā tika datēti Bulusipongas 4.alā atklātie zīmējumi, kuros paleolīta mākslinieki bija attēlojuši, kā teriantropu (mītoloģiskas būtnes, kurās apvienotas cilvēku un dzīvnieku ķermeņa daļas) grupa ar šķēpiem vai virvēm medī savvaļas cūkas un mazajiem Indonēzijas bifeļiem līdzīgus dzīvniekus. Zīmējumu minimālais vecums izrādījās no 35 100 (jaunākajiem) līdz 43 900 gadiem (senākajiem).
Karampangas ala. Te, pēc 2024.gada pētījumu rezultātiem, alu zīmējuma vecums pirmo reizi pārsniedzis 50 000 gadu robežu.
Tedongnes ala. 2021.gadā atklātajā alā uz sienas uzzīmētā kārpcūka izrādījās tapusi pirms ne mazāk kā 45 500 gadiem.
Danau Tempe ezers. Putnu kolonijas, peldošas mājas un ciemati.
Tana Toraja reģions. Vulkānu ieskauts, mistiska pēcnāves valstība.
Toradžu cilts ciemi. Ļoti savdabīgas kapenes, apbedījuma kulti, tradīcijas un īpatnēja buļļu ragu jeb "laivu māju" arhitektūra. Ķēniņu kapenes, alu kapenes, nelaiķu galvaskausi un kauli, iekārtie zārki, kokos un klintīs izgrebtas kapenes, aizgājušo koka statujas, akmens megalīti un mirušo ceremonijas - tas viss liecina par toradžu līdzāspastāvēšanu un sadzīvošanu ar mirušajiem. Pasaulē slavenā toradžu bēru ceremonija ir Sulavesas vizītkarte un centrālais notikums vietējo dzīvē - gatavošanās bērēm prasa vairākus gadus, un tas pulcē ne tikai pašas tautas masas, bet arī lielu skaitu cūku un buļļu, ko toradži upurē par godu aizgājējam.
Rammang-Rammang karsta masīvs. Gleznains kaļķakmens kalnu apvidus ar idilliskiem upes, klinšu un rīsu lauku skatiem, kā arī neparastu dabas veidojumu, ko sauc par "akmens mežu."
Raksti.
Aizvēsturiskā māksla un rotaslietas Indonēzijā liecina par pēdējā leduslaikmetā tur dzīvojošo cilvēku simbolisko domāšanu.
Indonēzijas alu gleznojumu datējums liek pārskatīt priekštatus par mākslas rašanās vietu un laiku.
Saites.
Lielās Zunda salas.
Vollesija.
Sulavesas jūra.
