Atradumi Melnā akmens svētnīcā Forumā liecina: Roma apdzīvota līdz pat 150 gadus senāk nekā iepriekš domāts

"Mūžīgā septiņu pakalnu pilsēta," kas jau tagad ierindojas starp nepārtraukti ilgstošāk apdzīvotajām vietām Eiropā, savus pirmsākumus rod, iespējams, pat pusotru gadsimtu senāk nekā līdz šim uzskatīts. Par to liecina neseno arheoloģisko pētījumu laikā Romas Forumā iegūto senlietu un atsegto struktūru datējums.

Veicot izrakumus Melnā akmens (latīņu - Lapis Niger) svētvietā, kas atrodas Forumā, līdzās 203.g. uzceltajai imperatora Septīmija Sevēra triumfa arkai un blakus uz VIII gs.pmē. attiecinātajam Vulkanālijam (Vulkānam veltīta svētnīca), kuri kopā veido vienīgo saglabājušos Komīcija, senākās, starp Palatīna un Kapitolija pakalniem novietotās tautas sapulču vietas, daļu, itāļu arheologi atraka senu no tufa, vulkāniskā akmens, būvētas sienas fragmentu un tam blakus - keramikas lauskas un graudus.

Lasīt tālāk...

Atklātas augsta Senās Ēģiptes V dinastijas laika ierēdņa kapenes un noskaidrots faraona Džedkāres sievas vārds

Ēģiptiešu arheologi, izdarot izrakumus Sakāras dienvidos (Memfisas apkaimē), atklāja 4400 gadus senas V dinastijas laikā dzīvojošā augstmaņa Kūvija (Khuwy) kapenes, kā arī noskaidroja, līdz tam anonīma, liela piramīdu kompleksa īpašnieka identitāti, teikts 2.aprīļa Ēģiptes Senlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā.

"L" formas kaļķakmens kapenes atrodas blakus V dinastijas (25.–24.gs.pmē.) faraona Džedkāres Brīnišķīgā (2414.–2375.g.pmē.) piramīdai.

Neskatoties uz to, ka ir pagājuši vairāk nekā 4000 gadu, kapenēs atrastie gleznojumi un hieroglifi ir apbrīnojami labi saglabājušies.  

Lasīt tālāk...

DNS analīzes apstiprina: pirmie Anatolijas zemkopji bija vietējie mednieki-vācēji

Jauna starptautiskas zinātnieku komandas veikta seno cilvēku DNS analīze atklāj, ka senākie Anatolijas pussalas zemkopji nebija ienākuši no austrumiem, bet cēlušies no vietējiem medniekiem-vācējiem. Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, tikai apstiprina iepriekš iegūtās arheoloģiskās liecības, saskaņā ar kurām zemkopību nevis atnesa migranti no Auglīgā pusmēneša reģiona, bet kā pieredzi pārņēma un attīstīja vietējie Anatolijas mednieki-vācēji, kuri paši izvēlējās mainīt iztikas iegūšanas stratēģiju. Tomēr, lai arī pētījums liecina par Anatolijas pussalas seno iedzīvotāju ģenētisko stabilitāti vairāk nekā 7000 gadu garumā, to genoms norāda arī uz notikušu ģenētisko mijiedarbību ar blakus reģionos mītošām populācijām.

Lasīt tālāk...

Saules piramīda Meksikā var sabrukt kā smilšu pils

Slavenā Saules piramīda no Teotivakānas var sabrukt, līdzīgi smilšu pilij. Meksikas Valsts autonomās universitātes pētnieku komanda, izmantojot subatomāro elementārdaļiņu iekārtu - muonu detektoru, konstatējusi, ka viena piramīdas puse ir sausa, kamēr otra - mitra, un tas, ja vien steidzami netiks atrasts risinājums, var apdraudēt iespaidīgās būves pastāvēšanu.

Lasīt tālāk...

Karaīmi – tautība, sekta vai modus vivendi?

Reti kam ārpus etnogrāfu un vēsturnieku aprindām būs pazīstams karaīmu vārds. Tomēr šī, šodien nelielā, etniski un reliģiski savdabīgā kopiena, tās izcelšanās apstākļi joprojām gan rosina zinātnieku un publicistu polemiku, gan glabā atslēgas svarīgu Austrumeiropas vēstures un etnoloģijas problēmu risināšanai.

Lasīt tālāk...

Arheologi vienā no Luksoras kapenēm atrod vairākas mūmijas

Viena no lielākajām Luksoras kapenēm franču arheologi atraduši sarkofāgu, kura atradās Senās Ēģiptes Jaunās valsts XVIII dinastijas valdīšanas laikā dzīvojošas sievietes Poujovas (Pouyou) mūmija, teikts 2018.gada 24.novembra Ēģiptes Senlietu ministrijas paziņojumā.

Ministrija arī informēja par to, ka cita arheologu komanda turpat netālu esošās kapenēs atrada vairākus sarkofāgus ar mūmijām un uz viena sarkofāga atklāja hieroglifus, kuri minēja dievietes Mutas vārdu.

Vairāki ziņu avoti pasaulē bija izplatījuši kļūdainu ziņu par to, ka mūmijas atrastas vienuviet vienās kapenēs, kas gan neatbilst patiesībai, norādīja Ēģiptes Senlietu ministrija. 

Lasīt tālāk...

Indonēzijas Borneo salā atrasts pasaulē senākais dzīvnieka figūras gleznojums

40 000 gadus senais, govij līdzīgā dzīvnieka gleznojums uz Lubangdžerijisalehas alas sienas Austrumkalimantānas provincē Indonēzijā, ir vecākais, līdz šim atklātais dzīvnieka attēlojums pasaulē, teikts 2018.gada 7.novembrī žurnālā Nature publicētajā pētījumā. 

Lasīt tālāk...

Mūmijas noslēpums atrisināts: pētījumi liecina par rituālu slepkavību

Vācu zinātnieki no Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes un Murnavas reģionālā Traumu centra, izmantojot jaunākās paleopatoloģijas un kriminālekspertīžu metodes, noteikuši, ka neidentificētā sievietes mūmija, kas vairāk nekā simts gadus nogulējusi Bavārijas Valsts arheoloģijas kolekcijā, visticamāk ir rituālā slepkavībā nogalināta inku sieviete.

Mirušās sirdī un uz zarnu sieniņām analīzēs atklāja parazītiskas slimības radītus sabiezinājumus, kas viņas upurēšanu hipotētiski ļauj uzskatīt par sava veida eitanāziju.

Stefānijas Panceras (Stephanie Panzer) vadībā veiktā pētījuma rezultāti š.g. 26.februārī publicēti izdevumā PLOS ONE. 

Lasīt tālāk...

Pirmo reizi pētnieki sekmīgi atšifrējuši senēģiptiešu mūmiju DNS

Ilgu laiku zinātnieki bija gandrīz vai samierinājušies ar domu, ka no senēģiptiešu mūmijām, kas citādi sniedza daudz vērtīgu ziņu par mirušo (sejas vaibsti, slimības un pat tetovējumi), nav iespējams iegūt DNS. Šāds uzskats bija veidojies pēc vairākiem neveiksmīgiem pētnieku mēģinājumiem izpētīt mūmiju DNS.

Lasīt tālāk...

Noteikta precīzāka Stounhendžas zilo akmeņu izcelsmes vieta

Vissarežģītākās megalītu laikmeta būves ir kromlehi. Pats iespaidīgākais no tiem ir Stounhendža, kas atrodas Solsberijas līdzenumā, Viltšīras grāfistē, Anglijas dienvidos. Līdztekus daudzām teorijām par akmens apļa izmantošanas patiesajiem mērķiem arheologi ilgu laiku bija diskutējuši arī par to, kādā veidā tas būvēts, ņemot vērā, ka daļa no Stounhendžas celtniecībā izmantotajiem klints bluķiem - tā sauktie zilie akmeņi - uz Solsberijas līdzenumu nogādāti, pārvarot 222 kilometru lielu attālumu, no Preslija (Preseli) kalniem Velsas rietumos.

Jauns, žurnālā Archeology Science šī gada februāra mēneša numurā publicēts pētījums norāda precīzāku šo akmeņu izcelsmes vietu, pievedot kādu soli tuvāk pasaulslavenā megalītu kompleksa noslēpuma atrisinājumam. Saskaņā ar šo pētījumu, 55% akmeņu nākuši no iežu atseguma, kas atrodas 3 km tālāk uz ziemeļiem no klintīm, kuras par Stounhendžas zilo akmeņu (bluestones) izcelsmes vietu 1923.gadā atzina britu ģeologs Herberts Henrijs Tomass. 

Lasīt tālāk...