Arheologi “Vācijas Stounhendžā” atrod liecības par cilvēku upurēšanu

Arheologi, izdarot izrakumus neolīta beigās un agrā bronzas laikmetā uzceltajā, Stounhendžai līdzīgajā apļveida būvju kompleksā, kas atrodas netālu no Pemeltas (Pömmelte) ciemata, 136 km uz dienvidrietumiem no Berlīnes, atrada liecības par šajā laikā notikušiem cilvēku upurēšanas gadījumiem.

Lasīt tālāk...

Netālu no Edfas arheologi atrok 4600 gadus vecu pakāpienu piramīdu

Salīdzinoši pieticīgo, vairākas desmitgades pirms Gīzas Lielās piramīdas celto, 4600 gadus veco pakāpienu piramīdu netālu no Edfas kopš 2010.gada pēta Čikāgas universitātes arheologi. Viens no izrakumu uzdevumiem bija noskaidrot, kādam mērķim mazā piramīda kalpoja. Tagad arheologi veic darbus, lai nodrošinātu piramīdas pasargāšanu no iespējamajiem postījumiem nākotnē.

Lasīt tālāk...

Sardu iedzīvotāji pirms 2000 gadiem ar olu čaumalām centās aizsargāties pret dēmoniem

Kā nodrošināties pret zemestrīcēm seismiski nestabilos apvidos? Mūsdienās, kad zinām, ka to iemesls ir Zemes plātņu kustība, galvenais risinājums ir īpaši izturīgas būves. Taču senāk daudzi cilvēki domāja, ka tādas dabas katastrofas kā zemestrīces izraisa nevis ģeodinamiski procesi, bet pārdabiski spēki - dievi, gari un dēmoni, no kuru dusmām var izvairīties vai nu pildot to gribu vai arī veicot īpašas, sakrāli manipulatīvas darbības. Arī seno Sardu iedzīvotāji Mazāzijā, kā liecina nesen izdarīti atklājumi, atjaunojot savus mājokļus pēc postošās 17.gada zemestrīces, centās tos aizsargāt pret iespējamajiem nākotnes apdraudējumiem ar maģijas paņēmieniem - novietojot zem atjaunojamās ēkas grīdas monētu, rīku un olu čaumalu ziedojumus.

Lasīt tālāk...

Atakamas tuksneša klinšu gleznojumi sniedz priekšstatu par seno čīliešu vaļu medībām

Izpētot Atakamas tuksnesī atklātos klinšu gleznojumus, mūsdienu arheologi ir guvuši jaunu priekšstatu par to, kāda veidā senie čīlieši nodarbojušies ar vaļu un citu jūras radību medībām. Žurnālā Antiquite publicētajā pētījumā analizēti tieši tie aizvēsturiskie mākslas darbi, kas palīdz pētniekiem saprast lielo jūras dzīvnieku medību nozīmi mednieku-vācēju sabiedrībā.

Lasīt tālāk...

Ušulas masu kaps atklāj, ka senie maiji karagūstekņus upurēja dieviem, sacērtot tos gabalos

2013.gadā starptautiska zinātnieku komanda Bonnas universitātes speciālistu vadībā pēc piecu gadu arheoloģiskajiem izrakumiem seno maiju pilsēta Ušulā atklāja masu kapu, kurā bija apbedīti 24 cilvēki. Upuriem bija nocirstas galvas un citas ķermeņa daļas. Arheologi uzskata, ka varmācīgā nāvē mirušie bija vai nu karā ar citām maiju pilsētām iegūti karagūstekņi, vai arī vietējie Ušulas augstmaņi.

Lasīt tālāk...

Viduslaiku nūbiešu mūku kapenes Sudānā sargāja maģiski uzraksti uz sienām

Šodien Sudāna pamatā ir musulmaņu valsts. Pēc vikipēdijā publicētiem datiem, kristietību par savu reliģiju atzīst tikai ap 16% sudāniešu. Taču tā nav bijis vienmēr - pirms islāma nostiprināšanās Nūbijā, kā senāk sauca Sudānu, apmēram 1000 gadus pastāvēja trīs maz zināmas, tagad - gan pārnestā, gan tiešā nozīmē - vēstures putekļu pārklātas, savdabīgas kristiešu ķēniņvalstis. Nozīmīgākā un rakstītajos avotos no šīm trim valstīm visbiežāk minētā ir Makūrija, kuras senajā galvaspilsētā Dongolā jau no XX gs. 60.gadiem veic izrakumus arheologi no Polijas. Kā vienu no interesantākajiem, Dongolā izdarītajiem atradumiem poļu pētnieki izceļ klostera piebūvē atrastās kapenes, kurās XII gs. sākumā guldītos mūkus sargājuši uz sienām uzgleznoti maģiski uzraksti.

Lasīt tālāk...

Sarkanās jūras krastā atklāta pasaulē senākā osta un papirusi, kas apliecina, ka Hufs ir Lielās piramīdas celtnieks

Franču un ēģiptiešu zinātnieku grupa Sarkanās jūras krastā, Džarfas ielejas (Wadi-el-jarf) rajonā, laikā no 2011.-2013.gadam atklājusi un izpētījusi ar IV dinastijas faraona Hufa valdīšanas laiku (2551.-2528.g.pmē.) datētu ostu un papirusus. 4500 gadus senā osta ir par 1000 gadiem vecāka nekā jebkura cita pasaulē zināmā osta, Discovery News pastāstīja ekspedīcijas vadītājs Pjērs Talē (Pierre Tallet).  

Lasīt tālāk...

Arheologi paziņo, ka Nepālā atklājuši pasaulē senāko budistu svētnīcu

Starptautiska arheologu komanda, veicot izrakumus UNESCO pasaules mantojuma vietā - Mājādevas svētnīcā kārtējā Budas dzimšanas vietā Lumbīnā, Nepālā, zem vēlāk būvētām ķieģeļu konstrukcijām atklājusi ar VI gadsimtu pirms mūsu ēras datētas koka būves paliekas. "Mēs esam atraduši pasaulē senāko budistu svētnīcu," - intervijā National Geographic teica viens no izrakumu vadītājiem un žurnāla Antiquity 2013.gada decembra numurā publicētā raksta vadošais autors, Daremas universitātes (Lielbritānija) arheologs Robins Kaningems.

Līdz šim senākās arheoloģiskās liecības par budistu kulta vietas pastāvēšanu Lumbīnā bija iegūtas no III gs.pmē. un saistījās ar budisma izplatīšanās veicinātāja imperatora Ašoka darbību.

Lasīt tālāk...

“Grifa karavīra” kapā atrastais mīnojiešu gredzens liek pārrakstīt bronzas laikmeta grieķu mākslas vēsturi

2015.gada maijā arheologu pāris Džeks Deivs un Šarona Stokere no Cincinati universitātes, olīvu birzī Pīlā, netālu no Nestora pils, Grieķijas DR, atraka neskartas, labi saglabājušās 3500 gadus vecas bronzas laikmeta karavīra kapenes, kuru saturs būtiski maina mūsu līdzšinējās zināšanas par Grieķijas civilizācijas dzimšanu (Sk.: “Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes”, aliens.lv, 21.12.2015.). 

Lasīt tālāk...

Pētījums: senie ēģiptieši piramīdas orientēja pret debespusēm, izmantojot rudens ekvinokciju

Gīzas piramīdas saista pētnieku interesi ne tikai ar noslēpumainiem tukšumiem un, iespējams, apslēptām kamerām, bet arī ar savu precīzo orientāciju pret četrām debespusēm.

Lasīt tālāk...