Pētījums: Otrā starplaika aizmirstās dinastijas faraons Senebkajs gājis bojā kaujas laukā

Ar tiesu medicīnas metodēm izpētot 2014.gad sākumā Abīdā atklātās, iepriekš nezināmā Otrā starplaika (XVII-XVI gs.pmē.) dinastijas faraona Senebkaja mirstīgās atliekas, Pensilvānijas (ASV) universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka viņš ir vēsturē senākais šobrīd zināmais Ēģiptes valdnieks, kura dzīves gaitas beigušās kaujas laukā. Vienlaikus pētījums uzdevis vairākus jaunus jautājumus: gan par Senās Ēģiptes vēstures Otro starplaiku - nestabilitātes un sadrumstalotības periodu starp Vidējo un Jauno valsti, gan par aizmirsto, iespējams, kareivīgo Abīdas faraonu dinastiju, kura šajā laikā valdījusi Ēģiptes vidienē.  

Lasīt tālāk...

Francijā atrastas iespaidīgas Halštates perioda ķeltu augstmaņa kapenes

Francijas Valsts preventīvās arheoloģijas institūta (INRAP) arheologu komanda, veicot industriālā parka izbūvē negaidīti atklātās senvietas aizsardzības izpēti Šampaņas-Ardēnu reģiona nelielās Lavā (Lavau) pilsētas nomalē, atklājusi aptuveni 2500 gadus vecas, ar senākā dzelzs laikmeta (Halštates perioda) beigām datētas ķeltu "prinča" kapenes.

40 metrus diametrā lielā kapukalna centrā atklātajā 14m² plašajā apbedījuma kamerā arheologi līdz šim atraduši vairākus īpašus prestiža priekšmetus - mirušajam kapā līdzi dotus etrusku vai sengrieķu amatnieku un mākslinieku darinājumus.

Institūta prezidents Dominiks Garsija, apmeklējot atradumu vietu, pastāstīja žurnālistiem, ka jaunatklātajā kapā, spriežot pēc tā izmēra un vērtīgajiem priekšmetiem, neapšaubāmi apbedīts kāds no vietējo valdnieku dzimtas pārstāvjiem un tas ir viens no lielākajiem līdz šim atklātajiem Halštates perioda apbedījumiem Eiropā. 

Lasīt tālāk...

Pie Ptaha svētnīcas Karnakā atrok kulta objektu glabāšanai paredzētu bedri

Karnakas tempļu kompleksā, seno Tēbu (mūsdienu Luksora) teritorijā strādājošā franču un ēģiptiešu arheologu komanda tikko pabeigusi izpēti 2014.gada decembra sākumā netālu no Ptaha tempļa atklātā apakšzemes kulta priekšmetu krātuvē. Izrakumos, kuri tika dokumentēti izmantojot ļoti augstas precizitātes tehnoloģijas, tika atrasti vairāki īpaši nozīmīgi reliģiski artefakti - 38 statujas, statuetes un dažādi citi vērtīgi priekšmeti.  

Lasīt tālāk...

Čektas petroglifi - liecības par rakstības pirmsākumiem senajā Peru?

Izpētot klints bluķos pie Čektas (Checta) iekaltus petroglifus, Peru Klinšu mākslas asociācijas prezidents, arheologs Goritumi Eševarija (Gori-Tumi Echevarria) izvirzījis hipotēzi, ka tie, iespējams, satur liecības par 5000 gadu senas, senēģiptiešu un šumeru ideogrāfisko rakstu paraugiem attīstības pakāpē līdzīgas rakstības pastāvēšanu šajā Dienvidamerikas reģionā.

Lasīt tālāk...

Arheologi Izraēlā atrod simtiem agrajā neolītā tapušas senču un auglības dievību pielūgsmes vietas

Izraēlas dienvidos Eilatas kalnos, Negevas tuksnesī nesen arheologi uzgājuši vairāk nekā 100 labi saglabājušās neolīta kulta vietas, kuras pārsteidz ar seksuālā simbolisma daudzveidīgumu. Atrasti aptuveni 9000 gadu veci akmens apļi un sakārtojumi, sieviešu dzimumorgānu kā arī cilvēka silueta formā apstrādāti akmeņi. 

Lasīt tālāk...

Japānā, iespējams, atrasts VII gs. Japānas imperatora Jomoja kapeņu komplekss

Japānā, Naras prefektūrā, Takaiči rajona Asukas ciematā arheologi atklājuši ar lieliem akmeņiem bruģētu grāvi, kas, iespējams, ir daļa no VII gs. valdījušā imperatora Jomoja kapeņu kompleksa. Bruģētais grāvis papildina pie Asukas jau iepriekš atklāto interesanto senvietu klāstu - tur uzietas gan piramīdveida kapenes, gan megalīti - savdabīgā veidā apkalti lieli granīta bluķi.

Lasīt tālāk...

Rūrika pilskalna izrakumos Novgorodā uzieta Ziemeļkrievijā senākā skaitāmā birka

Pēterpils arheologi paziņojuši par 2020.gadā Novgorodas ekspedīcijas nozīmīgāko atklājumu – par Rūrika pilskalnu sauktajā Novgorodas senpilsētas vietā atrasta ar IX gs. beigām datēta skaitāmā birka. “Noteiktais datējums ļauj uzskatīt, ka esam uzgājuši senāko šāda veida priekšmetu Ziemeļkrievijā,” preses relīzē informē ekspedīcijas vadītāja Natālija Hvoščinska.

Lasīt tālāk...

Lietuvā Asvejas ezerā atrastas XVI gs. karavīra paliekas

Ar zemūdens arheoloģijas metodēm pētot senā Dubiņģu tilta vietu Asvejas ezerā, lietuviešu pētnieki, negaidot, atraduši labi saglabājušās viduslaiku karavīra paliekas.

Lasīt tālāk...

Izraēlas arheologi Hēroda I Lielā pilī atrod monumentālu vārtu ceļu

Jeruzālemes Žīdu universitātes Arheoloģijas institūta arheologi, veicot izrakumus Herodiānas Valsts parkā, atklājuši monumentālu vārtu ceļu, kas ved uz Jūdejas tuksneša augstākā kalna virsotnē valdnieka Hēroda I Lielā uzcelto pili. Unikālais komplekss tika atrakts ilggadējā (1972.-2010.g.) Herodiānas izrakumu vadītāja arheologa Jehudas Necera (Ehud Netzer) piemiņai veltītas ekspedīcijas ietvaros.

Galvenā vārtu ceļa iezīme ir koridors ar sarežģītu, trīs līmeņos izbūvētu arku sistēmu. Šīs arkas balstīja uz ķēniņa lielās, kalna virsotnē esošās pils priekštelpu vedoša koridora sānu sienas. Pateicoties arkām, 20 metrus garais un 6 metrus platais koridors ir saglabājies savā sākotnējā 20 metrus lielajā augstumā.

Lasīt tālāk...

Kad tapis, iespējams senākais, līdz mūsdienām nonākušais acteku manuskripts Codex Burbonicus?

Viens no nozīmīgākajiem Centrālamerikas rakstītajiem vēstures avotiem, iespējams, senākais līdz mūsdienām nonākušais acteku bilžu raksta piemineklis, Burboņu kodekss, šobrīd tiek pētīts ar jaunākajām metodēm. Franču zinātnieki cenšas noteikt vai tas radīts īsi pēc jeb tomēr pirms spāņu iekarotāju ierašanās.

Lasīt tālāk...