Civilizācijas un kultūras
Domestificētie kamieļi Izraēlas teritorijā parādījušies vēlāk nekā vēstīts Bībelē
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 09 Augusts 2019 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 5365 skatījumi
Divu Telavivas universitātes Arheoloģijas un Tuvo Austrumu Kultūras nodaļas pētnieku Dr.Ereca Ben Josifa (Erez Ben-Yosef) un Dr.Lidaras Sapiras-Henas (Lidar Sapir-Hen) 2013.gadā universitātes žurnālā publicētajā pētījumā pierādīts, ka Izraēlas teritorijā, precīzāk Aravas ielejā, domestificēti kamieļi parādījās X gs.pmē. - vairākus gadsimtus pēc Bībelē minētā laika.
Zviedrijā atklāts rets, labi saglabājies laivas kaps
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 27 Jūlijs 2019 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 4311 skatījumi
Zviedru arheologi, izdarot pārbaudes izrakumus kādas jaunbūves vietā Vecajā Upsalā, 74 km uz ziemeļiem no Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas, bija pārsteigti, atklājot nevis vienu, bet pat divus laivu kapus, no kuriem viens bija netraucēts un tajā bija apbedīts cilvēks kopā ar zirgu un suni.
Eģiptologs: tranšeja ap Džosera piramīdu bija trīsdimensiju modelis faraona ceļam uz pēcnāves dzīvi
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 15 Jūlijs 2019 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 3538 skatījumi
Milzīga tranšeja, kas apņem vienu no pasaulē senāko akmens celtni – Džosera piramīdu, iespējams, bija mirušā faraona ceļa uz pēcnāves dzīvi trīsdimensiju modelis, ir pārliecināts poļu eģiptologs Dr.Kamils O.Kuražkēvics (Kamil O.Kuraszkiewicz) no Varšavas universitātes Austrumu studiju fakultātes Eģiptoloģijas nodaļas. Viņš jau 20 gadus vada izrakumus pie Džosera piramīdas, kur arheologi pēdējo gadu laikā ir atklājuši vairākus tuneļus un VI dinastijas augstmaņu kapenes.
Austrumprūsijā atrasts unikāls V-VI gs. seglu loka apkalums
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 14 Jūlijs 2019 00:00
- Autors Aliens.lv
- 7059 skatījumi
2014.gada 27.februārī Karalauču (Kaļiņingradas) apgabala Vēstures un mākslas muzejā notika unikāla arheoloģiskā atraduma prezentācija - muzejnieki pirmo reizi plašāku sabiedrību iepazīstināja ar savā krājumā nonākušu priekšmetu - V un VI gs. mijas seglu loka sudraba apkalumu, uz kura, iespējams, attēlots mītiskās pasaules trīsdaļīgais iekārtojums.
Arheologi seno maiju pilsētas Čičenicas Balamkas alā uziet simtiem rituālas nozīmes priekšmetu
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 01 Jūlijs 2019 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 5163 skatījumi
Arheologi jau sen pazistamajā Balamkas alā uzgājuši vairāk nekā 150 labi saglabājušos rituālo priekšmetu, 2019.gada 4.martā paziņoja Meksikas Valsts antropoloģijas un vēstures institūts (INAH). Šī ala atrodas Jukatānas pussalā dziļi zem maiju klasiskā perioda senpilsētas Čičenicas.
Atradumi Melnā akmens svētnīcā Forumā liecina: Roma apdzīvota līdz pat 150 gadus senāk nekā iepriekš domāts
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 22 maijs 2019 00:00
- Autors Aliens.lv
- 7385 skatījumi
"Mūžīgā septiņu pakalnu pilsēta," kas jau tagad ierindojas starp nepārtraukti ilgstošāk apdzīvotajām vietām Eiropā, savus pirmsākumus rod, iespējams, pat pusotru gadsimtu senāk nekā līdz šim uzskatīts. Par to liecina neseno arheoloģisko pētījumu laikā Romas Forumā iegūto senlietu un atsegto struktūru datējums.
Veicot izrakumus Melnā akmens (latīņu - Lapis Niger) svētvietā, kas atrodas Forumā, līdzās 203.g. uzceltajai imperatora Septīmija Sevēra triumfa arkai un blakus uz VIII gs.pmē. attiecinātajam Vulkanālijam (Vulkānam veltīta svētnīca), kuri kopā veido vienīgo saglabājušos Komīcija, senākās, starp Palatīna un Kapitolija pakalniem novietotās tautas sapulču vietas, daļu, itāļu arheologi atraka senu no tufa, vulkāniskā akmens, būvētas sienas fragmentu un tam blakus - keramikas lauskas un graudus.
Atklātas augsta Senās Ēģiptes V dinastijas laika ierēdņa kapenes un noskaidrots faraona Džedkāres sievas vārds
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 09 maijs 2019 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 4723 skatījumi
Ēģiptiešu arheologi, izdarot izrakumus Sakāras dienvidos (Memfisas apkaimē), atklāja 4400 gadus senas V dinastijas laikā dzīvojošā augstmaņa Kūvija (Khuwy) kapenes, kā arī noskaidroja, līdz tam anonīma, liela piramīdu kompleksa īpašnieka identitāti, teikts 2.aprīļa Ēģiptes Senlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā.
"L" formas kaļķakmens kapenes atrodas blakus V dinastijas (25.–24.gs.pmē.) faraona Džedkāres Brīnišķīgā (2414.–2375.g.pmē.) piramīdai.
Neskatoties uz to, ka ir pagājuši vairāk nekā 4000 gadu, kapenēs atrastie gleznojumi un hieroglifi ir apbrīnojami labi saglabājušies.
DNS analīzes apstiprina: pirmie Anatolijas zemkopji bija vietējie mednieki-vācēji
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 24 Aprīlis 2019 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 4282 skatījumi
Jauna starptautiskas zinātnieku komandas veikta seno cilvēku DNS analīze atklāj, ka senākie Anatolijas pussalas zemkopji nebija ienākuši no austrumiem, bet cēlušies no vietējiem medniekiem-vācējiem. Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, tikai apstiprina iepriekš iegūtās arheoloģiskās liecības, saskaņā ar kurām zemkopību nevis atnesa migranti no Auglīgā pusmēneša reģiona, bet kā pieredzi pārņēma un attīstīja vietējie Anatolijas mednieki-vācēji, kuri paši izvēlējās mainīt iztikas iegūšanas stratēģiju. Tomēr, lai arī pētījums liecina par Anatolijas pussalas seno iedzīvotāju ģenētisko stabilitāti vairāk nekā 7000 gadu garumā, to genoms norāda arī uz notikušu ģenētisko mijiedarbību ar blakus reģionos mītošām populācijām.
Saules piramīda Meksikā var sabrukt kā smilšu pils
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 05 Februāris 2019 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 7463 skatījumi
Slavenā Saules piramīda no Teotivakānas var sabrukt, līdzīgi smilšu pilij. Meksikas Valsts autonomās universitātes pētnieku komanda, izmantojot subatomāro elementārdaļiņu iekārtu - muonu detektoru, konstatējusi, ka viena piramīdas puse ir sausa, kamēr otra - mitra, un tas, ja vien steidzami netiks atrasts risinājums, var apdraudēt iespaidīgās būves pastāvēšanu.
Karaīmi – tautība, sekta vai modus vivendi?
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 24 Janvāris 2019 00:00
- Autors Aliens.lv
- 10333 skatījumi
Reti kam ārpus etnogrāfu un vēsturnieku aprindām būs pazīstams karaīmu vārds. Tomēr šī, šodien nelielā, etniski un reliģiski savdabīgā kopiena, tās izcelšanās apstākļi joprojām gan rosina zinātnieku un publicistu polemiku, gan glabā atslēgas svarīgu Austrumeiropas vēstures un etnoloģijas problēmu risināšanai.