Aliens

Ēģiptē atrasta laiva, kas veda pēcnāves dzīvē mirušo faraonu

Francijas Austrumu institūta pētnieki arheoloģiskā vietā Aburoašā, kas atrodas apmēram 8 km uz rietumiem no Ēģiptes galvaspilsētas Kairas, atklāja gandrīz neskartu seno ēģiptiešu faraona pēcnāves ceļojuma laivu.

Laiva, kas reizēm tiek saukta par kuģi, un tiek datēta ar Senās Ēģiptes I dinastijas faraona Dena valdīšanas laiku, ir vairāk nekā 4900 gadus veca un sniedz jaunu ieskatu seno ēģiptiešu garīgajās un tehnoloģiskajās praksēs.

Šī Saules laiva ir vecākais, lielākais un vislabāk saglabājies senās pasaules peldlīdzeklis - apmērām 6,1 metrus gara un 1,52 metrus plata. Tā bija būvēta no vienpadsmit vietējās izcelsmes koka dēļiem, kas sausajā tuksneša klimatā bija ļoti labi saglabājušies.

Atklāšanas vēsture

Sidnejas Makvārija universitātes eģiptologs Jans Tristants lasīja 1914.gada arheoloģisko izrakumu atskaiti par I dinastijas (3150-2890.g.pmē.) kapenēm Aburoašas  nekropolē, kad pamanīja kaut ko neparastu. Atskaites autors, leģendārais franču arheologs Pjērs Monte rakstīja, ka tieši uz ziemeļiem no mastabas viņš ir atklājis koka grīdu. Tristantu šī detaļa ļoti izbrīnīja, jo viņš zināja, ka neviens cits arheologs nav ziņojis par koka grīdām, kas būtu uzietas mastabas apkārtnē. Saprotot, ka šis noslēpumainais fakts var novest pie svarīga atklājuma, Tristants lika savai komandai izdarīt izrakumus tajā pašā vietā, kur pirms gadsimta bija racis Monte. Cerības attaisnojās un Tristanta komanda uzgāja ķieģeļiem iežogotu bedri, kurā atradās vecākā jebkad Ēģiptē atrastā laiva - 6,1 m garš kuģis, kas datējams ar 2950.g.pmē.

Jau uzreiz bija skaidrs, ka laiva spēlēja nozīmīgu lomu kapeņu īpašnieka apbedīšanas ceremonijās. Netālu no laivas atraduma vietas Tristants atsedza artefaktus, kas norādīja uz grezniem bēru svētkiem, to skaitā alus traukus un veidnes maizes cepšanai. Karaliskās kapsētas pie kapenēm bieži tika atrastas greznas laivas, kas bija paredzētas, lai simboliski pārvestu faraonus viņu jaunajā pēcnāves dzīvē. Taču, ņemot vēra, ka pie nekaraliskām kapenēm atrasts tik maz laivu, Tristans 2012.gadā vilcinājās izvirzīt minējumus, kādai tieši reliģiskajai funkcijai kalpoja Aburavašā atrastais kuģis. Šis ir labs piemērs, kāpēc mums dažreiz būtu jāveic atkārtoti izrakumi vietās, kur tie ir notikuši jau pirms gadsimta, sacīja Tristants. “Es nekad nevarēju iztēloties, ka atradīšu laivu pie šādām kapenēm,” - viņš piebilda.

Kuģis ar dziļu reliģisku simbolismu

Saules laiva bija svarīgs elements seno ēģiptiešu apbedīšanas praksē. Šie rituālie kuģi tika apbedīti blakus faraonu kapenēm, lai mirušā faraona dvēsele tajā varētu aizpeldēt uz debesīm, kur, kā ticēja senie ēģiptieši, faraons pievienojās saules dievam Ra.

Saskaņā ar seno ēģiptiešu mītiem, Saules dievs Ra dienā vadīja mirdzošo “dienas laivu” Mandžetu, ar kuru brauca pāri debesīm, bet naktī 12 stundas ceļoja cauri pazemes valstībai Duatai “nakts laivā” Mesketā, pārvarot daudz briesmu, lai no rīta atdzimtu dievišķā skarabeja Hepri veidā.

Senie ēģiptieši ticēja, ka arī mirušais faraons piedalās Saules dieva Re dienas un nakts ceļojumā. Par to liecina arī Piramīdu teksti: “Valdnieks nāk pie Ra (..) viņš ceļas kopā ar Atumu, paceļas un nolaižas ar Rē, un saules laivām.”

Lai gan saules laivu garīgais, reliģiskais mērķis ir skaidrs, eģiptologi diskutē par to, vai tām bija arī praktisks un funkcionāls pielietojums. Daži uzskata, ka šīs laivas tika izmantotas, lai pārvestu faraona ķermeni pāri ūdenim apbedīšanas procesijas laikā, savukārt citi apgalvo, ka tās bija tikai simboliski artefakti, kas tika radīti vienīgi apbedīšanas nolūkiem.

Faraona Hufa 42,67 metrus garā ciedru laiva, kas 1954.gadā atrasta Gīzas plato, apstiprina abas teorijas. Kaut gan uz kuģa ir redzamas liecības, ka tas atradies ūdenī, ciedru skaidas bedrē liecina, kā tas būvēts uz vietas apbedīšanas nolūkiem.

Aburavašas laivas mazākais izmērs un dizains šai diskusijai piešķir jaunu dimensiju. Pētnieki cer, ka nākotnē atrastie pierādījumi palīdzēs dziļāk izprast, kā laika gaitā evolucionēja saules laivu konstrukcija un mērķi. Šādas liecības varētu atklāt jaunas detaļas par seno ēģiptiešu kuģubūves tehnoloģijām, rituālajiem simboliem un dažādu laivu nozīmi dažādu dinastiju laikmetos. Tas paplašinātu zināšanas par reliģiskajām tradīcijām un saikni starp praktisko un simbolisko aspektu faraonu pēcnāves ceļojumos.

Aburoašas vēsturiskā nozīme

Aburoaša jau sen tiek atzīta par nozīmīgu vietu senās Ēģiptes agrīno dinastiju periodā. Šajā vietā atrasti artefakti, kas uzsver šī laikmeta svarīgo lomu senās Ēģiptes valsts pamatu veidošanā.

2012.gadā atklātā laiva šo izpratni uzlaboja un papildināja, parādot tā laika progresīvo kuģubūves mākslu un saistību ar reliģiskajiem ticējumiem.

Šis atradums ir daļa no plašāka pirmās dinastijas atklājumu kopuma Aburoašā. Arheologi jau iepriekš šeit ir atklājuši citus nozīmīgus artefaktus, tādējādi nostiprinot vietas nozīmi senās Ēģiptes vēsturē.

Konservācija un izstādīšana plašākai apskatei nākotnē

Aburoašas Saules laiva tagad ir izstādīta Ēģiptes Nacionālajā muzejā.

Avoti
greekreporter.com
archaeology.org
sailworldcruising.com
phys.org

Klētnieks, Jānis. 2008. "Mūžības valdnieki," Rīga: Tapals.
Gisela Graichen, Harald Lesch 2022. Liegt Die Antwort In Den Sternen? Wie Astrophysik Die Rätsel Der Archäologie Löst , Berlin, Propyläen.