Fizika, fiziķi
Grieķiski physikē no vārda physis - "daba."
Mācība par matērijas - atomu, molekulu, kristālu, šķidrumu, gāzu u.c., vispārīgākajām īpašībām un uzbūvi, kā arī matērijas kustības pamatformām - mehāniskajiem, termiskajiem, elektromagnētiskajiem, gravitācijas, atomu, kodolu u.c. procesiem.
Vēsture. XII gs. pāvests Aleksandrs III aizliedza garīdzniecībai nodarboties ar fiziku.
Keplera un Ņūtona atklāti fizikas likumi izskaidroja debess ķermeņu kustību.
Astronomijas un fizikas attīstība sasniedza tādu līmeni, ka Kantam un Laplasam tapa iespējams radīt pirmo zinātnisko kosmogonisko hipotēzi - vācu filozofs I.Kants izveidoja mācību par Saules sistēmas rašanos no gāzu un putekļu mākoņa.
Viens no mūsdienu fizikas pamatlicējiem ir dāņu fiziķis Nils Bors.
Fizikas pamatnozares.
Akustika.
Biofizika.
Elektromagnētisms.
Elektronu un jonu optika.
Kodolfizika.
Kvantu fizika.
Mehānika.
Optika.
Termodinamika.
Fiziķi.
A.Volta (~1800.g.). Itālija.
Braians Deivids Džozefsons (dz.1940.g.). Lielbritānija.
Džeimss Džīnss (1877.-1946.g.).
Džeimss Preskots Džouls (1818.-1889.g.).
Džozefs Bleks (1728.-1799.g.). Skotija.
Džozefs Džons Tomsons (1856.-1940.g.). Anglija.
Enriki Fermī (1901.-1954.g.). Itālija.
E.Lencs (~1842.g.). Krievija.
E.Mahs. Austrija.
E.Mariots (~1676.g.). Francija.
E.Pērsels (~1946.~1952.g.). ASV. N.
E.Vīherts (~1899.g.). Vācija.
Ēriks Burops (1911.-1980.g.). Lielbritānija.
F.Savārs (~1820.g.). Francija.
Fēlikss Blohs (1905.-1983.g.). ASV.
G.S.Oms. Vācija.
Gustavs Teodors Fehners (1801.-1887.g.). Vācija.
Hans Kristians Ersteds (1777.-1851.g.). Dānija.
H.Bušs (~1926.g.). Vācija.
H.Deilijs (~1807.g.). Anglija.
Ivans Borgmanis (1849.-1914.g.). Krievija.
Karls Frīdrihs Brauns (1850.-1918.g.). Vācija.
Kazimežs Fajanss (1877.-1975.g.). Polija/ASV.
Lorānds Etvešs (1848.-1919.g.). Ungārija.
L.Alvaress (~1940.g.). ASV
L.Brijuēns (~1928.g.). Francija.
Ludvigs Bolcmanis (1844.-1906.g.). Austrija.
L.V. de Brojī (~1924.g.). Francija.
Ļ.Landauss (~1937.g.). Krievija.
Maikls Faradejs (1791.-1867.g.). Anglija.
Makss Borns (1882.-1970.). Vācija.
Marija Sklodovska-Kirī (1867.-1934.g.). Francija.
Nilss Bors (1885.-1962.g.). Dānija.
Oge Bors (1922.-2009.g.). Dānija.
Patriks Blekets (1897.-1974.). Anglija.
P.Drūde (~1900.g.). Vācija.
P.Laplass (~1820.). Francija.
Persijs Viljams Bridžmens (1882.-1961.g.). ASV.
Povils Brazdžūns (1897.-1986.g.). Lietuva.
P.Ērenfests (~1933.g.). Nīderlande.
R.Klauziuss (~1865.g.). Vācija.
Roberts Boils (1627.-1691.g.). Anglija.
S.Grejs (~1729.g.). Anglija.
Šatjendranats Boze (1894.-1974.g.). Indija.
Šerbans Ciceika (1908.-1985.g.). Rumānija.
Š.Difē (~1733.g.). Francija.
Tomass Edisons (1847.-1931.g.). ASV.
Viktors Andrejs Boroviks-Romānovs (1920.-1997.g.). Krievija.
Viljams Henrijs Bregs (1862.-1842.g.). Anglija.
Viljams Lourenss Bregs (1890.-1971.g.). Anglija.
V.Gilberts (~1600.g.). Anglija.
V.Petrovs (~1802.g.). Krievija.
Volters Hausers Breteins (1902.-1987.g.). ASV.
V.R.Hamiltons (~1934.g.). Īrija.
Žans Batista Bio (~1815.~1820.g.). Francija.
Fizika cieši saistīta ar tādām zinātnēm kā bioloģija, ķīmija, astronomija, ģeoloģija un matemātika.
Pirms 100 gadiem cilvēki uzskatīja, ka viss sastāv no elektroniem, neitroniem un protoniem. XX gs. 60. un 70.gados jau bija zināms, ka patiesībā pastāv daudz vairāk elementārdaļiņu.
Raksti.
Fiziķi atklāj, kā nedzīvas daļiņas var “atdzīvoties” un mainīt savu stāvokli.
Saites.
Filozofija un filozofi.
